Lielākā problēma uz Latvijas autoceļiem ir autovadītāju visatļautība, nihilisms, kā arī viņu nekontrolēšana, trešdien, atbildot uz deputātu jautājumiem par drošību uz valsts autoceļiem, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Viņš asi kritizēja autovadītāju disciplīnas trūkumu, piemēram, regulāri pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. «Vidējam autovadītājam Latvijā ir pilnīga norma pa apledojušu ceļu braukt ar ātrumu no 100 līdz 110 kilometriem stundā,» viņš uzsvēra.
Lukstiņš norādīja, ka
šobrīd ir sagatavoti priekšlikumi Saeimai sodu palielināšanai par atļautā ātruma pārsniegšanu:
«Šobrīd Latvijā ir viszemākie sodi par ātruma pārsniegšanu. Piemēram, Igaunijā tie ir četras reizes lielāki. Igaunis iebrauc Latvijā un uzspiež gāzes pedāli, bet latvietis, iebraucot Igaunijā, tieši otrādi - piebremzē».
CSDD vadītājs akcentēja, ka no 2001. līdz 2013. gadam kopējais avāriju skaits salīdzinoši samazinājās par 60%, un tieši šis avāriju skaita samazinājuma rādītājs Latvijai bija stabili labākais Eiropā. «Bija izveidota sodu sistēma, autovadītāju tiesību atgūšanas principi pēc smagiem negadījumiem un braukšanas dzērumā, kas paredzēja apmācību, un citi faktori,» viņš teica.
«Cilvēki juta, ka notiek kontrole un uzraudzība, bet pats galvenais - bija soda neizbēgamības princips. Visi šie faktori šobrīd vairāk nedarbojas. Pēdējos divos gados ir iestājusies stagnācija un avāriju skaits pieaug,» atzina Lukstiņš.
Viņš arī norādīja, ka liela problēma vienmēr ir bijusi neaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki - gājēji.
Puse no bojāgājušajiem ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki,
un 30% no mirušajiem ir gājēji.
«Ja cilvēks ziemā ies pa brauktuvi, tad viņu agri vai vēlu nobrauks,» uzsvēra CSDD vadītājs, vienlaikus atzīstot, ka gājējiem trūkst savas attiecīgas infrastruktūras.
«Tomēr šobrīd, lai risinātu gājēju drošības problēmu, ir ieviests likums par par obligātajiem atstarotājiem, un tas darbojas labi,» viedokli pauda Lukstiņš, piebilstot, ka pēc atstarojošo vestu kampaņas bojāgājušo gājēju skaits samazinājies par pusi. Šobrīd kopumā izdalītas ir vairāk kā 21 tūkstotis atstarojošo vestu.
Par katastrofālu Lukstiņš sauc situāciju ar automašīnu ziemas riepu kvalitāti. «Biķerniekos šobrīd apmācām autovadītājus par drošu braukšanu ziemā, vienlaikus izmērot automašīnu riepu protektorus un to izlaiduma gadu. Jāatzīst, ka situācija ir ļoti kritiska tieši ar riepu izlaiduma gadu,» viņš uzsvēra.
Kā piemēru Lukstiņš minēja autovadītāju, kurš otrdien bija atbraucis uz mācībām Biķerniekos, un viņam bija 2003.gada ražojuma riepas ar pilnīgi normāliem protektoriem. «Šī automašīna uz ledus vienkārši nespēja nobremzēt,» viņš norādīja, piebilstot, ka ar vienām ziemas riepām pilnīgi droši varot braukt vien trīs gadus.
CSDD vadītājs norādīja, ka tiek plānotas vairākas kampaņas tieši gājēju drošības palielināšanai, kā arī uzlabojumi autovadītāju apmācībās, uzsvaru liekot uz dažādu bīstamu situāciju prognozēšanu.
Vēl viena konstatētā problēma ir avārijās iesaistīto automašīnu vecums, jo lielākajā daļā gadījumu auto ir vecāki par 10 gadiem. Lukstiņš arī vērsa uzmanību, ka nenotiek avāriju analīze un pirms vairākiem gadiem ir samazinājusies ceļu satiksmes kontrole.
Tāpat Lukstiņš norādīja, ka iegādātie 16 fotoradari sāks strādāt nākamā mēneša beigās. «Tā ir prevencija un neglābs situāciju. Tāpat tie būs stacionārie radari, un nebūs tā ķeršana, kas tika iepriekš pārmesta. Pirms fotoradara būs zīme, ka gaidāms radars, vienlaikus atgādinot atļauto braukšanas ātrumu konkrētajā ceļa posmā,» viņš teica. Tai pašā laikā Lukstiņš piebildis, ka
pret autobraucēju visatļautību un nihilismu varētu cīnīties ar pārvietojamo radaru uzstādīšanu netrafarētās automašīnās.
Runājot par radariem, viņš cita starpā piebilda, ka tie būtu ievietoti netrafarētās automašīnās, kas braukātu pa ceļiem kā ārzemēs, tostarp Eiropā. Attiecīgā automašīna tiek nofotografēta vai nofilmēta un par ātruma pārsniegšanu autovadītājs pārkāpuma protokolu saņem vēlāk. Tā kā autovadītājs nav jāaptur, tad atkrīt jebkāda korupcijas iespēja.
Kritisko situāciju uz autoceļiem plānots pārrunāt Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē pirmdien, 26.janvārī.
