Tuvojas tas ikgadējais periods, faktiski tas jau ir iestājies, kad autovadītājam ir jāsagatavo auto un arī pašam jānobriest braukt apstākļos ar pazeminātu saķeri starp mašīnas riepām un ceļa segumu. Citiem vārdiem, ziema vairs nav aiz kalniem un kādā jaukā dienā tā daudzus pārsteigs nesagatavotus.
Neapšaubāmi netrūkst autobraucēju, kuri ziemu sagaida ar ieslēgtu veselo saprātu, samazina braukšanas ātrumu, paredz garāku bremzēšanas ceļu, arī parūpējas, lai auto būtu ideālā tehniskā stāvoklī. Tomēr daudz ir arī tādu cilvēku, kurus varētu dēvēt par stūrētājiem - viņi tikai stūrē, paradumus nemaina un brauc tieši tāpat kā vasarā. Un risks līkumā aizbraukt taisni vai sagriezties un ar sāniem ietriekties kokā vai stabā gada tumšajos mēnešos krietni pieaug.
Ja raugās uz kopējo reģistrēto transportlīdzekļu skaitu (2016.gada 1.oktobrī - 887 969*) un to, cik cilvēkiem ir autovadītāja tiesības (2016.gada 1.oktobrī tādu bija 846 106*), procentuāli avārijās iekļūst vien neliela daļa. Taču smagu avāriju ar vairākiem bojāgājušajiem tāpat ir par daudz. Daudziem tas gan acīmredzot nav pietiekams iemesls viest korekcijas savā uzvedībā, tāpēc varbūt zemāk pievienotais video mudinās par tādām padomāt. Jo vairāk tāpēc, ka tajā izmantotais auto ir pielīdzināms vidējam statistiskajam automobilim Latvijas autoparkā un arī ātrums, kādā tests izpildīts, ir tuvāks reālajiem apstākļiem nekā EuroNCAP testos izmantotais.
Jāteic gan, ka automobiļi Latvijā pamazām kļūst jaunāki: vēl pirms desmit gadiem vidējais vecums bija vairāk nekā 16 gadi, bet tagad tie ir aptuveni 13. Taču tas nenozīmē, ka auto šādā vecumā, lai arī ražots salīdzinoši nesen (piemēram, 2003., 2004.gadā) pasargās jebkuros apstākļos.
Vācijas transportlīdzekļu uzraudzības organizācija DEKRA un AutoBild veiktajā drošības testā, kurā izmantots 2004.gada Peugeot 406, dramatiskā veidā parāda, kas var notikt, ja ar šādu vidusmēra latvieša auto sāniski ietriecas kokā ar 100 kilometriem stundā. Latvijā gan šāds braukšanas ātrums ir atļauts tikai dažos vasaras mēnešos un tikai atsevišķos ceļu tīkla posmos, tomēr kadri dod zināmu priekšstatu, kas var notikt, ja brauc ātrāk, bet pirms sadursmes ar koku ātrumu neizdodas pietiekami samazināt.
* CSDD dati
