Kā apturēt melno statistiku?

Ceļu satiksmes drošības padomē, kas notika 26. janvārī, iemesli un risinājumi tika meklēti gan amatpersonu rīcībā, gan autovadītāju atbildības pakāpē, gan nepietiekamā finansējumā. Runājot par amatpersonu atbildības lauku, iezīmējas ceļu bīstamais stāvoklis, turklāt interesanti, ka šoreiz vainīgas nav bedres, jo pa sliktiem ceļiem autovadītāji brauc lēnāk, savukārt uz jauna asfalta pedāli iespiež grīdā. Melnais ledus, kas pēkšņi ir zem mašīnas riteņiem, ar aci nav saskatāms, šoferim, iespējams, ir sajūta, ka ceļš labs, bet manevra veikšanas laikā auto kļūst nevaldāms un saķere ar asfaltu pazūd. Protams, autovadītājam ir jāseko ceļa stāvoklim un jābrauc ar atbilstošu ātrumu, tomēr viens no galvenajiem atbildīgajiem par to ir Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU), tādēļ svarīgs ir Latvijas Valsts ceļu (LVC) priekšlikums ieviest 30 minūšu reakcijas laiku, lai sāktu kaisīšanu. Tātad pēc informācijas par slidenu ceļu saņemšanas uzturētājs jau pēc 30 minūtēm kaisa. Informāciju par ledu šobrīd nodrošina 37 LVC ceļu laboratorijas, kuru skaits ir nepietiekams, un to plānots palielināt vēl par 60 vienībām.

Tuvojas fotoradaru atdzimšanas laiks, tie būtu jāuzstāda tieši visbīstamākajos ceļu posmos un krustojumos. Lai to veiktu, nepieciešams ar GPS palīdzību fiksēt un uzkrāt informāciju par precīzu avāriju vietu, jo dažkārt tā ir vispārīga, piemēram, kādas šosejas kāds kilometrs, kurā ir četri pagriezieni, bet visbīstamākais ir viens. Šobrīd Ceļu policijai nav pietiekams tehniskā aprīkojuma, lai, ierodoties notikuma vietā, noteiktu precīzas GPS koordinātes, tādēļ viens no svarīgākajiem tuvākā laika uzdevumiem ir nodrošināt, lai policija šo uzdevumu vienmēr varētu veikt.

Ir 34 gājēju tuneļi, kuru daļa ir sliktā stāvoklī, ar izdemolētu apgaismojumu, netīri un tumšajā diennakts laikā arī bīstami. Tajos «tusējas» dažādi pilsoņi, kuru klātbūtne gājējiem nekādas simpātijas neizraisa. Nevar visu atbildību uzvelt LVC, kuru pārziņā ir tuneļi, aktīvi jāiesaista pašvaldības, jāizvieto novērošanas kameras, jāatjauno apgaismojums, jānodrošina regulāra pašvaldības policijas kontrole, lai cilvēki neizvairītos iet caur tuneli, kā tas bija Medemciemā, kur vecmāmiņa ar mazmeitu skrēja pāri četru joslu brauktuvei un gāja bojā.

Runājot par auto tehnisko sagatavotību ziemai, jāuzsver, ka riepas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina stabilitāti. Pēdējā laikā satiksmes drošības eksperti arvien vairāk runā ne tikai par riepu protektora dziļumu, bet arī par riepu vecumu. Tomēr riepu vecums satiksmes noteikumos nav ierobežots, un daudzi autovadītāji arī nezina, cik tad jauna riepa ir droša un kad tā kļūst bīstama, ja arī protektors atbilst prasībām. Šī būtu laba tēma kādai sociālai informatīvai akcijai, lai skaidrotu autovadītājiem šo risku. Var izvēlēties arī asākus līdzekļus: ja reiz veikalā nedrīkst tirgot vecus produktus, kas var sabojāt veselību, kādēļ var tirgot vecas riepas?

Ceļu satiksmes drošības padomē paustie dati vieš satraukumu arī par atsevišķu autovadītāju atbildību, kuri var izraisīt ķēdes reakciju, apdraudot daudzus citus satiksmes dalībniekus. Traģiskajā 13. janvārī, kad bojā gāja četri cilvēki, vidējais braukšanas ātrums pierīgā bijis 94 km/h, kas bija pilnīgi nepieņemams tās dienas laika apstākļiem. Kopējā statistika liecina, ka vidējais braukšanas ātrums vasarā un ziemā ir gandrīz vienāds, kas arī ir satraucoši, nav taču vienalga, vai apakšā ir sauss asfalts vai ledus! Šie dati liecina, ka liela uzmanība jāpievērš jauno autovadītāju apmācībai, kur ziemas braukšana būtu obligāta, ja arī tiesības piedalīties satiksmē pirms tam ir kārtotas vasarā. Labi zināms, ka pirms tehniskās apskates riepas var aizņemties no kaimiņa, iziet apskati un tad uzlikt vecās, kurām, iespējams, kordi lien ārā. To var novērst vai vismaz mazināt regulāras pārbaudes uz ceļiem, savukārt, ja pēc negadījuma tiek secināts, ka auto ir sakombinēts no vairākiem spēkratiem un ir tā saucamais «frankenšteins», tad tehniskās apskates atļauja ir jāatņem, kamēr netiks pierādīts, ka auto ir labā kārtībā.

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izskanēja vēl daudzi citi nozīmīgi priekšlikumi, kas apliecināja, ka satiksmes drošība ir gan atbildīgo amatpersonu gan pašu autovadītāju rokās, un nav jēgas katram vilkt segu uz savu pusi, meklējot lielāko vainīgo, bet kopā jāstrādā, lai Latvija zaudētu traģisko pirmo vietu ES 2014. gadā bojā gājušo skaita ziņā uz vienu miljonu iedzīvotāju. Latvijā tādi ir 105 uz miljons iedzīvotājiem, bet vidēji ES 51 cilvēks.

Mūsu valsts jau reiz pierādīja, ka spēj panākt izcilus rezultātus pat ES mērogā, jo no 2001. līdz 2011. gadam bijām pirmajā vietā satiksmes negadījumos bojāgājušo samazinājuma ziņā. Šobrīd ir mērķis par 50% samazināt bojā gājušo skaitu, tas nebūs viegli, tomēr ir paveicams, strādājot kopā gan valsts un pašvaldības institūcijām, gan nevalstiskām organizācijām un pašiem satiksmes dalībniekiem.