Politiķis Aleksejs Loskutovs velosipēdu kā galveno pārvietošanās līdzekli izmantojis jau deviņdesmitajos gados. Pēc ilgāka pārtraukuma viņš ar to atkal brauc jau vairākas sezonas. Saeimas deputāts nenoliedz, ka pēdējā laikā riteņbraukšanas infrastruktūra galvaspilsētā ir uzlabojusies, taču nepieciešamas lielākas izmaiņas, lai droši justos gan divriteņu draugi, gan gājēji. Ne vien Rīgas centrā, arī nomalēs. Piemēram, veloceliņš uz Vecāķiem vienkārši beidzas smiltīs...

Daudz ko izšķir Rīgas riteņbraucēju infrastruktūras nesakārtotība, taču tikpat svarīga, pēc Loskutova domām, ir arī savstarpējā cieņa:

"Gājēji nerespektē veloceliņus, bet riteņbraucēji tajās vietās, kur celiņu nav, nepamatoti jūt priekšroku."

Aleksejs Loskutovs. Foto: LETA

"Vienu otru reizi, iznākot pa ēkas vārtiem, ir gadījies, ka man gandrīz uzbrauc virsū velokurjers," atceras politiķis. Lai arī, izmantojot divriteni, viņš pārvietojas pa ietvi, nekādu nesaprašanos ar gājējiem viņam līdz šim nav bijis.

Jautāts, vai gājēju neapmierinātībai ar velosipēdistu kultūru ir pamats, Valsts policijas Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš norāda, ka īpaši saspīlētas attiecības starp abām pusēm neesot manījis. Tomēr sadursmju skaits pieaugot. Šogad reģistrēts ap 20 nelaimes gadījumiem, kuros sadursmes izraisījuši riteņbraucēji, un šai satiksmes grupai pievērš arvien vairāk uzmanības.

"Uz ietvēm un trotuāriem saimnieki ir gājēji. Velosipēdistam, pārvietojoties pa ietvi, ir jāpieņem viņu noteikumi un jābrauc tā, lai netraucētu gājējiem,"

atgādina Zivtiņš, norādot, ka velosipēdistu attieksmei, apbraucot gājējus, jābūt tādai pašai kā autovadītājiem, apdzenot pašus velosipēdistus. "Uz ceļa braucamās daļas ir nosacījums, ko māca arī autoskolās, – riteņbraucējs ir jāapbrauc ar tādu trajektoriju, ja gadījumā viņš krīt un viņam rokās ir kāda taša."

Lai mazinātu sadursmju riskus ar gājēju, velosipēdistam pats galvenais ir būt paredzamam. "Parādi pagriezienu, laikus sabremzējies, seko līdzi satiksmei. Tas ir pamatu pamats," aicina Ceļu policijas pārstāvis.

"Autobraucēji, velobraucēji un kājāmgājēji nedrīkst dalīt vienu un to pašu telpu. Ja viņi jauc šo telpu, nekas labs no tā nesanāks," uzskata Zivtiņš. Latvija ir attīstības sākumposmā, un, pēc viņa domām, Rīgā ir vairākas ietves, kuru platums ļautu tās sadalīt divās daļās – gājējiem un velosipēdistiem. Tomēr Rīgas domes Satiksmes departamenta aizbildināšanās ar to, ka šādā gadījumā būtu jāmaina ceļazīmju izvietojums, lielā mērā ir tikai naudas jautājums.

"Zaļā domāšana ir jāattīsta. Jābūt tā, ka no vienas ministrijas uz otru cilvēki var pārbraukt ar velosipēdu. Jānodrošina piestātnes. Jādara viss, lai popularizētu šo pārvietošanās līdzekli," teic Zivtiņš. Arī Loskutovs, vaicāts, vai nobeigumā viņam kas piebilstams, atbild lakoniski: "Pievienojieties riteņbraucējiem!"