20.gadsimta divdesmitajos gados Renault būvēja augstākās klases automašīnas, piemēram, slaveno 40 CV, 8 cilindru Nervahuit vai Reinastella. Pēc kara uzņēmums sāka ražot mazās un vidējās klases automašīnas, kas izpelnījās lielus panākumus. 70. gadu vidū uzņēmums atkal pievērsās luksusklases automašīnu ražošanai, prezentējot izmēros ievērojamo hečbeku Renault 30.

1978.gadā Renault valdes priekšsēdētājs Bernards Verners Paliezs pieņēma lēmumu sākt Renault 30 priekšgājēja un tam līdzīgā 4 cilindru Renault 20 izstrādi. Projektam tika dots segvārds X29. Neoficiālais jaunā modeļa nosaukums bija Rafaele jeb Renault 40. Dizaina centra inženieri definēja galvenās jaunā modeļa iezīmes. Moderns dizains, plašs un ērts salons, kas aprīkots ar jaunākajām ekstrām. Modelis tika aprīkots ar dīzeļdzinēju, kā arī 4 cilindru un 6 cilindru benzīna dzinējiem. Radot šo modeli, tika izvirzīts mērķis – komforta un drošības apvienojums.

Foto: Publicitātes foto

Lai izveidotu automašīnas dizainu, tika izmantotas 3D tehnoloģijas un citas tā laika modernākās tehnikas. Renault dizaina komandas vadītājs bija Roberts Oprons, slavenā Flaminio Bertoni students. Septiņdesmitajos gados Oprons radīja Renault Alpine A 310 un aerodinamiskās kupejas Fuego dizainu. X29 projektā Oprons demonstrēja visu savu talantu. Šajā modelī viņš centās apvienot avangardiskumu un eleganci. Ņemot vērā tā proporcijas un līnijas, šis modelis līdzinājās limuzīnam, lai gan jau no paša sākuma tas tika veidots kā 5 durvju hečbeks. Automašīnas unikālā iezīme bija plašais aizmugurējais logs, kas tika pārņemts no sportiskajām kupejām, ieskaitot Renault Fuego. Renault 25 debijas laikos šim modelim bija labākais aerodinamiskās pretestības koeficients – 0.28 līdz 0.31 atkarībā no versijas.

Automašīnas salona dizainu veidoja itāļu dizaineris Marčello Grandini, kurš bija veidojis tādu modeļu dizainus kā Lamborghini Miura un Countach, kā arī nākošās paaudzes Renault 5.

Automašīnas prototips bija gatavs 1981.gada nogalē, un nekavējoties tika sākti arī testi. Modeli nodēvēja par Renault 25. Dzinēji un citas komponentes tika pārņemtas no Renault 20 un Renault 30 modeļiem. Iebūvēto elektronisko ierīču skaits bija tajā laikā nepārspēts. Sadarbībā ar Bendix tika izveidota elektroniski kontrolēta degvielas iesmidzināšanas sistēma 2.2 litru 123 ZS dzinējam (modelis Renault 25 GTX). 2.7 ltru V6 dzinējs (izstrādāts sadarbībā ar Peugeot, Renault un Volvo) tika aprīkots ar Bosch K-Jetronic degvielas iesmidzināšanas sistēmu, un tā jauda bija 144 ZS. Ar V6 dzinēju automašīnas maksimālais ātrums bija 201 km/h. Dzinēju klāsts sevī ietvēra arī 2.1 litru 64 ZS dīzeļdzinēju un tā 85 ZSversiju ar Garret T2 turbokompresoru. Renault 25 Turbo D/DX ar maksimālo ātrumu 172 km/h bija viena no ātrākajām automašīnām, kas aprīkota ar dīzeļdzinēju. Automašīna bija pieejama ar 5 pārnesumu manuālo ātrumkārbu vai divu variantu automātiskajām pārnesumkārbām.

Foto: Publicitātes foto

Borta datorā tika iekļauti, piemēram, skaņas brīdinājuma signāli par nodilušām bremžu uzlikām vai izdegušām spuldzītēm, turklāt bija iespējams izvēlēties valodu. Speciālās 4x20 vatu audiosistēmas kontroles mehānisms bija iebūvēts stūres mehānismā. Mūsdienās šāds risinājums ir bieži sastopams, tomēr tajos laikos šis bija pirmais tāds modelis pasaulē. Jau pirmais šis modelis tika aprīkots ar stūres pastiprinātāju, elektriskajiem logu mehānismiem un spoguļiem, centrālo atslēgu un pults kontroles sistēmu. Vēlākie modeļi tika piedāvāti ar jaunākajām skaņas sistēmām, kas tika izstrādātas sadarbībā ar Philips, ABS, ādas polsterējumu, koka paneļiem u.c.

Modeli bija paredzēts ražot modernajā Sandouville rūpnīcā Lamanša piekrastē. Oficiālā Renault 25 prezentācija notika 1984.gada 21.martā. Renault 25 izpelnījās lielu interesi arī ārpus Francijas, piemēram, Rietumvācijā. Modelis tika pārdots pat Austrālijā. Drīz pēc šā modeļa debijas tika atklāta arī limuzīna versija (riteņu garenbāze bija par 230 mm garāka), ko izveidoja Heuliez. Viens no pirmajiem klientiem bija Francijas prezidents Fransuā Miterāns, kam sekoja vairākas ministrijas un vēstniecības. 1985.gadā Renault 25 tika atzīta par otro labāko Gada automašīnu. Tajā laikā tika prezentēta 182 ZS V6 turbo versija. Divus gadus vēlāk piedājumā tika iekļauts 2.9 litru V6 atmosfēriskais motors ar 160 ZS.

Foto: Publicitātes foto

1988.gadā ievērojami tika uzlabota Renault 25 āriene, un tas tika nodēvēts par Renault 25 otro fāzi. Tam tika nomainīti priekšējie lukturi, priekšējais bampers un spoileri. Dīzeļdzinēja jauda tika palielināta līdz 70 ZS. Renault piedāvāja arī izvēles aprīkojumu, piemēram, pretaizdzīšanas sistēmu. Tika piedāvāta limitētā versija Monaco. 1989.gadā tika prezentēta arī luksusversija 25 Baccara ar V6 dzinēju, automātisko pārnesumkārbu un pielāgojamām aizmugurējām sēdvietām ar kvalitatīvu ādas polsterējumu. Salona apdarei tika izmantoti koka elementi. Viens no pieprasītākajiem dzinējiem bija V6 Turbo ar 205 zirgspēkiem. Dzinēji tika aprīkoti ar katalizatoriem.

Pēdējā limitētā versija bija 25 TXI Olipmique 92. Uzņēmums saražoja tikai 300 šādas automašīnas, turklāt visas vienā krāsā – pērļu baltas. Šīs modelis tika uzbūvēts par godu sešpadsmitajām Ziemas Olimpiskajām spēlēm Albervillā. Šajā laikā tika saražoti vairāk nekā 3000 citi Olympic modeļi – Clio, 19, 21, Espace RXE un Alpine A610 Turbo. 1992.gada 13.februārī Sandouville rūpnīcā tika saražots pēdējais no 779 687 Renault 25 automobiļiem. Renault 25 sekoja Safrane.