CSDD vadītājs ceturtdien pēc kārtējās Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes, kurā izvērtēti ceļu satiksmes drošības rezultāti 2009.gadā, atzina, ka Saeimā jau pašlaik atrodas likumprojekts, kas paredz dzērājšoferiem līdz 1000 latu palielināt naudas sodu, kurš, pēc Lukstiņa domām, ir adekvāts, un, esot spēkā šādam sodam, nav pamata apgalvojumiem, ka pārkāpēji nevarēs samaksāt, jo soda iekasēšanas mehānismi Latvijā darbojas ļoti labi.

Viņš atgādināja, ka jau iepriekš veiktu stingrāku sankciju ieviešana dzērājšoferiem ir devusi lielu ieguldījumu satiksmes uzlabošanā un ir samazinājies pārkāpēju skaits.

"Jebkurā gadījumā to spriedzi vajag noturēt, un neviens ar varu neliek dzert un braukt. Attieksme ir mainījusies, un pret tiem, kas brauc reibumā, ir jāvēršas stingrāk, un varbūt patiešām

vajadzētu atgriezties pie automašīnas konfiskācijas

- tas varbūt pat ir vienkāršāk, jo pārkāpējam automašīnu, kas ir paaugstinātas bīstamības avots, atstāt nevar," pastāstīja Lukstiņš.

Automašīnu konfiskācija varētu attiekties uz tiem autovadītājiem, kas brauc dzērumā un bez vadītāja apliecības, turpināja Lukstiņš un piebilda, ka "pārkāpēja mašīna tiek pārdota un nav ko baidīties ar līzinga kompānijām, jo statistika liecina, ka galvenokārt pārkāpēju spēkrati ir vecas mašīnas ar lieliem motoriem. Ja pārkāpēju pieķer pirmo reizi un viņš jau ir bīstams cilvēks, un atkal otro reizi, tas ierocis jeb mašīna ir jāņem nost".

Lai arī līdz ar administratīvā aresta un naudas soda noteikšanu ir dots būtisks ieguldījums cīņā ar dzērājšoferiem, tā arvien vēl ir problēma. "Ja Eiropā vidēji dzērājšoferu izraisītie negadījumi veido apmēram 3 līdz 4%, tad Latvijā ir 7%, un es jau esmu teicis, ka mēs tiecamies uz Eiropas līmeni un tas ir jāpanāk. Turklāt Eiropā sodi par braukšanu reibumā ir ārkārtīgi lieli," klāstīja Lukstiņš.

Runājot par pārējiem pārkāpumiem un to sodu adekvātumu, CSDD direktors sacīja, ka nākotnē ir paredzēts regulāri analizēt negadījumu cēloņus, statistiku un mērķauditoriju un izmaiņas sodu sistēmā noteikti būšot, taču tas netiks darīts haotiski, bet tikai tad, ja spēs pamatot ar skaitļiem. Iepriekš teiktais gan nenozīmē, ka pēkšņi pārkāpējiem tiks palielināti sodi, tiem, pēc Lukstiņa domām, ir jābūt samērīgiem.

"Kāpēc stingrāk? Varbūt ir noteikti pārkāpumi, kur negadījumu skaits krītas, un varbūt nav vajadzīgs būt tik stingriem. Mums jāseko statistikai. Man nepatīk šis vārds, ka obligāti jābūt stingrākiem - sodiem ir jābūt samērīgiem un soda bardzība jau nav galvenais, galvenais ir soda neizbēgamība", viņš uzsvēra.

Ceļu satiksmes drošības padomes locekļi sēdē atzinīgi novērtēja līdz šim sasniegto ceļu satiksmes drošībā, jo izdevies būtiski samazināt avārijās bojāgājušo skaitu - kopš 1991.gada pērn ir bijis vismazākais bojāgājušo skaits - 254.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards gan atzina, ka pie sasniegtā apstāties nevajadzētu un ir jāturpina rūpēties par satiksmes drošību, jo, pienākot pavasarim un nokūstot sniegam, cilvēki kļūs aktīvāki uz ceļiem.

Jau ziņots, ka šogad rudenī paredzēts ieviest jau praksē izmantotu mehānismu, kas dos ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā, proti, uz Latvijas ceļiem paredzēts uzstādīt 160 stacionāros radarus, daļa no tiem būs mānekļi.