BMW 700 ir auto, ko paši bavārieši dēvē par kompānijas glābēju pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Piecdesmito gadu pirmā puse iezīmējās ar motociklu ražošanas apjomu rekordiem un tam sekojošu pārdošanas apjomu kritumu pat zem pēckara gadu rādītājiem. Lai kompensētu noieta samazinājumu un izvairītos no iznīkšanas, BMW pieņēma lēmumu izlaist jaunas paaudzes mazmašīnītes. Tā 1954. gadā dienas gaismu ieraudzīja BMW Isetta - divvietīgs braucamrīks ar durvīm priekšā un motoru aizmugurē.

Auto gan bija populārs un pat iemantoja tā laika ikonas statusu, tomēr vāciešiem ātri vien sāka rasties vajadzība pēc lielāka izmēra auto, kas būtu arī praktiskāks lietošanā.
1957. gadā BMW radīja modeli 600, kas principā bija pagarināta Isetta ar četrām sēdvietām, vienām durvīm priekšā un aizmugurē iebūvētu divu cilindru opozītmotoru. Lai gan šis modelis it kā atbilda patērētāju vajadzībām, lielu pircēju skaitu tas piesaistīt nespēja un faktiski izgāzās, jo uz priekšu veramo durvju koncepciju par labu esam atzina tikai retais. Šā iemesla dēļ inženieri vēlreiz, bet bez panākumiem mainīja BMW 600 konstrukciju, līdz vadība pieņēma galīgo lēmumu beigt darboties ar esošā auto modifikācijām un tā vietā uzbūvēt pilnīgi jaunu, tiesa gan, izmantojot laika gaitā sevi pierādījušos agregātus.

Tā 1958. gada jūlijā Minhenes pievārtē tika prezentēts konceptauto, kura dizainu izstrādāja itālis Džovanni Mičeloti. Bet jau oktobrī ar BMW vadības rīkojumu itāļu radītais dizains tika attīstīts tālāk un Vilhelma Hofmaistera vadībā BMW dizaineri radīja jaunā modeļa divas versijas - kupeju un sedanu.

Kā pirmais BMW 700 modelis 1959. gada 9. jūnijā tika prezentēta kupeja - 3,54 metrus garš auto ar 2,12 metrus garu riteņu bāzi un pašmasu zem 600 kilogramiem. Tam bija aizmugurē iebūvēts 30 zirgspēku divu cilindru opozītmotors no priekšgājēja (BMW 600), taču ar palielinātu darba tilpumu līdz 700 kubikcentimetriem. Spēka agregāts gan nebija nekas graujošs, jo tika uzstādīts arī motocikliem, tomēr, ņemot vērā, ka auto pats svēra ļoti maz, dinamika bija pietiekami laba, vismaz pēc tā laika standartiem. Kā norāda BMW, 700. kupeja spēja 90 km/h sasniegt 20 sekundēs, bet 100 km/h - 30 sekundēs, savukārt automobiļa maksimālais ātrums sasniedz 125 kilometrus stundā. Automobiļa vidējais patēriņš bija apmēram seši litri uz 100 kilometriem, un tas nozīmē, ka ar vienu 30 litru tvertnes uzpildes reizi varēja nobraukt aptuveni 500 kilometru tālu ceļu. Lai arī priekšējā bagāžas nodalījumā varēja ievietot tikai divus čemodānus un vēl šādas tādas somiņas, prezentācijā uzaicināto mediju pārstāvju acīs BMW 700 izpelnījās atzinību ne tikai kā visnotaļ sportisks, bet arī praktisks un ekonomisks auto.

BMW 700 kupejas lielā pasaules pirmizrāde notika Frankfurtes auto šovā 1959. gada rudenī. Turpat tika parādīta arī itāļa Mičeloti dizainētā auto versija ar četrām pilnvērtīgām sēdvietām.

Sākotnējos minējumus par BMW 700 panākumiem attaisnoja jau pirmā pilnā ražošanas gada pārdošanas rādītāji - automobiļa kārotāju bija tik daudz, ka dažkārt rindā nācās gaidīt pat vairākus mēnešus. 1960. gadā kopumā pārdoti tika vairāk nekā 35 000 jaunā modeļa versiju, un tas kopumā veidoja 58 procentus no visiem Bavārijas kompānijas ieņēmumiem.

Pārdošana ritēja pilnā sparā, tomēr pircējiem gribējās sportiskajā automobilī vēl vairāk jaudas. Tā rezultātā 1961. gadā BMW izlaida modeli 700 Sport, kam jau bija 40 zirgspēku bokserdzinējs. Paralēli tam BMW radīja vairākas jaunā modeļa sacīkšu modifikācijas 700 RS, 700 GT, 700 S, kas atkarībā no dzinēja specifikācijas un uzstādītās transmisijas spēja attīstīt pat 200 kilometrus stundā un sacīkšu trasēs godam cīnījās ar tādiem auto kā Porsche Spyder un Porsche RSK.

1961. gadā BMW 700 variāciju klāstu papildināja arī TVNET konkursa noslēpumainais auto - BMW 700 Cabriolet, tiesa gan, to izstrādāja un ražoja nevis BMW, bet uzņēmuma ilggadējais partneris - Štutgartes kompānija Baur Coachbuilding Company. BMW 700 Cabriolet bija ekskluzīvākā un arīdzan iekārojamākā šīs modeļu sērijas modifikācija, jo jau standartā tika apgādāta ar 700 Sport 40 zirgspēku motoru.

1962. gadā BMW sāka izlaist modeļa otro paaudzi, un tās būtiskākā atšķirības iezīme bija krietni pagarināta virsbūve - lai arī riteņu bāze palika nemainīga, paši auto, ko tagad dēvēja par BMW LS un BMW LS De Luxe, kļuva par veseliem 32 centimetriem garāki. 1964. gadā pie garākas virsbūves tika arī kupeja, ko atbilstoši jaunajai nomenklatūrai nodēvēja par BMW LS Coupe.

BMW 700 tika ražots līdz 1965. gadam, un kopā šajā periodā no konveijera dažādās pasaules valstīs noripoja 190 000 automobiļu. Kā norāda BMW, modelis 700 tam ļāva pārvarēt 1959. gada krīzi un vēlākajos gados kļūt par pelnošu liela apjoma autoražotāju.