Atjaunos Autoceļu padomi. Vai beidzot ceļi būs gludi? (60)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Šodien Satiksmes ministrijā notika sanāksme, kurā tika nolemts atjaunot Autoceļu padomes darbību. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka ir izstrādāts Autoceļu padomes nolikums, kuram pagaidām ieinteresētās puses vēl var iesniegt savus priekšlikumu, taču jau tuvākajā laikā šo nolikumu plānots virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pēc tam, kad valdība apstiprinās Autoceļu padomes nolikumu, tiks sasaukta pirmā padomes sēde, kurā jau pēc būtības tiks diskutēts par galvenajām identificētajām nozares problēmām.

«Autoceļu padome būs platforma turpmākajām diskusijām un vieta, kur pārrunāt ar ceļu būvniecību saistītos jautājumus,» norādīja Matīss.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka reģionālo vizīšu laikā vienmēr pirmais saņemtais jautājums ir par ceļiem, kas pierāda šīs problēmas nozīmīgumu.

Šogad jau sākta valsts autoceļu atjaunošanas programmas 2014.-2020.gadam īstenošana, arī gatavojot nākamā gada budžetu, līdz 1.augustam kā jaunās politikas iniciatīvas var iesniegt pieprasījumus ceļu sakārtošanai.

«Šogad valdība jau indeksēja pensijas, nākamā prioritāte ir valsts aizsardzības spēju stiprināšana, bet pārējie līdzekļi ir atvērti. Skaidrs, ka ceļu atjaunošanā jābūt pietiekamam ieguldījumam no valsts puses,» sacīja Straujuma.

Matīss norādīja, ka

autoceļu sakārtošanai šogad atvēlēti 250 miljoni eiro

un tie ir pietiekami līdzekļi. «Tāpat nedaudz kļūdījāmies ar cenām un saņēmām par 30% lētākus piedāvājumus, kas šogad plānoto 1000 kilometru vietā ļaus atjaunot 1300 kilometrus,» uzsvēra Matīss.

Tāpat satiksmes ministrs norādīja, ka joprojām aktuāls jautājums ir Autoceļu fonda atjaunošana, lai gan formāli budžeta programma «Valsts autoceļu fonds» nav likvidēta. Matīss piebilda, ka uzreiz atjaunot Autoceļu fondu pilnā apjomā nebūs iespējams, jo budžetā tam trūkst līdzekļu, bet ir plānots to paveikt līdz 2019.gadam.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) informēja, ka ceļu sakārtošana ir viens no būtiskākajiem valdībā skatāmajiem jautājumiem. «Iespēju robežās jau ir atrasti papildu līdzekļi un finansējums ceļiem pieaug katru gadu. Protams, tas nav tādā apjomā, kā nozare to vēlas, bet ekonomika aug, nodokļu ieņēmumi palielinās, līdz ar to palielinās arī finansējums,» uzsvēra Vilks.

Finanšu ministrs arī norādīja, ka sarunās ar Eiropas Komisiju Latvijas pusei izdevies pārliecināt, ka finansējumu infrastruktūrai nepieciešams palielināt, līdz ar to šajā struktūrfondu plānošanas periodā finansējums infrastruktūrai būs par 26% lielāks un daļa no šīs naudas nonāks arī ceļiem.

Biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš izteica gandarījumu, ka Autoceļu

padome atjaunota nevis iepriekšējā formā,

kad tā bija satiksmes ministra pārraudzībā, bet gan jaunā kvalitātē un turpmāk būs Ministru kabineta apstiprināta struktūra.

Bērziņš arī uzsvēra, ka Autoceļu fonda atjaunošana ir ļoti būtiska, jo patlaban nākas gaidīt gada beigas, kad tiek apstiprināts valsts budžets, un tikai tad kļūst skaidrs, cik naudas būs pieejams ceļiem.

«Līdz ar to ceļu būvnieki nevar laicīgi plānot savu darbu, nevar saņemt avansus, nevar ņemt kredītus. Nevaram ziemā iepirkt materiālus, kad tie ir par 30% lētāki nekā vasarā. Tāpēc ceļu būvētāji ļoti cer, ka fonds tiks atjaunots pēc iespējas ātrāk,» uzsvēra Bērziņš.

Biedrības vadītājs arī sacīja, ka beidzot ir nepieciešams uz Latvijas ceļu tīklu paraudzīties kā uz vienotu veselumu, nedalot to valsts un pašvaldību ceļos. Tāpat ir

nepieciešams nopietni pievērsties kvalitātes jautājumam.

«Kvalitāte ir divpusējs process. Protams, no vienas puses tā ir būvnieku atbildība. No otras puses - nepieciešams panākt, ka visi strikti ievēro autoceļu izmantošanas noteikumus. Nekāda kvalitāte un nekādas garantijas nespēj izturēt stipri pārkrautu automašīnu pārvietošanos pa ceļiem,» uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka kopš tā laika, kad automašīnu svēršana pārgājusi no Satiksmes ministrijas atbildības uz Iekšlietu ministrijas atbildību, tā vairs praktiski netiek īstenota.

Viņš uzsvēra, ka 11 gadu laikā, kopš likvidēts Autoceļu fonds, uz ceļiem nav padarīti darbi par 4,5 miljardiem eiro. Bērziņš uzsvēra, ka 62% valsts ceļu ir sliktā stāvoklī, 148 tilti Latvijā ir ļoti sliktā stāvoklī, no tiem 28 tilti ir uz valsts galvenajiem ceļiem.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija uz ceļiem ir mazliet uzlabojusies, taču no Eiropas Savienības un valsts pieejamais finansējums nav pietiekams, lai apturētu ceļu sabrukšanu Latvijā. Bērziņš pauda cerību, ka šo situāciju izdosies mainīt, pateicoties Autoceļu padomes darbības atjaunošanai.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka no reģionālās attīstības viedokļa ceļi ir viens no nosacījumiem,

lai cilvēki dzīvotu un strādātu reģionos.

«No vietām, kur ir labi ceļi, cilvēki tik lielā apmērā nebrauc prom,» norādīja Naudiņš.

Autoceļu padome izveidota ar mērķi sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgi atjaunotu autoceļu tīklu valstī.

Autoceļu padomes nolikuma projekts paredz, ka padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgi atjaunotu autoceļu tīklu valstī. Padomes sastāvā darbosies kā valsts institūciju pārstāvji, tā arī Latvijas pašvaldību savienības, Lielo pilsētu asociācijas, biedrības «Latvijas ceļu būvētājs», Latvijas ceļinieku asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Automoto biedrības un Rīgas domes virzīti pārstāvji.

Komentāri (60)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu