Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn četras reizes palielinājies apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji, TVNET informēja kompānijas pārstāve Agnese Grīnberga.
Pērn četras reizes palielinājies negadījumu skaits, kuros velobraucēji guvuši traumas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Teju katru dienu kāds no velobraucējiem cieš ceļu satiksmes negadījumā vai gūst traumu, krītot no velosipēda tepat Latvijā, vai arī baudot atpūtu ārzemju ceļojuma laikā. Kopumā BTA aizvadītājā gadā nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanā par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji, apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāja 16 000 eiro. Savukārt šogad pirmo trīs mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku periodu pērn, BTA saņēmusi jau piecas reizes vairāk atlīdzību pieteikumu par velobraucēju gūtajām traumām.
Pērn BTA lielākā izmaksātā atlīdzība par negadījumu, kurā cietis velobraucējs, bija 2450 eiro, šogad – 555 eiro.
Pērn lielāko atlīdzību - 2 450 eiro – BTA izmaksāja kādam klientam, kurš bija apdrošinājies pret nelaimes gadījumiem un cietis negadījumā 2014. gada jūlijā. Velobraucējs, braucot pāri vienam no Rīgā esošajiem tiltiem, mēģināja apsteigt gājēju, bet ar velosipēda stūri aizķēra apgaismes stabu un zaudēja līdzsvaru. Rezultātā, krītot pāri velosipēda stūrei, velobraucējs guva galvas un rokas traumu. BTA atlīdzināja gan izdevumus par medicīniskajiem pakalpojumiem, gan arī izmaksāja kompensāciju par gūtajām traumām.
Šogad par negadījumu, kurā cietis velobraucējs, lielāko apdrošināšanas atlīdzību – 555 eiro – BTA izmaksāja kādam velobraucējam, kurš iekļuva ceļu satiksmes negadījumā un guva nopietnas traumas – desmit ribu lūzumus un iekšējo orgānu traumas. Cietušajam velobraucējam saskaņā ar iegādātās nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises noteikumiem atlīdzināja izdevumus par medicīniskajiem pakalpojumiem, kā arī izmaksāja kompensāciju par gūtajām traumām.
Apkopojot informāciju par velobraucēju gūtajām traumām, BTA secinājusi, ka visbiežāk velobraucēji krītot guvuši nobrāzumus un sasitumus, tomēr
arvien biežāk velobraucēji gūst arī nopietnākas traumas – dažādus lūzumus,
visbiežāk roku, plaukstu un atslēgas kaulu lūzumus.
Viens no iemesliem, kas paaugstina traumu gūšanas risku velobraucējiem, ir velosatiksmes intensitātes pieaugums.
Saskaņā ar Latvijas Riteņbraucēju apvienības apkopoto informāciju pērn velokustība Rīgā pieaugusi par 17%. Tomēr BTA speciālisti, izskatot atlīdzību pieteikumus, secina, ka velotraumu gūšanas risku veicina ne tikai satiksmes intensitāte, bet arī velobraucēju neuzmanība, pārgalvība un savstarpējā nesaprašanās ar citiem satiksmes dalībniekiem – transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem. Ņemot vērā pērnā gada tendences, BTA eksperti prognozē, ka velobraucēju skaits arī šosezon turpinās būtiski pieaugt, velosatiksmes intensitāte palielinās, tādējādi traumu gūšanas risks velobraucējiem palielināsies.
Šonedēļ Rīgā sāksies «Rīgas Velo nedēļa», kas vienkopus atklāšanas pasākumos pulcēs vairākus simtus velobraucēju. Sinoptiķu laika prognoze liecina, ka šī nedēļas nogale būs saulaina un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz pat +20 grādiem. Siltie laikapstākļi noteikti veicinās iedzīvotāju vēlmi baudīt aktivitātes svaigā gaisā, tai skaitā doties izbraukumā ar velosipēdu, lai piedalītos nedēļas nogalē plānotajos pasākumos vai vienkārši sāktu velosezonu. Tāpēc apdrošinātāji aicina šajās dienās un arī turpmāk būt uzmanīgiem un saprotošiem, piedaloties ceļu satiksmē.
Lai velobraucēji izvairītos vai vismaz daļēji pasargātu sevi no traumām, pirmkārt, jābrauc tādā ātrumā, lai brīdī, kad pēkšņi uz ceļa vai uz velobraucējiem iezīmētās velojoslas parādās šķērslis, velobraucējs spētu nobremzēt, izvairoties no kritiena. Otrkārt, velobraucējiem rūpīgi jāizvērtē, kuros ceļa posmos un kādā laikā drošāk ir pārvietoties pa ielas braucamo daļu, bet kuros posmos pa ietvēm, jo ir gadījumi, kad velobraucēji cieš ceļu satiksmes negadījumos intensīvas satiksmes laikā, braucot pa ielas braucamo daļu un pārgalvīgi mainot braukšanas joslas. Treškārt, velobraucējiem obligāti jālieto paredzētie aizsarglīdzekļi – ķiveres, ceļgalu un elkoņu aizsargi un cimdi. Vecākiem noteikti jāseko līdzi, lai bērni lietotu aizsarglīdzekļus, iesaka BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece.
Saskaņā ar BTA statistikas datiem, krītot no velosipēda vai iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, ārstēšanās izdevumi var būt ievērojami – vairāku tūkstošu eiro apmērā. Ja velobraucējs nav apdrošinājies pret nelaimes gadījumiem vai iegādājies īpaši velobraucējiem izstrādāto «BTA Velopolisi», tad ārstēšanās izdevumi ir jāsedz no personīgiem līdzekļiem.
Arī automašīnu vadītājiem jāņem vērā, ka Latvijā ir sākusies velosezona,
tāpēc, braucot pa ielām, jo sevišķi tām, kur atrodas velojoslas, labāk divreiz paskatīties sānu spoguļos pirms manevra veikšanas. Velobraucējiem kā ceļu satiksmes dalībniekiem nav obligāta prasība apdrošināties, tomēr ik gadu velobraucējiem risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, gūt traumu, sabojāt savu velosipēdu un citai personu piederošu īpašumu, piemēram, automašīnu, būtiski palielinās.