Runājot par šoferu nogurumu, drošas braukšanas instruktors Andris Pļavenieks sarunā ar portālu TVNET izteica viedokli, ka vieglo automašīnu vadītājiem vajadzētu braukt pēc līdzīgas shēmas, kādu izmanto kravas automobiļu un starptautisko autobusu šoferi. 

Viņi drīkst braukt ne ilgāk par četrām ar pusi stundām, pēc tam obligāti 45 minūtes jāatpūšas. Turklāt vienas diennakts laikā šoferis nedrīkst vadīt auto ilgāk par desmit stundām.

Par cilvēkiem jārūpējas vairāk nekā par banāniem 

Speciālists par nepareizu uzskata to, ka kravas auto šoferiem, kuri pārvadā, piemēram, banānus, atļautais braukšanas ilgums ir diezgan limitēts, bet vieglo automašīnu vadītāji, kuri ir atbildīgi par cilvēku dzīvībām, drīkst braukt bezgalīgi. 

Arī vieglo mašīnu vadītājiem būtu regulāri jāatpūšas.

Atpūta glābs cilvēkus, nevis mašīnas.

Mašīnas parasti varētu braukt daudz ilgāk, nekā pie stūres sēdošais šoferis spētu izturēt, speciālists akcentēja, taču ar nožēlu secināja, ka bieži vien šoferi pie stūres «grēko».

«Šķiet, es jau nemaz neesmu tik noguris, pabraukšu vēl vienu stundiņu, tad vēl vienu... Pavisam drīz jau būšu mājās.» Taču šādas šofera domas var būt ļoti maldīgas - cilvēka spējas ir ierobežotas, it īpaši sliktos laika apstākļos, uz slidena ceļa un tumsā. 

Ārzemēs, piemēram, Vācijā, arī daudz vieglo automašīnu vadītāju ik pēc pāris stundu braukšanas apstājas, izkustas, padzeras. Taču pie mums bieži tā nenotiek. 

Pļavenieks atgādināja, ka biroja darbinieki pēc astoņu stundu darba jūtas noguruši un vairs nespēj koncentrēt uzmanību. «Jocīgi - cilvēki saprot, ka pie galda vairs nevar pastrādāt, bet domā, ka šādā stāvoklī var sēsties pie auto stūres.»

Automašīnas vadīšana patiesībā ir grūts darbs.

Lai arī liekas, ka šoferim ir ļoti viegli - tikai jāsēž un jāskatās uz ceļu, patiesībā viņam visu laiku jākoncentrē uzmanība un jābūt gatavam reaģēt uz satiksmes izmaiņām. 

Viņš dzirdējis par dažādiem «varoņdarbiem», ka autovadītāji brauc ilgstoši bez atpūtas, taču tas noteikti nav ieteicams. Sajūtot nogurumu, vajadzētu kaut nedaudz atpūsties, ja iespējams, pagulēt vismaz stundu. 

LASI TVNET: Turpinās mērīt autovadītāju nogurumu

Pat dažu sekunžu ilgs «mikromiegs» var būt ļoti bīstams. Ja brauc ar ātrumu ar ātrumu 100 km/h, vienas sekundes laikā auto nobrauc 28 metrus, divu sekunžu laikā - vairāk nekā 50, bet

3 sekunžu laikā auto jau šķērso futbola laukumu.

Turklāt Latvijā ceļi nav taisni kā tramvaja sliedes. Tieši pretēji - dažviet tie ir ļoti līkumoti un sliktas kvalitātes. 

«Šoferis nedrīkst iemigt pat uz sekundi,» drošas braukšanas instruktors uzsvēra un piebilda, ka vienīgais nopietnais «ierocis» cīņā ar «plīsienu», ir miegs, kaut vai neilgs. 

Vadītājiem vajadzētu saprast, ka viņi atbild par cilvēku, visbiežāk tuvinieku, dzīvību un veselību. 

LASI TVNET: Traģisko vilciena un auto sadursmi izraisījusi šofera neuzmanība

Katram šoferim jāapzinās sava atbildība 

Arī Latvijas automoto biedrības valdes loceklis Daumants Nemiro sarunā ar portālu TVNET akcentēja autovadītāju atbildību, sēžoties pie stūres. «Ja cilvēks ir noguris, viņam jāatpūšas. Nogurumu nevar kliedēt citādi kā tikai ar atpūtu.

Nogurums ir ļoti viltīgs un bīstams.

Līdzīgi kā slims vai piedzēries šoferis, arī noguris vadītājs nedrīkst sēsties pie stūres. »Jāatceras, ka transportlīdzeklis ir paaugstināta riska avots.» 

Arī viņš atzina, ka kravas automobiļu un autobusu satiksme šajā jomā ir vairāk regulēta, bet vieglo automašīnu vadīšana nogurumā ir vairāk atkarīga no pašu šoferu apzinīguma un godaprāta. 

Nemiro arī vērsa uzmanību, ka pēdējā laikā tiek izstrādāts arvien vairāk tehnisko līdzekļu, kas palīdz fiksēt nogurumu, piemēram, acu zīlīšu pārbaude, speciāli modinātāji. 

Jaunākās mašīnas aprīkotas ar speciāliem skaņas signāliem, kas signalizē, ja automašīna šķērso joslas bez ieslēgta virziena rādītāja. Tas varētu liecināt, ka šoferis ir pārāk noguris vai pat aizmidzis. 

Šīm tehnoloģijām ir nākotne, biedrības pārstāvis prognozēja un atgādināja, ka kādreiz ABS un drošības spilveni daudziem likās nevajadzīgi izgudrojumi, bet tagad ar tiem ir aprīkots vairums auto. 

Kopumā ir vērts atgādināt, ka

noguruma izraisītajām avārijām ir ļoti smagas sekas.

LASI TVNET: Lietuvā smagā avārijā dzīvību zaudējuši divi Latvijas pilsoņi

Satiksme kļūst mierīgāka, nevis lēnāka

Runājot par braukšanas ātrumu, drošas braukšanas instruktors Pļavenieks vērtēja, ka līdz ar daudzajiem fotoradariem satiksme uz Latvijas ceļiem kļuvusi emocionāli mierīgāka un vienmērīgāka, taču vidējais ātrums saglabājas iepriekšējā līmenī. 

Pēdējā laikā šoferi vairs tik strauji un pamatīgi nebremzē, ieraugot radarus. Sākumā daudziem bija raksturīga nobremzēšana līdz, piemēram, 40 km/h vietās, kur drīkst braukt ar ātrumu 50 km/h. 

Radaru uzstādīšana mazinājusi agresīvo braucēju skaitu. «Arī viņiem kādreiz izbeidzas nauda,» instruktors.

Ļoti ātra Salu tilta šķērsošana neatmaksājas, jo pēc tam tāpat var nākties stāvēt 40 sekundes pie luksofora sarkanās gaismas, kā arī maksāt soda naudu par pārsniegto braukšanas ātrumu, ko būs fiksējis radars. Kopumā radaru uzstādīšana vērtējama pozitīvi.