LAMB: Fotoradaru fiksēto pārkāpumu soda nauda jāiegulda satiksmes drošības projektos

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Latvijā fotoradaru fiksēto pārkāpumu soda nauda jāiegulda satiksmes drošības projektos, sacīja Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis.

«Autovadītāji par 3,7 miljoniem eiro pagājušajā gadā papildinājuši valsts maciņu, skrienot garām fotoradariem. Šobrīd ir jau 40 stacionārie ātruma mērītāji, un turpmāk būs vēl 60, tātad varam paredzēt vēl lielāku soda naudu apjomu. Varbūt pašiem knašākajiem maksātājiem varētu ieviest kādas veicināšanas balvas - šis joks būtu vietā, ja nauda, kas iekasēta, tiktu ieguldīta, piemēram, drošu gājēju pāreju un veloceliņu izveidē, melno punktu likvidēšanā vai kādā citā satiksmes drošības uzlabošanas projektā. Ir jāapstādina iedzīvotāju slepkavošana uz Latvijas ceļiem, nevis nauda jāiztērē kādu subjektīvu un plašākai sabiedrībai mazsvarīgu uzdevumu pildīšanā,» klāstīja Zvirbulis.

Pēc viņa teiktā, aizvadītajā gadā Latvijā satiksmes negadījumos bojā gāja 158 cilvēki, kas ir 80 bojāgājušie, rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju. «Tas ir mazāk nekā 2015.gadā, kad vidēji Eiropas Savienībā (ES) bija 51,5 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem, bet Latvijā 94, un mēs kopā ar Rumāniju un Bulgāriju noslēdzām ES traģiskās statistikas tabulu. Lai gan esošā situācija ir tālu no apmierinošas, tomēr jau otro gadu pēc kārtas bojā gājušo skaits samazinās. Cerēsim, ka tā ir likumsakarība, nevis sagadīšanās un turpmākajos gados šī tendence turpināsies,» skaidroja LAMB prezidents.

Viņš uzsvēra, ka investīcijas satiksmes drošības projektos šim mērķim ir būtiskas. «Vai kādreiz pienāks tie laiki, kad satiksme uz ceļiem būs tik droša, ka nebūs neviena negadījumos bojā gājušā, bet neliela avārija izraisīs sensāciju, kas sabiedrību un medijus interesēs krietni vairāk nekā valdību maiņas vai kādi ekonomiski satricinājumi? Zviedrija uzskata, ka nav ilgi jāgaida, jo, īstenojot programmu «Zero vision», ceļi būs droši 2050.gadā. Šādu vai līdzīgu mērķi ir izvirzījušas arī vairākas citas ES dalībvalsts, Eiropas Komisija un pat vairākas pilsētas ASV, piemēram, Bostona. Savukārt cits, tuvāks uzdevums ir līdz 2020.gadam Eiropā uz pusi samazināt ceļu negadījumos bojā gājušo skaitu, salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad ES vidēji bija 63 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem. Ambiciozs uzdevums, kuru kāds skeptiķis var apšaubīt, tomēr, glābjot cilvēkus ceļu satiksmē, ir jāizvirza grūti sasniedzami uzdevumi un kopīgi valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskām organizācijām, autovadītājiem un visiem satiksmes dalībniekiem jādara iespējamais, lai uzdevumu izpildītu. Fotoradaru iekasētās soda naudas ieguldīšana satiksmes drošības projektos nākotnē palīdzēs arī Latvijā sasniegt ambiciozo 2020.gada mērķi,» pauda Zvirbulis.

LAMB ir sabiedriskā organizācija, kurai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu