Ierēdņu neizdarība: Latvijā joprojām nevar izmantot lāzera ātruma mērītājus

Automašīnas Merķeļa ielā
 

Policijai līdz šim bija četri pārvietojami fotoradari. Tas ir krietni par maz, turklāt tie savu laiku jau ir nokalpojuši. Šobrīd notiek jaunu pārvietojamo fotoradaru iepirkums. Ierēdņu neizdarības dēļ Latvijā joprojām nevar izmantot lāzera ātruma mērītājus. Tas samazina konkurenci. Taču arī konkursa noteikumi vēl krietni sašaurina pretendentu loku, kas rada aizdomas, ka policija priekšrocības dod vienai firmai.


Policijas fotoradaru iepirkumā lielas priekšrocības esošajam radaru piegādātājam

Autovadītājiem būs jābrauc lēnāk, jo uz ceļiem pieaugs fotoradaru skaits. Tuvākajos gados uzstādīs simts stacionārās iekārtas, bet policija šobrīd pērk pārvietojamos fotoradarus. Konkursa noteikumi rada aizdomas, ka tie sagatavoti par labu vienam pretendentam.

Katru gadu uz ceļiem iet bojā ap 200 cilvēku. Viens no avāriju iemesliem ir atļautā ātruma pārsniegšana.

Efektīvākais veids, kā ar to cīnīties, ir fotoradari. Tie disciplinē autovadītājus, un budžets ar tiem nopelna miljonus soda naudās. Kad Latvijā darbojās bēdīgi slavenā firma Vitronic Baltica, bojāgājušo skaits strauji samazinājās, bet pēc viņu aizvākšanās statistika kļuva asiņaināka.

Vitronic radaru darbības laikā 2012.gadā avārijās miruši 177 cilvēki. 2014.gadā, kad daudzo radaru vairs nebija, bojā gājušo skaits pieauga līdz 212. Pērn šo skaitli izdevies samazināt līdz 188 mirušajiem.

Līgums ar Vitronic Baltica lauzts 2012.gada decembrī, jo uzņēmums neizpildīja prasības par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, bet aizrāvās ar naudas pelnīšanu ar pārvietojamajām iekārtām.

Jau drīz pēc tam valdība izlēma, ka stacionāros radarus apkalpos Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet pārvietojamos - policija.

Līdz šim policijas rīcībā bija četri 2008.gadā iegādāti fotoradari. Tagad tie savu laiku ir nokalpojuši un darbojas vairs tikai viens. Konkurss pārvietojamo fotoradaru iegādei izsludināts šogad. Lai gan policijas rīcībā vajadzētu būt 15 radariem, tik daudz naudas uzreiz nav. Policijai ir 220 tūkstoši – cik radarus firmas par to spēs piedāvāt, tik arī policijai šogad būs.

Tomēr konkurss jau izsludināšanas brīdī rada aizdomas, ka policija nav ieinteresēta lielā pretendentu konkurencē.

JĀNIS KALNIŅŠ, Radar.lv speciālists: - Šīs prasības ir diezgan specifiskas. Varētu teikt, diezgan šauri sašaurinot tos fotoradarus, kādus viņi varētu iepirkt.

Jānis Kalniņš ir radaru detektoru eksperts un labi pārzina pasaulē pieejamās ātruma mērīšanas tehnoloģijas. Izpētot konkursa nolikumu, viņš secina, ka

vairāki pieprasītie tehniskie risinājumi ir aprakstīti tik smalki, ka nav saprotams, kāpēc policijai ir nepieciešams tieši šāds risinājums.

JĀNIS KALNIŅŠ, Radar.lv speciālists: - Zibspuldze ir jāaktivizē konkrēti no digitālās fotokameras sistēmas. Īsti nav būtiski, kā zibspuldze nostrādā, tai ir jānostrādā, lai bilde tiktu izgaismota gana stipri, lai varētu saskatīt visas numurzīmes un visu pārējo.

Policija prasa, lai fotoradariem būtu iespēja pieslēgties ar USB, lai gan fotoradariem biežāk tiek izmantotas citas tehnoloģijas.

USB izeja bija viens no iemesliem, kāpēc pretendenti apstrīdēja iepriekšējo konkursu 2008.gadā.

IUB sūdzību noraidīja, lai gan šādu pieslēgumu varēja nodrošināt tikai viens pretendents.

Toreiz konkursā uzvarēja firma Doma, kas piegādāja četrus ražotāja Jenoptik radarus Multaradar.

Septiņu gadu laikā policija firmai maksājusi ne tikai par radaru remontu. Vairāk nekā 100 tūkstoši eiro samaksāti par programmatūras uzlabošanu.

Ar šo pārkāpumu failu apstrādes programmu policija tagad strādā. Tā ir milzīga priekšrocība SIA Doma.

Pārējiem pretendentiem jānodrošina, ka piedāvātās ierīces darbojas ar šo jau policijas rīcībā esošo programmu. Tomēr tehnisko informāciju par to policija nedod, jo tā ir SIA Doma īpašums. Otra iespēja ir piedāvāt savu programmu. Taču tas ir daudz dārgāk.

Konkursam būtu jānoslēdzas 7.martā. Šobrīd izskatās, ka iepirkums ievilksies. Konkursa nolikumu ir apstrīdējušas firmas SQUALIO CLOUD CONSULTING un SIA Reck.

EVA KOLA, SIA «Reck» administratīvās daļas vadītāja: - Mēs vērtējam, ka šis nolikums nav atbilstošs prasībām un likuma normām un nav godīgs. Mēs esam iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam, esam lūguši izvērtēt, vai šis nolikums ir atbilstošs vai nav. Tas mūsu prasījums ir, ka visiem pretendentiem ir jānodrošina līdzvērtīgi apstākļi, vienlīdzīgas iespējas un pieeja informācijai. Būtiskākā lieta ir tātad,

jebkuram radaram ir jāspēj pieslēgties pie Valsts policijas rīcībā esošās programmatūras; lai nodrošinātu šo iespēju pieslēgties, ir jāzina parametri,

tehniskie parametri, kas var būt ļoti specifiski. Ja šādas informācijas nav mūsu rīcībā, nav garantijas, ka, iesniedzot savu piedāvājumu, šie radari atbildīs, līdz ar to mūsu piedāvājumu var atzīt par neatbilstošu un izslēgt no dalības tālākā konkursā.

ARTIS VELŠS, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks: - Tieši tāda ir tā būtība, ka šim pretendentam ir jābūt spējīgam to izdarīt pēc tam. Nav runa, ka viņš tagad iegūst cita agrāk izstrādāta pretendenta produktu, iegūst visus izejas datus, visu dokumentāciju, tur jau kaut kas robežojas ar autortiesībām. Tā būtība ir, ka šim pretendentam, uzņemoties saistības, ir jābūt spējīgam to izdarīt.

- SIA Doma, kurai jau ir tā programmatūra, viņai ir priekšrocība, jo vairs nav jātērējas, jo programmatūra jau jums ir!

VELŠS: - Jā, bet nu, tā programmatūras izstrāde jau nav vienīgais komponents. Tur tiek vērtēti dažādi komponenti, ja mēs runājam par tehniku, un tad tā iepirkumu komisija vērtēs visu to kopumu. Varbūt viņiem būs ietaupījums uz programmu, bet viņi piedāvās dārgākus radarus pašus kā tādus. Jo to jau mēs nezinām.

Uzņēmums Doma atteicās atbildēt uz Nekā personīga jautājumiem:

«Paldies par atsūtītajiem jautājumiem un izrādīto interesi. Ņemot vērā, ka izsludinātajā iepirkumā vēl joprojām notiek piedāvājumu iesniegšana, mūsuprāt, neatkarīgi no tā, vai plānojam vai neplānojam piedalīties izsludinātajā konkursā, tas būtu nekorekti un neprofesionāli pret iepirkuma izsludinātāju un potenciālajiem pretendentiem, ja mēs komentētu iepirkumu, pirms tas ir noslēdzies.»

Pēc vairāku gadu pārtraukuma šobrīd

fotoradaru tirgū notiek aktīva rosība. Iekārtas pērk ne vien Valsts policija, bet arī Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Tomēr vēl joprojām Latvijā no konkurences cīņas ir izslēgti lāzera ātruma mērītāji. Lāzera radari ir precīzāki lielās automašīnu plūsmās, to darbībai ir mazāk traucējumu. Latvijā izmantojami tikai ar doplera principu strādājošie mikroviļņu radari. Lāzera radarus izmanto visā Eiropā, izņemot Latviju.

MĀRIS KNOKS, SIA «GeoStar» valdes priekšsēdētājs: - Ir problēmas ar lāzera ātruma mērīšanas iekārtām, jo likums nosaka, ka šīm iekārtām, pirms tās tiek izmantotas, ir vajadzīgs veikt tipa apstiprinājumu. Šo apstiprinājumu nav iespējams veikt, jo nav izvirzītas no valsts puses tehniskās prasības. Ja mēs vēršamies attiecīgās institūcijās, kas ir nacionālais metroloģijas centrs, varbūt cits nosaukums, viņi reorganizējas. Viņi atbild - mēs labprāt veiktu šā tipa apstiprinājumu, bet mums nav tehniskas prasības izvirzītas.

Lāzeru radaru tirgotāji jau desmit gadus cenšas panākt, lai valsts nosaka tehniskās prasības, lai šīs iekārtas var konkurēt ar mikroviļņu radariem.

Tomēr nekas uz priekšu nevirzoties, jo nevarot atrast atbildīgo, kam tas būtu jādara. Ierēdņi aicinājuši pašus uzņēmējus sagatavot standartus. Taču Latvijā radaru pasūtījumu skaits neesot tik liels, lai tirgotājiem tas atmaksātos.

Par mērierīcēm un standartizāciju atbildīgā ir Ekonomikas ministrija. Tā skaidro, ka atšķirībā no doplera tipa radariem lāzeru ierīcēm nav starptautiski atzīta standarta. Katra valsts veidojot savus.

EDIJS ŠAICĀNS, EM Atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītājs: - Līdz pagājušā gada nogalei Ekonomikas ministrijā mēs nebijām saņēmuši tādus skaidrus mājienus vai skaidrus norādījumus no kolēģiem, no citām ministrijām, ka šādi radari vispār ir nepieciešami. Tika izmantoti doplera radari visiem, viss tika faktiski akceptēts. Šobrīd redzam, ka šāda nepieciešamība ir, un tāpēc strādāsim pie šāda regulējuma.

Lai gan šādas iekārtas nav iespējams Latvijā sertificēt, verificēt un kalibrēt, gan policija, gan CSDD pērn bija izsludinājušas konkursus tādu iekārtu iegādei.

Konkursi beidzās bez rezultāta.

Lai gan izsludinātā konkursa summa ir tikai 220 tūkstoši eiro, par ko policija grib nopirkt piecus radarus, šis konkurss ir būtisks fotoradaru pārdevējiem. Tuvākajos gados policija plāno iepirkt vēl desmit radarus. Šā konkursa uzvarētājam varētu būt priekšrocības tikt arī pie pārējiem pasūtījumiem. Turklāt, kā liecina iepriekšējais konkurss par četriem fotoradariem, uzvara nodrošina arī iespējas tikt pie regulāriem pasūtījumiem apkalpošanai pēc garantijas laika.

Reklāma


Saistītie raksti
Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Mārupe, 250000 EUR
Komercplatība
Komercplatība, Rīga, 109000 EUR
Māja
Māja, Saulīšu ciems, 220000 EUR
Hermaņa asie un tiešie izteikumi televīzijā "uzspridzina" Latvijas sociālos tīklus
Hermaņa asie un tiešie izteikumi televīzijā "uzspridzina" Latvijas sociālos tīklus

Reklāma


Satiksmes informācija

  • 2016. g. 28. septembrī 19:39 - @Talis_L šādas pieturu pārbūves izmaksas ir daudz lielākas nekā seguma atjaunošana.
  • 2016. g. 28. septembrī 19:38 - @Talis_L paldies par Jūsu komentāru. Tomēr vēlamies paskaidrot, ka katrai platformu izbūvei nepieciešams būvprojekts ar komunikāciju pārbūvi
  • 2016. g. 28. septembrī 16:52 - RT @ltvzinas: Arī ceturtdien brīžiem līs, vakarā piekrastē būtiski pastiprināsies vējš. https://t.co/SHKHktnkHd https://t.co/q52yyfjTSA

Kļūsti par reportieri