Vai šādam policistam ir vieta policijas dienestā?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Portāla iSOS.lv ievadrakstā «Arī tā vēl mēdz gadīties» 2013.gadā tika publicēts stāsts par vadītāju, kurš ceļu policista M.Dagiļa nezināšanas dēļ (rakstam pievienots arī ar mobilo telefonu filmēts videoieraksts, kurš to nepārprotami pierāda) varēja saņemt sodu LVL 1000 UN 4 gadu tiesību atņemšanu, UN 15 diennaktis administratīvo arestu, UN vēl 8 soda punktus uz 5 gadiem. Pirmās instances tiesā gan tiesai, gan policijas pārstāvim bija skaidrs, ka nekāda bēgšana no policijas nav notikusi, bet ceļu policists M.Dagilis vienkārši nezina, kā jāstādina transportlīdzekļi un kas vispār ir bēgšana. Tiesa visās instancēs izbeidza arī otru lietu, kur M.Dagilis sastādīja tam pašam vadītājam administratīvā pārkāpuma protokolu par krustojuma šķērsošanu pie aizliedzošā signāla.

Arī tā vēl mēdz gadīties

Kopš 2013.gada M.Dagiļa dienesta pienākumu neprofesionāla pildīšana un uz savu darbību attiecināmā tiesiskā regulējuma nezināšana diemžēl ir tikai progresējusi. Tā M.Dagilis manis vadīto elektroautomašīnu ar Igaunijas reģistrācijas numurzīmi bez jebkāda iemesla (kas nav atļauts, bet par to nemaz nejautāju) apturēja 2015.gada 8.oktobrī. Policists pienāca klāt, nepaskaidrojot apturēšanas iemeslu, nestādoties priekšā, pieprasīja uzrādīt dokumentus. Kad policists apskatīja auto reģistrācijas apliecību, vadītāja apliecību un automašīnas nomas līgumu, viņš atdeva nomas līgumu un devās uz dienesta transportlīdzekli. Pēc mirkļa viņš atgriezās ar paziņojumu, ka būšot jāuzgaida, kamēr viņš sastādīšot protokolu par to, ka vadu ārvalstīs reģistrētu automašīnu bez attiecīgas atļaujas. Pēc īsām pārrunām par tiesisko regulējumu viņš izteica aizvainojumu par videoieraksta publicēšanu internetā (tobrīd es vēl nezināju, ka tas ir M.Dagilis), sastādīja protokolu un piesprieda naudas sodu 100,00 euro.

Kaut policija M.Dagiļa lēmumu atstāja spēkā (vien samazinot sodu uz 85,00 euro), tomēr uz tiesas sēdi policija iesniedza paskaidrojumus, ka atzīst manu sūdzību. Paskaidrojumi pamatoti ar Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 14.janvāra spriedumu kādā mūsu pašu lietā, kurš tapa starplaikā starp sūdzības iesniegšanu un lietas izskatīšanu. Līdz ar to ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.februāra spriedumu policijas lēmums tika atcelts un lietvedība pret mani izbeigta.

Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 14.janvāra spriedums

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.februāra spriedums

Tomēr piedāvāšu noskatīties videoierakstu ar ceļu policistu M.Dagili no brīža, kad viņš iedeva man parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta piektā daļa nosaka: «Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.» To, protams, ne tikai M.Dagilis, nekad nedara. Turklāt viņš pa daudziem gadiem policijā acīmredzot nekad nav izlasījis 260.pantā noteiktās tiesības, kuras ir tipogrāfiski uzdrukātas protokola veidlapas otrā pusē. Viņš nespēja nosaukt nevienu 260.pantā paredzēto tiesību. Tā vietā viņš pieprasīja pārtraukt filmēšanu, bet nespēja pamatot savu prasību. Starp citu, Latvijas Republikas Tiesībsargs ar 2014.gada 28.maija atzinumu ir atzinis, ka katram ir tiesības filmēt policistus dienesta pienākumu izpildes laikā. Es paskaidroju, ka parakstīšu protokolu, bet nevaru ar parakstu apstiprināt, ka man ir izskaidrotas tiesības, ja tās nav izskaidrotas. Pēc tam viņš sāka draudēt noformēt ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām, ja neatdošu protokolu (par to saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu paredzēts naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvais arests līdz 15 diennaktīm). Atdevu M.Dagilim protokolu.

2014.gada 28.maija atzinums

Interesanti, ka policijas vadība savā lēmumā norādīja, ka saskaņā ar M.Dagiļa ziņojumu viņš esot izskaidrojis tiesības. Videoierakstā ir skaidri redzams, ka M.Dagilis nemaz nezina tiesības, bet policijā diemžēl ierasts visus pierādījumus aizstāt ar melīgiem ziņojumiem. Turklāt lēmumā norādīts: «Bez ievērības nav atstājams fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir jurists un saskaņā ar mājaslapā www. ijurists.lv atrodamo informāciju sniedz visa veida juridiskās konsultācijas un palīdzību transportlīdzekļu vadītājiem un īpašniekiem.» Tātad lēmuma autora Valsts policijas Rīgas reģionā pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura ieskatā tas, ka protokols tiek sastādīts juristam, ļauj policistam pārkāpt likumu un likt parakstīties par neizskaidrotām tiesībām. Tāpat šo augsto policijas amatpersonu nemaz neuztrauc fakts, ka lielākā daļa transportlīdzekļu vadītāju nav juristi un M.Dagilis nevienam neizskaidro likumā noteiktās tiesības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu