Latvijas autoceļi ir ļoti bēdīgā stāvoklī, un tādi tie būs vēl ilgi. Ja kādam šķiet, ka labākais līdzeklis, kā pašam sadzīvot ar esošo situāciju, ir džipveidīga braucamā iegāde, viņš maldās, jo ir bedres, kas spēj pamatīgi sabojāt arī šādus automobiļus.
Uz Latvijas bedrainajiem ceļiem vairs neglābj arī apvidus automašīnas, piemēram, Toyota Land Cruiser, BMW X5 un Volkswagen Touareg bedru negadījumos cieš tikai nedaudz retāk nekā citi auto, taču to remonta izmaksas pēc iebraukšanas bedrē ir pat piecas reizes lielākas nekā citu klašu auto. To secinājuši apdrošināšanas sabiedrības Balta speciālisti.
Salīdzinot kopējos apdrošināto auto datus un attiecīgo procentuālo nelaimes gadījumu skaitu, cik bieži konkrētās klases auto iekļūst negadījumos saistībā ar bedrēm,
neapstiprinās sabiedrībā valdošais mīts, ka apvidus auto ir vispiemērotākais spēkrats Latvijas bedrainajiem ceļiem.
Pēc apdrošinātāja datiem, visbiežāk pēc iebraukšanas bedrē tiek sabojāti lielās klases (Audi A6, BMW 5.sērijas modeļi, Volvo V70) un luksus klases (Mercedes-Benz S sērijas modeļi, BMW 7.sērijas modeļi, Lexus LS sērijas modeļi) spēkrati. Vislielākie zaudējumi parasti šādos gadījumos tiek nodarīti sporta klases auto, piemēram, dažos gadījumos tie ir sasnieguši pat 2400 latu. Savukārt vidējās klases auto (Volkswagen Passat, BMW 3.sērijas modeļi, Toyota Avensis) vidējā atlīdzība šādos negadījumos ir gandrīz piecas reizes mazāka.
Apdrošinātājs paaugstināto risku, kam pakļauti lielās un luksusa klases auto vadītāji skaidro ar šādu auto aprīkojuma specifiku - tiem parasti ir lielāki diski un zemāka profila riepas, kas nozīmē arī lielāku apdrošināšanas gadījuma iespējamību, iebraucot bedrē.
Nepārspētu
bedru antirekordu 7000 latu apmērā pagājušajā gadā sarūpēja kāds Volkswagen Tiguan,
kas Cēsīs iebrauca pamatīgā bedrē. Tā rezultātā mašīnai tika bojātas dzinēja stiprinājuma vietas un tika mainīts dzinēja bloks, dzinēja galva, kā arī ieguldīti lieli līdzekļi transportlīdzekļa priekšējās daļas remontā.
Tikmēr cita apdrošināšanas sabiedrība - BTA - ceļu uzturētājiem jau ir iesniegusi vairāk nekā 100 pretenzijas, lai piedzītu zaudējumus par klienta transportlīdzeklim radītiem bojājumiem nekvalitatīvā ceļu seguma dēļ. No kopējā pretenziju skaita par aptuveni 20 negadījumiem apdrošinātājs jau ir vērsies tiesā, jo nav izdevies vienoties ar ceļu uzturētājiem. Parasti izdevumus piedzīt izdodas tad, ja notikuma vietā ieradusies Ceļu policija un ne tikai apstiprinājusi negadījuma faktu, bet arī ceļa slikto stāvokli un citus apstākļus.
«Ja nav policijas sagatavota negadījuma apraksta, tad zaudējumu piedziņa ir apgrūtināta un visbiežāk saņemam pretjautājumus, piemēram, vai transportlīdzeklim bijuši transportlīdzekļa ražotāja noteiktie standarta diski un atbilstošas riepas,» norāda apdrošināšanas kompānijā. «Par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs konkrētais ceļu uzturētājs - valsts, pašvaldība vai arī privātais ceļa īpašnieks. Transportlīdzekļu īpašnieki ik gadu maksā nodevu, kas paredzēta ceļu uzturēšanai un kvalitatīva ceļu seguma nodrošināšanai. Tādēļ ikvienam transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības vērsties pie ceļu uzturētāja un piedzīt radušos zaudējumus, kas radušies bedru radītu bojājumu dēļ.»
