Avārijā bojā gājis cilvēks nozīmē ne tikai lielas sāpes ģimenes locekļiem un draugiem. Valstij un tautsaimniecībai katrs šāds gadījums izmaksā ap 500 tūkstošiem eiro. TVNET piedāvā iepazīsties ar Satiksmes ministrijas redzējumu, kā samazināt traģisko negadījumu skaitu.
Vispirms Satiksmes ministrijā norādīja, ka kopumā ceļu satiksmes drošības rādītāji pēdējo apmēram desmit gadu laikā ir uzlabojušies, piemēram, trīs reizes samazinājies bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem, un tas ir viens no būtiskākajiem samazinājumiem visās Eiropas valstīs.
Taču joprojām mums šis rādītājs ir augsts – apmēram 90 cilvēki, lai gan vidēji Eiropā šis skaitlis ir ap 50. Tajā pašā laikā, ja rēķina, ka
viens bojā gājušais valstij un tautsaimniecībai izmaksā ap 500 000 eiro,
kā arī tas ir sāpīgs zaudējums tuviniekiem, tad kopējais ieguvums desmit gadu laikā, pateicoties situācijas uzlabojumiem, ir vairāk nekā miljards eiro.
Kāpēc tik daudz avāriju?
Ministrijā atzina, ka viens no skaidrojumiem esošajai situācijai ceļu satiksmes drošības jomā būtu saistāms ar sabiedrības attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem un to (ne)ievērošanu.
Kopējās tendences: palielinājies vidējais braukšanas ātrums, palielinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, samazinājusies mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība, palielinājies bojā gājušo skaits negadījumos, kuros fiksēta alkohola klātbūtne.
Kā situāciju uzlabot?
Situācijas uzlabošanai ceļu satiksmes drošības jomā ir četri pamatnosacījumi/principi. Šo visu principu vienlaicīga un saskaņota īstenošana, kā arī iesaistīto pušu sadarbība ļauj uzlabot ceļu satiksmes drošības rādītājus:
Saskaņota un ilglaicīga sadarbība starp visiem iesaistītajiem partneriem. Piemēram, Satiksmes ministrija (CSDD), Iekšlietu ministrija (Valsts policija), pašvaldības, izglītības iestādes, privātais sektors. Tas nodrošina vienotu izpratni par ceļu satiksmes drošībai nepieciešamo jautājumu kopīgu risināšanu;
Normatīvās bāzes pilnveide un konkrētu pasākumu īstenošana. Piemēram, sodu politikas pilnveide; pārkāpumu uzskaites punktu sistēma;
stacionāro un pārvietojamo fotoradaru ieviešana vidējā ātruma samazināšanai;
transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas pilnveide – nolūkā uzlabot ceļu satiksmes drošību, kopš 2014.gada ieviests gan vadīšanas eksāmens topošajiem mopēdistiem, gan kompetences vērtēšanas sistēma autovadītājiem, kas ļauj precīzāk novērtēt topošā šofera prasmes;
Prevencija un sabiedrības izglītošana. Piemēram, kampaņas, bērnu/jauniešu izglītības projekti, attieksmes un izpratnes par ceļu satiksmes noteikumiem veidošana jau pirmsskolas un skolas vecumā. Tas nodrošina visu vecumu sabiedrības informēšanu un atbilstošu attieksmi pret satiksmes noteikumiem;
Infrastruktūra un kontrole. Piemēram, ceļu drošības audits esošajiem un topošajiem infrastruktūras projektiem, tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole.
Ministrijā atgādināja, ka, rūpējoties par mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem un sadarbojoties iesaistītajiem partneriem, ir veikti konkrēti darbi. Piemēram, veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, pastiprinot atstarojošo elementu (apģērbs, vestes) izmantošanu. 2014.gada novembrī tika īstenota CSDD kampaņa «Redzams, tātad dzīvs!» un tika dalītas atstarojošās vestes. Tā rezultātā
bojā gājušo gājēju skaits pret pagājušā gada novembri ir samazinājies vairāk nekā divas reizes:
šogad – 7, pērn – 15. Ilgtermiņa dati: parasti rudens mēnešos vienu reizi trijās dienās iet bojā viens gājējs, bet šajā novembrī vienu reizi 4,3 dienās bojā gāja viens gājējs (pērn šis skaitlis bija – 2). Novembrī kopējais bojā gājušo skaits: šogad – 15, pērn – 27.
Turklāt tuvākajā laikā plānotā stacionāro fotoradaru «atgriešanās» uz Latvijas ceļiem, kuru viens no uzdevumiem ir samazināt satiksmes plūsmas vidējo ātrumu.
Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana Latvijā ir viens no izplatītākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
– vidēji trešdaļu protokolu policija sastāda par ātruma pārsniegšanu.
Latvijas Valsts ceļu informācija no satiksmes uzskaites punktiem liecina, ka vidējais auto plūsmas ātrums uz valsts nozīmes Latvijas autoceļiem palielinājies par 3,4 km/h. Piemēram, 2012.gadā, kad Latvijā darbojās stacionārie fotoradari, auto plūsmas vidējais ātrums uz valsts nozīmes autoceļiem bija 90,6 km/h. 2014.gadā auto plūsmas vidējais ātrums ir palielinājies līdz 94,0 km/h.
Pētījumi un ceļu satiksmes statistikas analīze liecina:
ja vidējais ātrums palielinās par 10%, tad negadījumu skaits palielinās par 20%,
ievainoto skaits palielinās par 40%, bojā gājušo skaits palielinās par 50%; ja vidējais ātrums samazinās par 5%, tad smagi ievainoto skaits samazinās par 15%, bojā gājušo skaits samazinās par 20%.
Atbildot uz vaicājumiem par sodiem, ministrijā norādīja, ka jautājums par iespējamo sodu palielināšu saistībā ar ātruma pārsniegšanu ir Saeimas darba kārtībā – grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Noslēgumā ministrijā rezumēja, ka sodi vai stacionārie fotoradari vieni paši ir tikai daļa no satiksmes drošības uzlabošanas instrumentiem. Vienlaikus tikpat svarīga ir infrastruktūras uzlabošana, pārvietojamie fotoradari, sabiedrības izglītošana un informēšana, policijas kontrole/klātbūtne.
Provizoriskie statistikas dati 2014.gada janvāris – oktobris
Bojā gājušie 171 (pērn: 139), t.sk. mazaizsargātie 79 (pērn 68):
gājēji 52 (pērn 47),
velosipēdisti 12 (pērn 11),
mopēdisti 5 (pērn 3),
motociklisti 10 (pērn 7).
Ievainotie 3473 (pērn 3233).
Ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem 3860 (pērn 3645).
Alkohols - bojā gājušie 20 (pērn 10).
