Ar fokusa grupu palīdzību un padziļinātās intervijās ar Eiropas autovadītājiem pētnieki konstatējuši septiņus personības tipus pēc to izpausmēm, no kuriem atsevišķi tipi var būt satiksmē bīstami, informēja pētījuma organizatori.
Pētījums par autovadītājiem atklāj bīstamos personības tipus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sociālpsihologi no Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolas (LSE) norāda, ka gan brīvdienās, gan ceļā uz darbu pavadītais laiks var radīt stresu un vilšanos. LSE un «Goodyear» veiktais pētījums atklāj septiņus autovadītāju tipus, mijiedarbojoties ar citiem autovadītājiem uz ceļa. To pamatā ir viņu attieksme pret savām izjūtām, kā arī neskaidrība par citu ceļa satiksmes dalībnieku rīcību.
Piemēram, skolotāja tips vēlas panākt, lai citi autovadītāji zinātu, ko ir izdarījuši nepareizi, un sagaida, ka viņa darbs, kas ieguldīts citu apmācībā, tiks atzinīgi novērtēts. Savukārt viszinis domā, ka ap viņu ir nekompetenti muļķi un pazemojoši kliedz uz citiem autovadītājiem, tomēr neatstājot drošo patvērumu savā automašīnā.
Konkurenta tips vēlas apsteigt visus citus autovadītājus un ir aizkaitināts, ja kāds tam traucē. Palielinās braukšanas ātrumu, ja kāds vēlēsies viņu apdzīt, vai samazinās attālumu līdz priekšā braucošajai mašīnai, lai neviens tur nevarētu iespraukties. Savukārt sodītājs vēlas sodīt citus autovadītājus par jebkuru konstatēto nepareizo rīcību. Var pat izkāpt no automašīnas, tieši vēršoties pret citiem autovadītājiem.
Filozofiski noskaņotie braucēji viegli pieņem citu nepareizu rīcību un mēģina to racionāli izskaidrot, turklāt viņiem izdodas kontrolēt savas izjūtas automašīnā. Izvairīgais tips pret citu autovadītāju nepareizo rīcību attiecas bezpersoniski, neuztver viņus kā apdraudējumu, savukārt bēglis klausās mūziku vai runā pa tālruni, lai izolētu sevi. Bēgļi novirza uzmanību, koncentrējoties uz izvēlētām sociālajām attiecībām, lai nebūtu jāpievēršas citiem autovadītājiem uz ceļa. Šī stratēģija arī ļauj izvairīties no vilšanās.
Sociālpsihologs Kriss Tenants, kurš vada pētniecības projektu LSE, skaidro, ka lielāko daļu laika autovadītājs var apmierināti sēdēt savas automašīnas ērtajos salonos, tomēr mijiedarbība ar citiem autovadītājiem ir neizbēgama un var notikt jebkurā vietā. Tādējādi ceļš kļūstot par izaicinošu un nenoteiktu sociālo vidi. «Mēs raizējamies par to, kā brauc citi, bet šis pētījums liek domāt, ka viņu rīcība ir atkarīga arī no mūsu rīcības. Mēs veidojam personības, kuras mums nepatīk. Raugoties no psiholoģijas skatpunkta, šie dažādie personību tipi atspoguļo autovadītāju dažādās vilšanās un spēcīgu jūtu izpausmes. Mēs neesam pilnībā viens vai otrs tips. Atkarībā no situācijas un mijiedarbības ar citiem lielākā daļa no mums sevī konstatēs vairāku tipu izpausmes,» skaidro Tenants.
«Goodyear» vieglo automobiļu riepu segmenta viceprezidents Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā Olivjē Rosē savukārt norāda, ka vairums no šādas rīcības variantiem var izraisīt bīstamas situācijas uz ceļa. Izpratne par savām izpausmēm un to izraisītajām situācijām esot pirmais solis to labākas kontroles virzienā, tādējādi veidojot drošāku braukšanas vidi sev un citiem satiksmes dalībniekiem, uzskata Rosē.
Personību tipi tika konstatēti ar fokusa grupu un padziļinātu interviju palīdzību pētījuma projekta pirmajā daļā, sniedzot kvalitatīvu ieskatu par autobraucēju uzvedību. Pamatojoties uz šo pētījumu, LSE un «Goodyear» izvērtēja, kā autovadītāji ietekmē viens otra rīcību uz ceļa.
Projekta otrā daļā tiek realizēts pētījums 15 Eiropas valstīs. Eiropas pētījuma galīgie rezultāti un analīze tiks publiskoti oktobrī.
«Goodyear» ir viena no lielākajām riepu ražošanas kompānijām pasaulē. LSE ir specializēta universitāte, kurā mācās studenti no visas pasaules un kas realizē globāla mēroga pētījumus. Tās pētījumi un mācības aptver pilnu sociālo zinātņu klāstu no ekonomikas, politikas un jurisprudences līdz socioloģijai, antropoloģijai, grāmatvedībai un finansēm.