Fotoradaru ieviešana nenotiek paredzētajos termiņos un apjomā, un Valsts policijas (VP) noslēgtā līguma par fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu izpilde 2015.gadā, salīdzinot ar prognozētajām izmaksām, ir sadārdzinājusies par 10 045 eiro, liecina Valsts kontroles (VK) atzinums par Iekšlietu ministrijas (IeM) 2015.gada pārskatu.
Tam par iemeslu bijusi sadārdzinātā maksa par vienu fotoradara darbības dienu.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) iesniegtajiem rēķiniem, CSDD izdevumi par vienu fotoradara darbības dienu 2015.gadā ir bijuši 65,03 eiro, kas ir par 2,63 eiro lielāki nekā sākotnēji noteiktie un līgumā paredzētie 62,40 eiro.
Tāpat revīzijā konstatēts, ka VP, noslēdzot valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu, nav nodrošinājusi visu normatīvajā aktā paredzēto būtisko nosacījumu iekļaušanu, kā rezultātā faktiski
nav iespējams novērtēt deleģētā uzdevuma izpildes efektivitāti
– nav noteikti radaru uzstādīšanas termiņi, pušu norēķinu kārtība ir pretrunīga, nav noteikti uzdevuma izpildes rezultatīvie rādītāji, bet uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji ir pārāk nekonkrēti.
Tāpat fotoradaru ieviešana nenotiek attīstības plānošanas dokumentos un Ministru kabineta (MK) paredzētajos termiņos un apjomā un fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas finansēšanas kārtība ir neskaidra, jo ne MK rīkojumā, ne arī deleģēšanas līgumā nav noteikts, kā un kad būtu izlietojams no valsts budžeta līdzekļiem finansētā fotoradaru nolietojuma uzkrājums, un arī normatīvie akti nereglamentē izdevumu veidus un apmēru, kas būtu iekļaujami pakalpojuma izmaksās, ja pakalpojums ir valsts deleģēts uzdevums.
VK uzskata, ka ir jāizsver, vai ar esošo risinājumu, uzdodot VP ar CSDD noslēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu fotoradaru uzstādīšanai un to darbības nodrošināšanai bez IeM un Satiksmes ministrijas (SM) iesaistes uzdevuma izpildes kontrolē, ir iespējams sasniegt attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos mērķus ātruma pārsniegšanas kontrolei uz autoceļiem.
VK ministrijai iesaka rosināt atkārtoti vērtēt, vai izvēlētais fotoradaru iegādes finansēšanas modelis, kad radaru iegāde tiek finansēta no CSDD dividendēm, ir valstij visizdevīgākais un nodrošina fotoradaru ieviešanu plānotajos termiņos. Pēc VK domām,
jānodrošina, lai skaidri tiek noteikta fotoradaru darbības finansēšanas kārtība no VP piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat IeM sadarbībā ar SM vajadzētu izvērtēt iespēju veidot vadības uzraudzības komiteju, lai sekmētu attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu ātruma pārsniegšanas kontrolei uz autoceļiem.
Jau ziņots, ka, iepazīstoties ar IeM 2015.gada pārskatu, VK negatīvu pārskatu sniedza par miljonos mērāmajiem ieguldījumiem elektronisko identifikācijas karšu (eIDkaršu) sistēmā, kas nav efektīvi un neattaisnojas.
Savukārt tādi tiesību aktu pārkāpumi vai neatbilstības, kas būtiski ietekmētu revidentu viedokli par līdzekļu izlietojumu, netika konstatēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļu iegādē, Latvijas un Krievijas robežas uzmērīšanā un demarkācijā, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanā.
Jau ziņots, ka VK finanšu revīzijā par 2015.gadu atklājusi vairākos miljonos eiro mērāmu neefektīvu līdzekļu izlietojumu ministrijās un valsts institūcijās. VK šogad nav bijis iebilžu par finanšu pārskatiem, taču trūkumi un miljonos mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums konstatēts, pārbaudot, vai finanses tiek atvēlētas konkrētam mērķim. Kopumā vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Būtiskus pārkāpumus VK konstatēja 15 gadījumos.
