Labi, ka ir profesionāļi, kuri gatavi uzņemties visas rūpes un īstenot jūsu sapni. Viena no šādām kompānijām – "LuxAuto" un viņu svaigi restaurētais "Mercedes 190 SL", 1960.

Ir dzirdēti gadījumi, kad vecā šķūnī atrasts rets auto tā arī nav ticis savests kārtībā – vienā vietā meistari apņemas salabot virsbūvi, otrā – dzinēju. Tad vajag labot salonu, mūziku, elektrību... Visur vajag braukt, sarunāt, tirgoties, pēc tam transportēt pie meistariem pusizjauktu "agregātu" un detaļas... Un tad kontrolēt, ko viņi dara un kā darba rezultāts izskatīsies.

Foto: Forsāža. Foto:

Kā izvairīties no "skriešanas"? Vajag jau no sākuma darbu uzticēt profesionāļiem. Nesen, pazīstams raritāro auto kolekcionētājs Jurijs Danilko meklēja vietu, kur īstenot savu projektu uz "Čaika GAZ-14" bāzes, pārveidojot to par kabrio (tiklīdz projekts būs pabeigts, ar viņu noteikti iepazīstināsim žurnālā) –rekomendācija bija "LuxAuto".

Restaurēšana ar dvēseli

Runājot par konkrēto 1960. izlaiduma gada eksemplāru, tas "LuxAuto" speciālistu rokās nonāca visai bēdīgā stāvoklī. Zinot iespējas, varēja nešaubīties, ka rezultāts būs labs, jo restauratori veic pilnu darba ciklu (gan virsbūves darbus, gan dzinēja remontu un elektrības problēmu risināšanu, gan salonu atjaunošanu) un atbild par to, ko dara.

Restaurācija sākās ar sarūsējušas virsbūves savešanu kārtībā, kam sekoja pilna pārkrāsošana "Mercedes-Benz" ļoti piemērotā sudraboti pelēkā krāsā un detaļu atjaunošana – šeit nevar nepieminēt priekšējo buferi un resti ar trīsstaru emblēmu, kas izskatās kā no rūpnīcas!

Foto: Forsāža. Foto:

1,9 litru četru cilindru dzinējs tika pilnīgi pārveidots, lai katrs no 105 zirgspēkiem varētu atgriezties savā vietā zem haubes. Protams, liela uzmanība tika veltīta salonam – tas ieguva ar sarkanu ādu svaigi apšūtus krēslus un jaunu grīdu, bet visas oriģinālās detaļas tika atjaunotas... Salons izskatās labāk par jaunu – sēžot iekšā, jūties kā amerikāņu miljonārs Nicas ieliņās.

Ieskats vēsturē

Makss Hofmanis ir cilvēks, kas 20. gadsimta 50. gados bija atbildīgs par sportisko divvietīgo "Mercedes-Benz 190 SL". Burts S nosaukumā nozīmēja "sports", bet L – "Leicht" vai "viegls". Bija arī otrs nosaukuma atšifrējuma variants – "Sehr Leicht" vai "ļoti viegls". Pamats šādam nosaukumam noteikti bija, jo auto saņēma alumīnija durvis, haubi un bagāžnieka vāku, padarot virsbūvi vieglāku par 300 SL, kas tika ražots kupejas virsbuvē ar "Gullwing" durvīm. 300 SL sākuma cena tajos gados – 7460 dolāru, bet 190 SL varēja nopirkt par gandrīz divreiz mazāku summu – 3998 dolāriem. Tāpēc nav nekā dīvaina, ka 190 SL tika pārdoti daudz lielākajā skaitā – apmēram astoņpadsmit 190 SL uz katru saražotu 300 SL. Kopā no 1955. līdz 1963. gadam tika saražoti vairāk nekā 25 000 eksemplāri, kas nozīmēja modeļa veiksmi, bet pašlaik tie 190 SL, kas izdzīvoja, ļauj saviem īpašniekiem ne tikai pieskarties automobiļu vēsturei un baudīt brīvdienu izbraukšanu ar stilīgu auto, bet arī neraizēties par ieguldīto naudu – jo šādu auto vērtība ar laiku tikai pieaug.

Datu fails: Marka, modelis: "Mercedes-Benz 190 SL", 1960 Dzinējs: 1897 cc, 4 cilindru, OHC Jauda: 105 ZS Ātrumkārba: 4 pakāpju, manuālā Piedziņa: aizmugures 0 – 60 jūdzes/h: 14,5 sekundēs.