Velobraucēju sašutums - daļēji pamatots

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēdējās divās dienās visnotaļ lielu rezonansi ir guvis projekts veikt izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos, ar kurām tiktu stipri ierobežotas velobraucēju tiesības pārvietoties pa ietvi. Paraugoties uz šā brīža situāciju, piemēram, Rīgas ielās, velobraucēju sašutums ir daļēji pamatots un tādējādi arī saprotams.

TVNET jau ziņoja, ka patlaban atbildīgajās institūcijās tiek izstrādāts jauns Ceļu satiksmes noteikumu projekts (tas vēl tiek apspriests Satiksmes ministrijā), saskaņā ar kuru velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmuma gadījumos. Skaidrs, ka šāds paziņojums par tik kardinālām izmaiņām ierastajā lietu kārtībā rada sašutumu. Jo īpaši velobraucēju vidū, jo šai satiksmes dalībnieku grupai jau tā nav savas infrastruktūras.

It kā kaut kas tiek darīts un kopš pagājušā gada vairākās Rīgas centra ielās (Dzirnavu, Lāčplēša, Elizabetes ielā) brauktuvju malējie metri ir kļuvuši par veloceliņiem, tomēr ar to ir krietni par maz, lai velosipēdistus triektu prom no ietvēm un draudētu ar bargākiem sodiem. Piedevām arī ar speciāli būvētajiem (ne tikai ar baltām līnijām iezīmētajiem) veloceliņiem pilsētā ir švaki. Labi, tagad gar Daugavas promenādi ir jauns ceļš, kur velobraucējiem droši pārvietoties. Bet ko tas dod man, ja dzīvoju Mežciemā vai Juglā?

Piemēram, manis jau vairākkārt pieminētais veloceliņš uz Brīvības ielas virzienā no galvaspilsētas centra uz Berģiem gadu gaitā ir izzudis. Es kā regulārs velobraucējs zinu, ka tas tur atrodas, taču gājēji un velosipēdisti, kam pārvietošanās šajā maršrutā nav ikdiena, bieži vien pat neapzinās, kur atrodas, jo apzīmējumu un veloceliņa iekrāsojuma nav. Faktiski var teikt, ka veloceliņš ir izdzisis. Vietām gan apzīmējumi uz asfalta ir atsvaidzināti, tomēr diezgan garš ceļa posms ir bez atdalošajām līnijām, un tad nu ietves/veloceļa lietotājiem ir pašiem kaut kā jāsaprotas, lai nebūtu incidentu.

Ja runājam par brauktuvēm, tad ne viena vien iela Rīgā velosipēdistam ir galīgi nepiemērota, bet tuvākais veloceliņš ir trīs, četru kvartālu attālumā. Ja negribas vai nav laika mīt liekus kilometrus, nekas cits neatliek, kā braukt pa ietvi, un, kā noprotams pēc Ceļu satiksmes noteikumu izmaiņu projekta, tas nebūs pretlikumīgi. Tas būs izņēmuma gadījums, jo nav citas iespējas, kā droši, neapdraudot savu veselību un dzīvību, tikt līdz vietai, kur sākas veloceliņš vai velobraucējam piemērots ielas posms - tāds ielas posms, kurā lielie transporta līdzekļi nebrauc pusmetra attālumā no ietves apmalītes, kam līdzās cita pēc citas atrodas bedres ar notekūdeņu redelēm.

Citiem vārdiem, pagaidām velobraucējs var braukt arī pa ietvi un riteni neviens par to nost neņems; arī naudas soda nebūs. Galvenais ir netēlot karali un netraukties pa ietvi vājprāta ātrumā (kā tas regulāri novērojams uz Gaisa tilta gājēju daļas), un nebraukt sabiedriskā transporta pieturā gaidošo pūlī ar maksimālo ātrumu. Nekas labs tur nesanāks. Tieši tāpēc ir jābūt kaut kādām izmaiņām - lai sakārtotu gājēju, velosipēdistu un autobraucēju pārvietošanos pilsētā, jo šajā jomā vēl aizvien valda zināma anarhija. Cita starpā ar izmaiņām CSN no netikuma varbūt varētu atradināt tos daudzos velobraucējus, kuri met līkločus pa ielas braucamo daļu, kaut arī turpat trīs metrus tālāk pa labi atrodas viņam speciāli iezīmēts celiņš. Vēl jau pastāv arī «tumsas bruņinieku» problēma - tie ir tie velobraucēji, kas pārvietojas ar 500, 600, 700 eiro vērtiem ciskudriļļiem, bet nevīžo iegādāties kaut prastāko gaismiņu par dažiem eiro, ko piekabināt priekšā un aizmugurē. Cerams, kārtības uzraugu uzmanībai neies secen arī šis nepietiekami novērtētais satiksmes drošības punkts.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu