Biežākās kļūdas auto uzturēšanā ziemas sezonā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Artyom Geodakyan / TASS

Galvenā autovadītāju kļūda - tie neaizdomājas, ka ziemā automašīna darbojas pilnīgi citā režīmā nekā vasarā.

Pirmkārt, dzinējs sākumā ir auksts, tāpēc tam ir jāuzsilst, pie kam maksimāli nedilstot, t.i., ar iespējami mazāku slodzi. Otrkārt, ziemas apstākļiem

neatbilstoši tehniskie šķidrumi aukstumā sasalst, veidojot ledus kristālus, kas bojā gan bremžu, gan dzesēšanas sistēmas.

Tas nozīmē, ka pirms aukstās sezonas vēlams nomainīt dzesēšanas šķidrumu uz ziemai piemērotu, vēlams - reizi divos gados. Ja tas netiek darīts, tad, dzesēšanas šķidrumam sasalstot, labākajā gadījumā, saplīst dzesēšanas šķidruma izplešanās kompensācijas trauks vai kāda šļūtene, bet sliktākajā gadījumā var pat izveidoties plaisa motora blokā.

«Raksturīgā kļūda, ar kuru saskaramies gadu no gada, - autovadītāji neaizdomājas, ka

arī speciāli ziemas apstākļiem piemērots šķidrums ar laiku zaudē savas ķīmiskās īpašības

– iztvaiko, atšķaidās, «atstrādājās». To mēs redzam pēc populārākajām sūdzībām – pārplīsis kāds dzesēšanas sistēmas agregāts, tek auto radiators. Šādi defekti noved pie auto dzinēja karšanas, un, ja to laikus nepamana, auto dzinēju var pārkarsēt, un tad jau ir nepieciešams dzinēja kapitālais remonts,» brīdina autoservisa «Draivs» direktors Aivars Mālnieks.

Vēl viena izplatīta kļūda -

autovadītāji piemirst, ka aukstajā sezonā ir jānomaina arī bremžu šķidrums.

Šim šķidrumam ir tieksme piesaistīt ūdeni, kas veicina bremžu sistēmas elementu korodēšanu, t.i., bremžu sistēma var sākt korodēt «no iekšas» Autoservisos ar speciāla testera palīdzību ir iespējams noteikt, cik liels bremžu šķidrumā ir ūdens procents. Ja tas ir zem 3%, tad vēl var nemainīt, bet, ja virs 3%, tad bremžu šķidrums ir obligāti jānomaina. Pretējā gadījumā ūdens sāk veicināt bremžu sistēmas koroziju – rūsē virzuļi un bremžu cilindri, rezultātā bremžu suportu virzuļu virsma vairs nav gluda un tie var sākt ķerties, neatvirzīt bremžu kluci no diska, kas rezultātā var sākt karst un bremzēt auto tā kustības laikā. Ja šādu ķibeli laikus nepamana, var sabojāt bremžu diskus un klučus un lielākā slodzē transportlīdzeklis var pat aizdegties.

Tāpat «Draivs» speciālists uzsver, ka, iegādājoties jaunas riepas, obligāti ir jāpievērš uzmanība riepu izlaiduma gadam, jo gumija ar laiku zaudē savas īpašības, tā vairs nav mīksta, un tas ietekmē saķeri un rezultātā auto stabilitāti. Pērkot lietotas riepas, minimālajam riepu protektora atlikumam ir jābūt 4 mm. «Ir milzīga kļūda uzskatīt, ka 4 mm protektors ir norma! Tas ir pats minimums, lai ziemā būtu droši braukt,» norāda auto eksperts. Pēc riepu nomaiņas vēlams vismaz pārbaudīt un vajadzības gadījumā veikt auto savirzes un sagāzuma regulēšanu, jo automašīnai nedaudz mainās augstums.

Eksperts arīdzan atgādina, ka iepriekš minētais - auto ziemā darbojas pilnīgi citādi - attiecas uz visiem tehniskajiem šķidrumiem.

Atsevišķu auto ražotāji iesaka uz ziemu mainīt arī dzinēja un ātrumkārbas eļļu uz šķidrāku,

lai samazinātu dzinēja nodilumu un atvieglotu auto startēšanu.

Uzskaitītos padomus nav sarežģīti ielāgot, taču vienkāršākais ceļš, protams, ir uzticēt speciālistiem savu auto sagatavot ziemai, bet, aukstajai sezonai noslēdzoties, veikt pēcziemas apkopi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu