Auto asociācija: Latvija no elektromobilitātes attīstīšanas nevarēs izbēgt

«Šis ir stāsts par to, ka Eiropai, visdrīzāk, neinteresēs, vai Latvijai ir vai nav nauda, vai mēs esam bagātāki vai nabadzīgāki. Visi ir parakstījuši Parīzes konvenciju, un Eiropas Baltajā grāmatā ir teikts, ka 2030.gadā lielajos apdzīvotajos centros vismaz 50% no transporta līdzekļiem ir jābūt darbināmiem ar alternatīvām degvielām. Latvijas autoparks, neierēķinot kravas automašīnas, pašlaik ir 620-630 tūkstošu vienību liels. Tur ir ap 230-240 elektromobiļiem, vēl ir kādi 20 ar saspiesto dabasgāzi darbināmi auto. Tad nu mēs varam iedomāties - ja 2030.gads iestātos rīt, tad Rīga praktiski būtu jāatbrīvo no transporta,» klāstīja Rūtiņš.

Pēc viņa teiktā, kaut kāds ceļš Latvijai būs jāizvēlas, lai kaut parādītu vēlmi šajā jomā strādāt. «Jā, mums ir bijis KPFI atbalsta finansējums elektromobiļu iegādei, un tā ietvaros aptuveni 170 spēkrati tika iepirkti. Tagad nauda ir paredzēta infrastruktūras izveidei – vairāk nekā 200 uzlādes punktiem. Nu uz katru Latvijas elektromobili tagad būs pa uzlādes punktam. Vienlaikus Latvijā nav tā turīgākā sabiedrība. Valstis, kuras pašlaik ir vistālāk šajā jautājumā tikušas – Nīderlande, Norvēģija - neraugoties uz salīdzinoši augsto sabiedrības turīguma līmeni, ir sniegušas ļoti lielu finansiālu atbalstu, lai šī sniega bumba iekustētos. Tādēļ domāt, ka Latvija šo sniega bumbu spēs iekustināt ar bezmaksas stāvvietām Rīgas centrā un tiesībām braukt pa sabiedriskā transporta joslām, kuru kopējais garums Rīgā ir līdz 10 kilometriem, būtu pārāk optimistiski. Protams, ir brīnišķīgi, ka arī šādas lietas ir paredzētas, bet domāt, ka tas būs faktors, kurš šo tirgu paraus vaļā un visi metīsies pirkt elektromobiļus... Visticamāk tā nebūs!» pauda asociācijas viceprezidents.

Viņš norādīja, ka šķērslis ir gan elektromobiļu izmaksas, gan pagaidām neesošā infrastruktūra. «Tas prasa mainīt arī līdzšinējo domāšanu, maršruta plānošanas ieradumus, pastāvīgi domāt par uzlādes iespējām un zināmā mērā arī kompromizēt mobilitātes komfortu. Tāpat elektromobilis ir aptuveni divas reizes dārgāks par tādu pašu salīdzināmās klases un braukšanas komforta automobili,» atzina Rūtiņš.

Savukārt Auto asociācijas projektu vadītājs Pēteris Rubulis norādīja, ka patlaban līzinga kompānijas nav īpaši motivētas piedalīties šajā segmentā. «Tas ir vēl viens zemūdens akmens, ar kuru mēs esam saskārušies. Neviens negrib garantēt elektromobiļa atpakaļpirkumu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem kā mašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Pašlaik šīs tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un jaunie modeļi kļūst arvien efektīvāki un arī lētāki. Tādēļ neviens līzinga devējs vai pārdevējs nav gatavs garantēt, ka pēc pieciem gadiem ņems atpakaļ elektromobili par tirgū pieņemto atlikušo vērtību, jo iespējams, ka tirgū par tādu pašu vai nedaudz augstāku summu jau būs pieejams pilnīgi jauns elektromobiļa modelis. Tādēļ arī šī darījuma sadaļa pašlaik nav īpaši veicinoša, jo nav skaidra nākotne. Visi pašlaik strādā pie efektīvākiem akumulatoriem gan nobraukuma, gan uzlādes, gan cenas ziņā. Šodien un, iespējams, jau pēc pieciem gadiem pieejamās tehnoloģijas būs pilnīgi nesalīdzināmas. Tādēļ pašlaik līzinga maksājums par elektromobili mēnesī ir daudz augstāks nekā par salīdzināmas klases parasto automašīnu un, lai izšķirtos par elektromobiļa iegādi, tiešām ir jābūt ļoti zaļi domājošam vai arī ir jāsaņem būtisks valsts atbalsts,» klāstīja Rubulis.

Auto asociācija ir sabiedriska organizācija, profesionālu ražotājrūpnīcu, Latvijā oficiāli pilnvarotu auto importētāju un dīleru apvienība. Asociācijas prioritāte ir aizstāvēt biedru intereses sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nodrošināt pircēju interešu ievērošanu attiecībā uz garantijām, servisu un informāciju.