Velobraucēji vēlas ātrāku viņiem domātas infrastruktūras izveidi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Līdz ar ietves lielākās daļas atvēlēšanu gājējiem velobraucēji vēlas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izveidota lietojama infrastruktūra velobraucējiem.

Vārds «ietve» jau ietver apzīmējumu, ka pa to iet, bet «brauktuve» - ka pa to pārvietojas braucot, aģentūrai LETA teica Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis un portāla «Veloriga.lv» veidotājs Romāns Meļņiks. Velosipēdisti nav orientēti uz braukšanu pa gājēju ietvēm, bet pašreizējā infrastruktūra neļauj pilnvērtīgi pārvietoties pa ielas braucamo daļu.

Velosipēdistiem pilsētā ir jāatvēl vieta uz brauktuves, kas būtu nodalīta no automašīnu plūsmas, lai visiem būtu droša. «Mēs esam orientēti uz to, lai pilsētas centrā tiktu izveidots velojoslu tīkls,» skaidroja Meļņiks. Viņaprāt, pašreizējās velojoslas atsevišķās Rīgas ielās nav risinājums, jo tās nav savienotas. Līdz ar to tāpat ir jāpārvietojas vai nu pa ietvi, vai ielas braucamo daļu, kas nav nodalīta no automašīnu plūsmas.

Risinājums arī nav tā saucamie veloceliņi, kas tikai ar līniju ir nodalīti no gājēju ietves, jo gājēji nereti apzīmējumus neievēro un pārvietojas pa velosipēdistiem domāto joslu, kas apdraud gan uz velosipēdiem esošos, gan arī pašus gājējus. Meļņiks uzsvēra, ka tie riteņbraucēji, kas pārvietojas ātri, labprāt izvēlas ielas braucamo daļu.

Lai riteņbraucējiem pilsētā būtu ērti, būtu jāizveido veloceliņu tīkls. Vispirms tas būtu ar krāsu nomarķēts, bet, ja iespējams, vēlāk arī fiziski nodalīts no automašīnu plūsmas. Pašreizējās velojoslas pilsētas centrā Meļņiks nodēvēja par eksperimentu, jo pašreizējā infrastruktūra īsti lietojama neesot.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kura mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku - gājēju un velosipēdistu - drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu.

Īpaša uzmanība regulējumā pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādējādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē - plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu, skaidro ministrijā.

Galvenās izmaiņas, kuras skar velojomu, paredz veicināt velobraucēju braukšanu pa velo infrastruktūru un ielas braucamo daļu. Taču, ja braukšana pa brauktuvi nav iespējama, ja nav atbilstoša infrastruktūra vai šāda pārvietošanās ir bīstama, piemēram, ņemot vērā satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, tad izņēmuma gadījumos velosipēdistiem ir saglabāta iespēja pārvietoties pa ietvi. Šādā gadījumā velosipēdistam, tāpat kā līdz šim, jāatceras, ka, braucot pa ietvi, jāizvēlas braukšanas ātrums, kas netraucē vai neapdraud gājējus. Noteikumu projektā ir stingrāk noteikts, ka ietve ir domāta gājējiem, kuriem uz tās vienmēr ir priekšroka.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu