Tukuma novada dome, pieņemot izmaiņas saistošajos noteikumos, nolēmusi cīnīties ar agresīviem vadītājiem, kuri, piemēram, tīšuprāt vada spēkratu sānslīdē, kā arī velosipēdistiem, kuri pārvietojas uz pakaļējā riteņa; Valsts policija novada domes pūliņus apkarot agresīvos vadītājus vērtē atzinīgi.
Dome veikusi grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz administratīvo atbildību par transporta līdzekļa vadīšanu sānslīdē, riepu izspolēšanu, mopēda, velosipēda un motocikla vadīšanu uz aizmugurējā vai priekšējā riteņa, ja vien tas netiek darīts teritorijā, kur tādējādi netiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība un teritorijas īpašnieks ir atļāvis vadīt transporta līdzekli šādā netradicionālā veidā, piemēram, publiskos izklaides pasākumos kā šova elements.
Novada pašvaldība uzskata, ka izmaiņas bija nepieciešamas, jo Tukumā regulāri tiek traucēta sabiedriskā kārtība un iedzīvotāju naktsmiers
no to autovadītāju puses, kuri transporta līdzekli apzināti vada sānslīdē uz laukumiem pie lielveikaliem un ielu apļveida krustojumos, parasti diennakts tumšajā laikā, par ko pašvaldība saņem iedzīvotāju sūdzības.
Novērota esot arī velosipēdu un mopēdu vadīšana uz aizmugurējā riteņa, kas apdraud gan vadītāja, gan citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību.
Tā kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss atbildību par šāda veida transporta līdzekļa vadīšanas manieri neparedz, pašvaldībai ir tiesības paredzēt par to administratīvo atbildību savos saistošajos noteikumos, norāda dome.
Izmaiņās paredzētais sods par riepu izspolēšanu ar mehānisko transporta līdzekli vai mehāniskā transporta līdzekļa vadīšanu sānslīdē (driftā) pa ceļu kompleksā ietilpstošām būvēm transporta līdzekļa vadītājam ir no 50 eiro līdz 250 eiro.
No soda neizbēgs arī personas, kuras agresīvi pārvietojas ar velosipēdu.
Noteikumos teikts, ka par braukšanu uz aizmugurējā vai priekšējā riteņa ar motociklu, mopēdu vai velosipēdu pa ceļu kompleksā ietilpstošām būvēm vadītājam piespriež naudas sodu no 20 eiro līdz 200 eiro.
Tukuma novada domes centienus apkarot agresīvos braucējus atzinīgi vērtē arī Valsts policija.
«Agresīvs autovadīšanas stils viennozīmīgi ir apdraudējums satiksmes drošībai, un jebkādi centieni, kas var palīdzēt šos autovadītājus saukt pie atbildības, ir atbalstāmi. Jāsaka, ka šī problēma ir aktuāla arī citviet Latvijā, ne tikai Tukuma pašvaldības teritorijā,» norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Krapsis arī skaidroja, ka Valsts policija to ir apzinājusi un plāno izstrādāt priekšlikumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, lai paplašinātu agresīvas braukšanas jēdzienu un definētu aizliegumu mākslīgi izraisīt sānslīdi uz koplietošanas ceļiem.
Lai arī Tukuma novada dome uzskata, ka tai ir tiesības sodīt vadītājus par šādām darbībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par to nav tik pārliecināta.
VARAM pārstāve Laura Jansone TVNET skaidroja, ka administratīvā atbildība par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Vienlaikus kodekss paredz administratīvo atbildību par agresīvu braukšanu.
Agresīva braukšana var izpausties divējādi.
«Pirmkārt, vairāku citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu. Otrkārt, transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses,» viņa skaidroja.
Piemēram, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai. Šādā gadījumā vadītājam tiek piespriests naudas sods.
Kodekss paredz arī administratīvo atbildību par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Tas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam tiek izteikts brīdinājums vai piespriests naudas sods.
Savukārt Krimināllikumā ir noteikta kriminālatbildība par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, kā arī par mantas iznīcināšanu un bojāšanu aiz neuzmanības.
VARAM vērš uzmanību, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums nosaka, ka, piemērojot normatīvos aktus, jāievēro ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija: Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi.
Tajā pašā laikā šis likums nosaka - ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, tad piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Līdz ar to no iepriekš minētā secināms, ka pēc ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijas kodeksam ir augstāks juridiskais spēks nekā saistošajiem noteikumiem un tādējādi tiesību normas, kas jau ir ietvertas normatīvajos aktos (kodeksā, Krimināllikumā) nav nepieciešams ietvert saistošajos noteikumos.
Vienlaikus VARAM jau ir lūgusi Satiksmes ministrijas viedokli, kā arī tuvākajā laikā lūgs Tieslietu ministrijas viedokli iepriekš minētajā jautājumā, lai nodrošinātu vienveidīgu jautājuma izpratni par to, vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir pieļaujams iekļaut tiesību normas par riepu izspolēšanu ar mehānisko transporta līdzekli vai mehāniskā transporta līdzekļa vadīšanu sānslīdē (driftā) pa ceļu kompleksā ietilpstošām būvēm; par braukšanu uz aizmugurējā vai priekšējā riteņa ar motociklu, mopēdu vai velosipēdu pa ceļu kompleksā ietilpstošām būvēm.
