Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš ļoti uzmanās, lai nepārkāptu ceļu satiksmes noteikumus. Intervijā portālam TVNET viņš atklāja, ka reiz tomēr pieķerts, braucot pārāk ātri. Pēc tam esot juties ļoti slikti un turpmāk noteikumus nepārkāpa.
«Es ļoti sekoju līdzi, lai nepārkāptu ceļu satiksmes noteikumus.
Man bija gadījums, kas man šausmīgi nepatika. Pēc tam esmu to pārdomājis.
Reiz aizrunājos un pārsniedzu ātrumu. Mani apturēja inspektors. Ātrums nebija tik liels, lai kaut ko rakstītu, bet viņš man izteica aizrādījumu.
Es jutos tik šausmīgi slikti.
Zinot to, ka inspektori savā starpā sarunājas un pārspriedīs, ka esmu pārsniedzis ātrumu un apturēts...
Man tas tā «iesēdās»... Tas bija pirms kāda laika, laikam trīs gadiem.»
Toreiz Zivtiņš ātrumu pārsniedza uz Jūrmalas šosejas, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, bet Ceļu policijas vadītājs pārvietojās ar 112-115 km/h ātrumu.
Tā esot bijusi vienīgā reize, kad Zivtiņš saņēmis aizrādījumu par ātruma pārsniegšanu.
«Līdz tam centos nepārkāpt un nepārkāpu noteikumus. Arī šobrīd to daru. Ir pat interesantāk braukt, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus un zīmes.
Pēc noteikumiem braukt ir daudz interesantāk.
Tas arī nav bīstami.»
Braucēji kļuvuši pieklājīgāki un kulturālāki
Zivtiņš arī pauda viedokli, ka pēdējos gados Latvijas šoferu braukšanas kultūra ir ievērojami uzlabojusies.
«Nevar salīdzināt, kā brauca 90.gados. Tās ir divas pilnīgi nesavienojamas lietas. Paskatieties, šobrīd vairums braucēju ir piesprādzējušies, automašīnām ir izietas tehniskās apskates un tās ir apdrošinātas.
Absolūti lielākais vairums braucēju ievēro noteikumus, parāda pagriezienus, nebrauc reibumā.
Braukšanas kultūra attīstās. Varbūt tas nenotiek tik ātri, cik mēs gribētu, bet tomēr tā attīstās. Protams, vienmēr būs melnās avis, ar kurām policijai būs jāstrādā.
Es pat teiktu, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, mums ir viena no labākajām situācijām. Ar igauņiem mēs esam līdzīgās pozīcijās, bet lietuviešus mēs esam apsteiguši. Protams, ar Krieviju mūs nevar nemaz salīdzināt. Taču līdz Eiropai mums vēl kāds brīdis ir ejams.
Jau pirms pieciem gadiem skaidroju, ka to nevar sasniegt uzreiz, tas notiek pakāpeniski un metodiski, gan mainot likumdošanu, gan policijas strikto uzraudzību un kontroli.(..)
Atceras kādreizējo haosu uz ceļiem
Kādreiz šoferi uz tiltiem griezās no trijām joslām, līda viens otram priekšā. Tagad, ja arī ir kāds sastrēgums, man nav bijis gadījumu, kad būtu jānošausminās, piemēram, kāds apdzītu tramvaju pa pretējo pusi, brauktu priekšā pa tramvaja sliedēm, uz tilta grieztos no vairākām joslām. Tādu gadījumu ir ļoti maz.»
Agresīvo braucēju skaits ir ievērojami samazinājies, taču
joprojām klibo pagriezienu rādīšana.
«Bieži vien autovadītāji domā, ka pagriezieni jārāda tikai tāpēc, lai viņus nevarētu saukt pie administratīvās atbildības, nevis tāpēc, lai pabrīdinātu aizmugurē braucošo.»
Pagrieziena nerādīšana izraisa dažādus pārpratumus uz ceļa.
