Vajadzējis ieviest citādi

«Faktiski jāatzīst, ka nedaudz nepareizi tas viss tika ieviests. Bet to es varu pateikt tikai šobrīd, jo līdz tam mums tādas pieredzes nebija. Skaidrs, ka no sākuma vajadzēja ieviest stacionāros radarus. Pārvietojamos vajadzēja pēc tam vai paralēli nedaudz mazākā skaitā.»

«Nevar teikt, ka esmu pilnībā apmierināts ar fotoradaru ieviešanas gaitu. Es būtu pilnībā apmierināts, ja šobrīd darbotos arī stacionārie radari. Stacionārie radari ir tie, kas dod prevenciju – samazina braukšanas ātrumu.»

Savukārt pārvietojamie radari, kurus var nolikt jebkurā vietā, sniedz «reālo ainu, kas patiesībā notiek uz mūsu ceļiem un kā vadītāji pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu».

LASI TVNET: Fotoradaru rekords: 179 km/h

Runājot par radaru slēpšanu, uz ko vairākkārt norādījuši arī TVNET lasītāji, Zivtiņš sacīja: «Vai pārvietojamie fotoradari ir noslēpti vai nav noslēpti, īstenībā nav nekādas starpības!

Ceļu satiksmes noteikumi ir jāievēro vienalga kur

– vadītājiem uz ceļa, gājējiem uz trotuāra un tā tālāk.

Taču ir cita lieta – ja radars nebūs novietots atbilstoši tehniskām prasībām, tas nestrādās. Nav tā, ka tas var sniegt neprecīzu informāciju vai neprecīzi nomērīt. Tas vienkārši nestrādās. Radaram ir jābūt pareizi novietotam attiecībā pret brauktuvi, joslām. To nevar uzlikt uz reklāmas staba vai uzvilkt kaut kur kokā.»

Dzirdot šos Zivtiņa teikumus, jautāju - tad kādēļ radaru liek aiz reklāmas staba?

«Tieši TVNET bija tā fotogrāfija. Mēs arī aizbraucām uz vietas un paskatījāmies... Nu, kā jau es minēju, nevar noslēpt fotoradaru – tad tas nestrādās.» Zivtiņš skaidroja - ja radars patiešām būtu paslēpts aiz staba, tas nevarētu fiksēt pārkāpējus.

Slēpj vai tikai izskatās, ka slēpj?

«Vienmēr kādam liksies, ka radars tiek slēpts aiz reklāmas staba, aiz koka, lielas kupenas.» Vasarā kādam varot šķist, ka radars speciāli nokrāsots zaļā krāsā, lai tikai autovadītāji to nepamanītu.

«Nevar būt runa par radaru slēpšanu, jo tie ir pārvietojami,» Zivtiņš sacīja un atgādināja, ka policija ceļu satiksmi var uzraudzīt gan ar atklāto, gan slēpto metodi. Bieži vien gan šoferi, gan paši inspektori šīs abas metodes jauc, tādējādi izraisot pārpratumus un problēmas.

Pārvietojamos fotoradarus var uzskatīt par slēpto satiksmes uzraudzību.

Vienlaikus viņš norādīja, ka radarus nevarētu uzstādīt pavisam tuvu pie ātrumu ierobežojošām zīmēm. Fotoradariem vajadzētu atrasties vismaz 50-60 metrus tālāk.

Policija tikai daļēji apmierināta ar radaru ieviesēju darbu

Kā policiju apmierina radaru ieviesēju un uzraugu darbs? Atbildot uz šo jautājumu, Zivtiņš vispirms atgādināja, ka mūsu valstī šai jomā nebija prakses un arī 2008.gadā, ieviešot pirmos četrus stacionāros radarus, policija saskārās ar daudzām problēmām. Līdzīgi ir ar jaunajiem radariem.

«Programmnodrošinājums ir jauns, statistika visu laiku klibo, tā visu laiku jāpilnveido, ir jāizstrādā jaunas vietas.

Protams, daudz ko paņēmām no iepriekšējā projekta, bet ļoti daudz kas ir nācis klāt jauns.

Paldies Dievam, process ir aizgājis. Tas ir sācies, tas darbojas vairāk vai mazāk veiksmīgi, ar katru dienu labāk un labāk.

Nevaru būt apmierināts tikmēr, kamēr nebūs pabeigts viss projekts ar stacionārajiem radariem. (..) Kopumā ar radaru ieviešanu esam daļēji apmierināti.»

Radaru ieviesējiem jāmaksā soda naudas pa kavēšanos

Ceļu policijas vadītājs apstiprināja, ka radaru ieviesējiem firmai «Vitronic Baltica un Partneri» par kavēšanos ar radaru ieviešanu joprojām aprēķina soda naudas.

Par katru dienu firmai jāmaksā aptuveni 120 latu soda nauda.

Valsts policija reizi mēnesī pārskaita kompānijai 30% no ieņēmumiem un ietur soda naudas summu.

Soda naudas aprēķini turpināsies līdz brīdim, kamēr projekts būs pilnībā pabeigts.