Kā izvairīties no auto konfiskācijas uz Latvijas robežas? (38)

Tātad 2011.gada 12.martā Krievijas pilsonis N.A. iebrauca Latvijā ar savu privāto automašīnu - ASV ražotu Ford Econoline E350, kurai bija uzstādīts 7,3 l dīzeļmotors. Šādas automašīnas neizceļas ar degvielas ekonomiju (23 l uz 100 km). Tāpēc kā parasti automašīnas degvielas pamattvertne tika uzpildīta Krievijā, jo tur degviela bija daudz lētāka. Automašīnai bija uzstādīta aptuveni 200 l papildu degvielas tvertne, kura tika izmantota tikai Krievijā, bet, iebraucot Latvijā, tā bija tukša. Tomēr automašīnas bagāžas nodalījumā atradās 2 kanniņas - 10 l ar dīzeļdegvielu un 5 l ar transformatora eļļu.

Problēmas sākās brīdī, kad Latvijas muitas darbinieki pa cauruli no papildu tvertnes nespēja izpumpēt nevienu pili degvielas, jo tās tur vienkārši nebija (tā jau Krievijā tika pilnībā pārpumpēta uz pamattvertni caur pagaidu savienojumu, jo papildu tvertnei nebija pastāvīga savienojuma ar automašīnas degvielas sistēmu). Tad muitnieki nolēma noņemt šo papildus tvertni un atgriezt vaļā. Vietā, kur pie paredzētā degvielas sūkņa ražotājs bija uzstādījis īpašu degvielas savācēju, lai, braucot ar patukšu bāku, degvielas sistēmā nenonāktu gaiss, tika atrasti 10 l degvielas (200 l tvertnē!). Jāatzīmē, ka piekļūt pie šiem 10 l degvielas var tikai un vienīgi uzšķēržot tvertni. No pamattvertnes tika izpumpēti 190 l dīzeļdegvielas.

Vēlāk tika pieņemts lēmums konfiscēt: (1) pamattvertnē esošos 190 l degvielas; (2) papildu tvertnē esošos 10 l degvielas; un (3) kanniņā esošo šķidrumu 5 l, tātad kopā 205 l, kā arī konfiscēt pašu automašīnu (šai lēmuma daļai vienīgais pamatojums bija tas, ka papildtvertni varētu izmantot degvielas kontrabandai, tāpēc jākonfiscē pats auto, kaut papildu tvertni muitnieki jau bija demontējuši un padarījuši lietošanai nederīgu).

Tajā brīdī spēkā esošais tiesiskais regulējums ļāva šķērsot robežu ar standarta degvielas tvertnē esošo degvielu un 10 l pārnēsājamā tvertnē esošu degvielu. Tātad nedaudz apskatīsim katru no trim izņemtajām un konfiscētajām degvielas pozīcijām:

(1) Šīs automašīnas tehniskajā pasē ir ierakstīts «Ford Econoline E350 Super Duty», kura standarta ražotāja uzstādītā degvielas tvertne ir 208 l. VID apgalvo, ka šīs automašīnas standarta degvielas tvertne ir 132 l, tātad tajā nevarot ieliet 190 l. Pirmais dokuments lietā, kas to it kā apliecina, ir nezināmas izcelsmes dokuments krievu valodā attiecībā uz Ford Econoline ar 4,9 l benzīna motoru. Pēc tam parādās kaut kādi e-pasti no Igaunijas angļu valodā, ka Ford Econoline E350 Regular van standarta degvielas tvertne ir 132 l. VID tā arī tiesā neiesniedza Ford rūpnīcas vai tās oficiāla pārstāvja sniegtu apliecinājumu nepamatotajiem apgalvojumiem par mazāku degvielas tvertnes tilpumu.

Otra lieta šajā gadījumā ir ierīce, ar kuru tika veikti degvielas tilpuma mērījumi. 25.08.2008. MK noteikumu Nr.693 «Noteikumi par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu» pielikumā «Kalibrējamo mērīšanas līdzekļu saraksts» noteikts, ka skaitītāji, kas nav iebūvēti tilpnēs vai mērsistēmās, spirta un naftas produktu uzskaitei kalibrējami ne retāk kā reizi gadā. VID tiesai atsūtīja kalibrēšanas sertifikātu, ka degvielas skaitītājs pēdējo reizi kalibrēts 2006.gada 18.aprīlī. Tātad tiesiskajā regulējumā noteiktā kalibrācija nebija veikta četrus gadus, līdz ar ko šādi mērierīces mērījumi nebija izmantojami kā ticams pierādījums.

Visbeidzot, N.A. automašīnu bija iegādājies ar tādu tvertni, kāda tai bija izņemšanas brīdī. VID neņēma vērā, ka automašīna tika iegādāta lietota. Lietotas automašīnas pircējs nekad nevar zināt, cik ir oriģinālu detaļu un cik ir mainītas. Tas ir svarīgi no juridiskā viedokļa, jo administratīvo pārkāpumu var izdarīt tikai ar nodomu vai aiz neuzmanības (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pants). Šajā gadījumā lielāka tvertne var būt tikai ar nodomu. Ja VID uzskatīja, ka nodoms ir (N.A. mainījis bāku pēc automašīnas iegādes), tad VID šāds fakts bija jāpierāda, bet par to nebija neviena vārda un neviena pierādījuma. Jaunas automašīnas gadījumā, kurai bijis tikai viens īpašnieks, VID varētu prezumēt, ka pats īpašnieks veicis vai organizējis tvertnes maiņu, bet lietotas automašīnas gadījumā nav tiesiska pamata šādiem pieņēmumiem. Turklāt uz papildu tvertnes nebija metinājumu vai citu darbu pēdu, kas liecina, ka tvertne bija neskarta un neizmainīta, tādējādi visdrīzāk ražotāja uzstādīta papildaprīkojuma oriģinālā detaļa. Līdz ar to tvertnes uzšķēršana būtu pamatota, ja meklētu narkotikas vai citas kontrabandas preces.

(2) Attiecībā uz 200 l papildu tvertnē esošajiem 10 l jau iepriekš tika minēts, ka piekļūt pie šiem 10 l degvielas var, tikai un vienīgi uzšķēržot tvertni, jo šī degviela atradās pie degvielas sūkņa ražotāja uzkonstruētā īpašā degvielas savācējā, lai, braucot ar patukšu bāku, degvielas sistēmā nenonāktu gaiss (šo savācēju VID nodēvēja par «slēpni»). Turklāt VID neņēma vērā, ka šai tvertnei bija tikai viena atvere, bet uz tās nebija metinājumu vai citu darbu pēdu, kas liecina, ka tvertne bija neskarta un neizmainīta, un, domājams, jau ražotāja rūpnīcā uzstādīta.

(3) Par 5 l pārnēsājamajā kanniņā esošo transformatora eļļu VID patvaļīgi nolēma, ka tā ir dīzeļdegviela. Šādu apgalvojumu VID nevarēja pierādīt ne ar vienu eksperta atzinumu. Savukārt N.A. tiesā nevarēja prasīt ekspertīzes nozīmēšanu, jo VID šo pierādījumu jau bija iznīcinājuši.

No iepriekš teiktā varam secināt, ka jebkuram uz robežas var atgadīties līdzīgs stāsts. Turklāt stāsts vēl nav beidzies, jo VID vēl nav nedz atdevis pretlikumīgi atņemto, nedz atvainojies, nedz kompensējis nodarītos zaudējumus. Atbildot uz virsrakstā esošo jautājumu, no šā stāsta izriet, ka, iegādājoties lietotu automašīnu, ir jāpārliecinās, ka tās degvielas tvertnē nevar ieliet vairāk degvielas kā norādījis ražotājs, jāpārliecinās, ka automašīnā nav uzstādīta papildu degvielas tvertne, kurā var ieliet vairāk degvielas, nekā norādījis ražotājs, kā arī, šķērsojot robežu, strikti ieteicams nevadāt līdzi kanniņas ar šķidrumiem vairāk nekā likumā atļauts. Pretējā gadījumā automašīna var tikt konfiscēta par degvielas kontrabandu.