Raidījuma rīcībā esošā līguma kopija rāda, ka paredzētais līgumsods ir salīdzinoši niecīgs - 0,001 procents. Līdz ar to Vitronic Baltica izdevīgāk ir maksāt līgumsodu un strādāt ar pārvietojamiem radariem, kuri nes peļņu. Stacionāros radarus firma vēl aizvien nav uzstādījusi.

Līgums, kurš līdz šim nav bijis publiski pieejams, liecina, ka kopējais projekta apjoms uz pieciem gadiem ir 11 miljoni 253 tūkstoši latu. Lielākā izmaksu daļa - 6 miljoni 700 tūkstoši plānoti projekta apkalpošanai. Divi miljoni radaru iegādei, gandrīz divi - iekārtu uzturēšanai.

Peļņu plāno 9% apmērā

Šajā summā nav iekļauta firmas peļņa, taču līgums liecina, ka Vitronic Baltica to plānojusi – deviņus procentus no projekta izmaksām.

Interesants ir līguma astotais punkts. Tas paredz, ka

noteiktā ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežai nevajadzētu pārsniegt 20 kilometrus stundā,

ja vien policija neprasa samazināt ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežu. Atšķirībā no līgumā lasāmā Valsts policijas Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš šonedēļ vairākkārt uzsvēra, ka visos gadījumos ātruma pārkāpumu fiksē no plus trīs kilometriem stundā.

Par projekta apturēšanu policija šobrīd negrib runāt. Vitronic Baltica dots laiks līdz 20. maijam. Ja līdz tam netiks uzbūvēti stacionārie fotoradari, tad gan līgumu lauzīs.

Jāatgādina, ka līgumu parakstīja nu jau bijusī iekšlietu ministre, Vienotības biedre Linda Mūrniece. Līgumu noslēdza krīzes augstākajā punktā, kad Starptautiskais valūtas fonds iebilda pret valsts naudas ieguldīšanu fotoradaru projektā. Vitronic Baltica uzvarēja, jo valstij piedāvāja vislielāko procentu no soda naudām – 65%.

Firma darbus nesāk līdz jaunās valdības izveidei

Analizējot notikumus, var redzēt, ka līdz pat jaunās valdības sastādīšanai Vitronic Baltica neko nav darījusi, lai arī pirmie stacionārie foto radari bija jāuzstāda līdz oktobra beigām.

Līguma parakstītājs no Vitronic Baltica ir Ēriks Teilāns, Saskaņas centra līdera un Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks.

Viņš sarunu Nekā Personīga atteica. Arī Vitronic Baltica pārstāvis Deniss Osipovs divas reizes uz sarunāto interviju neieradās. Līdz ar to var secināt, ka valsts izvēlējusies par partneri kompāniju, kura izvēlas slēpt informāciju no sabiedrības.

Pirmie strīdi par radaru darbu

Tikmēr šobrīd jau vairāki autovadītāji apstrīdējuši viņiem izsniegtos protokolus tiesā. Viens no tiem par fiksēto ātrumu 100 kilometri stundā uz Jūrmalas šosejas pie Babītes. Fotogrāfijā ir divas automašīnas, bet vadītājs pārliecināts, ka braucis, nepārkāpjot noteikumus, un radars nofiksējis blakus braucošā auto ātrumu.

Vācijā radari mērījuši neprecīzi

Tiesas spriedumā Vācijā pirms pāris gadiem Vitronic Baltica fotoradariem tika konstatēta kļūda – laika aizture. Vienā kadrā fiksētiem auto ātrums tika atzīts par neprecīzu.

Līdzšinējā finanšu statistika Vitronic Baltica un arī valsts kasei bijusi pozitīva.

Gandrīz trīs mēnešos soda kvītīs izrakstīti 280 tūkstoši latu. Trīs mēnešos visvairāk ātruma pārkāpumu fiksēti Ulmaņa gatvē – 2494. Krasta ielas vienā galā - 1821 ātruma pārkāpums, otrā - 1809 pārkāpumi. Ceturtā «sodītākā» vieta ir Ādaži pie Baltezera kapiem -1701 protokols. Piektajā vietā ir A10 autoceļš Babītes novadā virzienā uz Jūrmalu (1664), bet sestajā – Garkalnes A2 autoceļš virzienā uz Rīgu (1591).

Edmunds Zivtiņš pārliecināts, ka šīs nedēļas fotoradaru rezonanse ātri noplaks, līdzīgi kā tas bijis pēc pirmo četru pārvietojamo fotoradaru ieviešanas. Viņaprāt, daudz būtiskāk tagad pieņemt lēmumu, ka nauda, kas ienāk budžetā par fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem, tiek novirzīta jauno autovadītāju apmācībai un ceļu remontiem.