Jau vairākus mēnešus likumsargi citās Eiropas valstīs drīkst noskaidrot un sodīt Latvijas autoīpašniekus par šajās valstīs izdarītiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, piemēram, braukšanas ātruma pārsniegšanu. Dodoties uz Eiropu ar savu auto vai to nomājot, jārēķinās, ka katrā valstī ir savas nianses, kas autovadītājiem jāņem vērā. Tā liecina apdrošināšanas kompānijas If Apdrošināšana apkopotā informācija.
2015. gada novembrī Latvijā ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpšanu. Pārkāpumi, par kuriem iespējama informācijas apmaiņa, ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana, luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, aizsargķiveres nelietošana, ceļa joslas neatļauta izmantošana un mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces lietošana, vadot transportlīdzekli.
Tas nozīmē, ka citu Eiropas valstu likumsargi, izmantojot Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu, var atrast īpašnieku Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts likumpārkāpums, un, nosūtot viņam vēstuli, informēt gan par fiksēto pārkāpumu, gan piespriesto sodu.
Piecas populārākās valstis, kuras Latvijas iedzīvotāji apmeklē gada siltajos mēnešos, ir Vācija, Itālija, Spānija, Lielbritānija un Turcija. Gan atpūtas, gan darba ceļojumos Latvijas iedzīvotāji bieži dodas arī uz Franciju, Grieķiju, Igauniju un Lietuvu. Kas šajās valstīs autovadītājiem ir jāzina par kopīgajām un atšķirīgajām prasībām saistībā ar ātruma ierobežojumiem un mobilo tālruņu lietošanu pie stūres?
«Ne vien lielākajā daļā Eiropas, bet arī citu valstu ir vienota izpratne par auto vadīšanas apvienošanu ar sarunu pa mobilo tālruni: ja vien mobilais tālrunis nav aprīkots ar brīvroku sistēmu, tas atļauts vien retā valstī. Atšķiras tikai katrā valstī piespriežamais sods, kas svārstās no vairākiem desmitiem līdz pat tūkstošiem eiro, bet Īrijā un Nīderlandē ir pat iespējams vairāku mēnešu cietumsods,» stāsta If Apdrošināšanas Atlīdzību nodaļas vadītāja Līga Bērziņa.
Tāpat kā Latvijā, vairumā Eiropas valstu atļautais braukšanas ātrums pilsētās ir 50 km/h, bet ārpus tām – 90 km/h. Jāņem gan vērā, ka atkarībā no ceļu seguma un transportlīdzekļa ir iespējami citi nosacījumi, piemēram, motocikliem, automašīnām, kas pārvieto bīstamu kravu, utt. Savukārt pa automaģistrālēm un ātrgaitas šosejām atļautais ātrums visbiežāk ir 130 km/h.
| Vācijā | Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas – 100 km/h, pa automaģistrālēm/ātrgaitas šosejām – 130 km/h |
| Lielbritānijā | Pilsētā – 58 km/h, ārpus pilsētas – 96 km/h, pa automaģistrālēm/ātrgaitas šosejām – 112 km/h |
| Itālijā | Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas – 90 km/h, pa automaģistrālēm/ātrgaitas šosejām – 130 km/h |
| Spānijā | Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas – 90 km/h, pa automaģistrālēm/ātrgaitas šosejām – 120 km/h |
| Turcijā | Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas – 90 km/h, pa automaģistrālēm/ātrgaitas šosejām – 120 km/h |
| Francijā | Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas – 90 km/h (ja līst vai ceļš ir mitrs – 80 km/h; ja redzamība ir mazāka par 50 m – 50 km/h), pa automaģistrālēm – 130 km/h, uz ātrgaitas šosejām – 110 km/h (ja līst vai ceļš ir mitrs – 100 km/h; ja redzamība ir mazāka par 50 m – 50 km/h) |
| Igaunijā | Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas – 90 km/h, vasarā – 110 km/h pa ceļiem ar divvirzienu brauktuvi |
| Grieķijā | Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas – 90 km/h, pa automaģistrālēm – 130 km/h, pa ātrgaitas šosejām – 110 km/h |
«Daudziem autovadītājiem ceļš uz citām Eiropas valstīm ved cauri Polijai, kurā ceļi ir iedalīti dažādās kategorijās. Pa divu joslu ceļu bez paplašinājuma atļauts braukt ar ātrumu 90 kilometru, bet pa ceļu ar paplašinājumu – ar 100 kilometriem stundā. Pa četru joslu ceļiem atļautais pārvietošanās ātrums ir 110 kilometri stundā, pa ātrgaitas šosejām – 140 kilometri. Pilsētās, tāpat kā citviet, atļautais ātrums ir 50 kilometru, bet laikā no pulksten 11 vakarā līdz 6 rītā – 60 kilometru stundā,» skaidro Līga Bērziņa.
Arī Lietuvā autovadītājiem jābūt vērīgiem. Pilsētā atļautais ātrums ir 50 km/h, ārpus pilsētas pa ceļiem ar asfalta un betona segumu – 90 km/h, bet pa pārējiem ceļiem – 70 km/h. Ārpus pilsētām ātrāk par 70 kilometriem stundā nedrīkst pārvietoties arī tie transportlīdzekļu vadītāji, kuru braukšanas stāžs ir mazāks par 2 gadiem. Vieglajiem auto pa ātrgaitas šosejām laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim atļauts braukt ar 130 km/h, bet laikā no 1. novembra līdz 31. martam – ar 110 km/h. Savukārt pa automaģistrālēm laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim drīkst pārvietoties ar 120 km/h, bet laikā no 1. novembra līdz 31. martam – ar 110 km/h. Mikroautobusiem pa ātrgaitas šosejām atļauts braukt ar ātrumu 110 km/h, pa automaģistrālēm – 100 km/h, bet, ja transportlīdzekļa vadītāja braukšanas stāžs vēl nav 2 gadi, – ne vairāk par 90 km/h.
Lielā daļā Eiropas valstu, īpaši Skandināvijā, netiek atbalstīta noteikto ātruma ierobežojumu ignorēšana. Piemēram, pirms dažiem gadiem kādam Somijas miljonāram par to, ka atļauto 80 km/h vietā viņš bija traucies ar 103 km/h, ņemot vērā viņa ienākumu līmeni, tika piespriests naudas sods 54 000 eiro apmērā. Arī citās Skandināvijas valstīs sods par pārsniegtu ātrumu ir ievērojams.
«Jāatceras, ka ļoti populāra ir arī fotoradaru un netrafarētu policijas automašīnu izmantošana ātrumpārkāpēju identificēšanai. Tāpēc visiem autovadītājiem iesakām rūpīgi iepazīties ar informāciju par lietotajām ceļazīmēm un ātruma ierobežojumiem, jo īpaši, ja citas valsts robeža tiek šķērsota pirmoreiz. Visai noderīga ir arī ērtā viedtālruņu lietotne Going Abroad, kurā atrodama informācija par būtiskākajiem ceļu satiksmes noteikumiem visās Eiropas Savienības valstīs,» atgādina Līga Bērziņa.
