Kopš 14.oktobra, kad stājās spēkā grozījumi likumdošanā un tiek piespriesti bargi sodi autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies reibumā, palielinājusies slodze tiesībsargājošajām institūcijām. Visvairāk Ceļu policijai, kurai dzērušie šoferi ne tikai jāaiztur un jāsastāda tiem protokoli, bet arī jārūpējas par lietu savlaicīgu nosūtīšanu tiesai, par evakuēto automobiļu uzglabāšanu un šoferu nogādāšanu uz sutkām, ja viņi paši turp nedodas.
Slodze lielāka arī tiesām, kurām jāatrod laiks lietu izskatīšanai noteiktajā termiņā. Savukārt, paši dzērājšoferi, kaut arī likums nu viņiem paredz trīskāršu sodu – bez naudassoda un vadītāja apliecības atņemšanas vēl arī administratīvo arestu – šķiet, nav nobijušies. Joprojām braucējus aiztur pat stiprā skurbulī.
"Es noteikti tā vairs nedarīšu..." Tā īsā sarunā sacīja kāds liepājnieks, kuru pirms trim nedēļām ceļu policijas ekipāža bija aizturējusi un sastādījusi protokolu par braukšanu dzērumā. Tā kā šim šoferim alkometrs uzrādīja nedaudz vairāk par 1,5 promilēm, tiesa viņu sodīja ar arestu uz 10 diennaktīm, naudassodu un vadītāja apliecības atņemšanu. Tagad vīrietis atkal uz brīvām kājām un arestā pavadīto laiku atcerēšoties ilgi. "Varbūt tādēļ, ka tā man bija pirmā reize, kad nācās izjust, ko nozīmē pavadīt laiku reālā nebrīvē," viņš sacīja. Sākumā visvairāk kaitinājusi nespēja pašam kontrolēt un lemt par savām dienas gaitām. Bijusi sajūta, ka dzīve paslīd garām, bet kaut kur tālu, aiz restēm. Dusmas mijušās ar skumjām. "Kad sapratu, ka nav jau cita, uz ko dusmoties, kā tikai es pats, palika pavisam slikti," tā runātājs. "Tā izdzertā alkohola dēļ tāda šļura! Arests viena lieta. Atsēž un viss, bet vēl arī divus gadus nevarēšu vadīt automašīnu, jo tiesības atņemtas. Par to vispār domāt negribas, jo bez braucamā mūsu laikos – ārprāts!"
Dzērājšoferiem – trīskāršs sods Atgādinām: 14.oktobrī stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kad par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, kas pārsniedz 1 promili, bet nepārsniedz 1,5, vadītājs sodāms ar administratīvo arestu no 5 līdz 10 diennaktīm, 400 latu naudassodu un atņem transportlīdzekļa vadītāja apliecību uz gadu.
Vadītājiem, kuriem konstatēts reibums virs 1,5 promilēm – no 10 līdz 15 dienu ilgs administratīvais arests, 500 latu naudassods, kā arī tiesību atņemšana uz diviem gadiem. Vēl bargāks sods tiek piemērots autobusu vadītājam, kurš pie stūres sēdies reibumā, kas nepārsniedz 1 promili, atņem tiesības visām kategorijām uz gadu, bet "D" kategorijas vadītāja apliecību – uz pieciem gadiem.
Savukārt kopš 3.novembra par braukšanu reibumā bez tiesībām piemērojams reāls cietumsods un automašīnas konfiskācija. Tāds pats sods gaida šoferus, kuri atkārtoti atteiksies no alkohola pārbaudes. Tā noteikts Krimināllikuma grozījumos, kas paredz, ka šoferiem, kuri tiks pieķerti, braucot reibumā bez tiesībām, var piemērot reālu brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, arestu, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Turklāt tiesa var konfiscēt transportlīdzekli un uz pieciem gadiem aizliegt iegūt transporta līdzekļa vadītāja tiesības.
Automašīnu konfiscē arī tad, ja autovadītājs atkārtoti gada laikā atteiksies no medicīniskās pārbaudes, lai noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, vai no citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes. Par šo pārkāpumu sodīs arī ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot transportlīdzekļa vadītāja tiesības uz laiku no trim līdz pieciem gadiem.
Aizturētos iereibušos autovadītājus, kuru organismā alkohola daudzums pārsniedz vienu promili, gan uzreiz nearestē un izolatoros neliek. Vadītājam sastāda protokolu, viņa braucamo ar evakuatoru nogādā stāvlaukumā, bet vadītāju atlaiž. Tālāk Ceļu policijā reģistrētais materiāls, kā arī reibumā pieķertā vadītāja apliecība, ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām tiek nosūtīts tiesai izskatīšanai. Transporta līdzekļa vadītāji par ierašanos tiesā lietas izskatīšanai pavēsti saņem no tiesas. Turklāt lēmumu par administratīvā aresta izpildi tiesa var atlikt uz laiku līdz vienam mēnesim, kā arī tiesa var izskatīt administratīvo lietu bez pārkāpēja klātbūtnes. Savukārt par tiesas lēmuma izpildi – vaininieka iesēdināšanu izolatorā, ja viņš to nedara labprātīgi, jārūpējas policijai.
Turpina dzert un braukt Sākumā šķita, ka bargie sodi būs bubulis, kas neļaus cilvēkiem reibumā sēsties pie stūres. Taču ceļu policistu prognozes, ka bargie sodi būs īslaicīgs bieds, diemžēl piepildījās. Statistika liecina, ka vadītāji turpina dzert un braukt. Kā pastāstīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs, dati par mēnesi – no 14.oktobra, kad grozījumi stājās spēkā, līdz 14.novembrim – rāda, ka dzērumā braukušo skaits nav samazinājies.
Mēneša laikā Liepājā un rajonā aizturēti 27 dzēruši vadītāji, kam uzrādīts vairāk par 1 promili. 9 vadītājiem konstatēts reibums no 1 līdz 1,5 promilēm, 16 vadītājiem – virs 1,5 promilēm, bet 2 šoferi atteicās no alkohola pārbaudes ar alkometru.
Aizturētie vairumā gadījumu ir gados jauni cilvēki. 1971., 1972. un 1973.gadā dzimušie. Jaunākais aizturētais bija 1987.gadā dzimušais Vitālijs K., kuram konstatēja 1,65 promiles. Savukārt vecākais dzimis 1934.gadā. Stiprā dzimuma pārstāvju reibuma rekordu uzstādīja kāds 1965.gadā dzimis kungs – 2,97 promiles, savukārt dāmām stiprākā konstatētā reibuma pakāpe bija 1,2, 1,23 un 1,41 promile.
Bez tiesībām un alkohola reibumā, kad piemērojams cietumsods un automašīnas konfiskācija, kā to paredz 3.novembrī spēkā stājušies grozījumi, mūspusē pagaidām aizturēts viens šoferis. 7.novembrī Vaiņodē inspektori aizturēja 1989.gadā dzimušu puisi. Jaunietis mācās Vaiņodes internātpamatskolā, turklāt brauca ne ar savu auto. Viņš bija paņēmis draudzenes vecāku mašīnu. Puiša izelpā alkometrs uzrādīja 0,95 promiles.
Atkārtota atteikšanās no alkohola pārbaudes gan vēl nav notikusi. Taču M.Kleinbergs atzīst, ka gadījumā, ja šie grozījumi būtu stājušies spēkā vienlaikus ar pirmajiem – 14.oktobrī, tad pie kriminālatbildības būtu saucamas jau 3 personas.
Slēpjas un bēguļo Policija, kā to paredz likums, visas lietas nosūtījusi izskatīšanai tiesā. Taču tiesāšana nevedas tik raiti, kā gribētos, jo vadītāji visādi mēģina izvairīties no atbildības. Te viens noliedz, ka dzērumā sēdējis pie stūres un vaino policiju zābaku stellēšanā, te kāds cits vaino paša iedzertos medikamentus.
No 27 tiesai nosūtītajām lietām lielākā daļa izskatītas, un dzērājšoferiem piespriests administratīvais arests. Kā stāsta Kleinbergs, tiesa lielākoties piespriež minimālo sutku skaitu. Kādai dāmai tiesa administratīvo arestu vispār nav piemērojusi. Viņai piemērots tikai naudassods 400 latu apmērā, kā arī uz 12 mēnešiem atņemtas tiesības, jo sievietes apgādībā ir divi mazgadīgi bērni.
Sutkas līdz šim atsēdējuši ir 15 cilvēki no 17 notiesātajiem. Piepildījās likumsargu bažas, ka vainīgie sāks spēlēt sunīšus. Divi notiesātie bēguļo. Piemēram Jēkabs Strazdiņš – otrais aizturētais pēc grozījumu stāšanās spēkā, kurš tika aizturēts Kalvenē, joprojām nav ieradies policijā administratīvā aresta izciešanai.
Kā atzina M. Kleinbergs, problēma ar notiesāto ievietošanu izolatorā pastāv. Pāris personu, kurām jāsēž sutkās, ir vienkārši pazudušas. Kā to paredz likums, policija viņus meklē, taču diemžēl neveiksmīgi, jo savās dzīvesvietās viņi neatrodas, bet darba vietās, kur līdz pārkāpumam strādāja, vairs nestrādā. M. Kleinbergs gan lēš, ka ilgi šie cilvēki noslēpties nevarēs, jo automobili nevar izņemt no stāvlaukuma, kamēr nav izpildītas tiesas noliktās saistības par naudassoda nomaksu. Tāpat līdzko viņi gribēs iegādāties kustamu vai nekustamu īpašumu vai kārtot citas oficiālas lietas, atklāsies, ka viņi ir policijas meklēšanā.
Dzērumā braucošo skaits nesamazinās Mūspusē, kopš stājās spēkā likuma grozījumi, dzērušo šoferu skaits nav ievērojami samazinājies. Ja 2004.gadā laika posmā no 14.oktobra līdz 14.novembrim tika aizturēti 49 iereibuši vadītāji (10 personām konstatēja reibumu līdz 1 promilei, 39 – virs 1 promiles), tad 2005.gada attiecīgajā laika posmā – 38 šoferi, kuri pie stūres bija sēdušies reibumā (27 jau minētie, kuriem alkohola daudzums asinīs pārsniedza 1 promili un kuru lietas nodotas tiesai, kā arī 11 personas, kam nepārsniedza 1 promili.) Reibumā braucošo velosipēdistu un mopēdistu skaits šogad pat palielinājies. Ja pērn minētajā laika posmā tika aizturēti 3 šādi braucēji, tad šogad 12.
Atgādināsim, ka statistika par laiku, līdz stājās spēkā likuma grozījumi, rādīja, ka vidēji Liepājā un rajonā dienā tiek aizturēti 3 iereibuši vadītāji. Taču, kā uzsvēra Ceļu policijas priekšnieks, reizēm netiek aizturēts neviens, bet masu pasākumu laikā to daudz vairāk. Pagaidām esot pāragri izdarīt secinājumus, jo no oktobra vidus līdz novembra vidum nav notikuši plaši masu pasākumi, kas parasti palielina dzērumā braucošo skaitu.
Latvijā kopumā mēneša laikā, kopš autovadītāji par braukšanu alkohola reibumā tiek sodīti ar arestu, naudassodu un tiesību atņemšanu, aizturēti 1100 iereibuši autovadītāji. Policija aizturējusi 713 autovadītājus alkohola reibumā, kuriem bija vadītāja tiesības. Minētajā laika posmā aizturēti arī 388 iereibuši autovadītāji bez tiesībām.
Auto – uz ūtrupi Automašīnu, ar kuru braucis iereibušais, ar evakuatoru nogādā stāvlaukumā. Spēkratu no turienes var izpirkt tikai pēc tam, kad bijis tiesas nolēmums un samaksāts naudassods. Summas, kas jāmaksā par transporta evakuēšanu un turēšanu laukumā, nav mazas. Tam ir sekas, jo veco un mazvērtīgo auto īpašnieki par saviem spēkratiem vairs neliekas ne zinis. Kā skaidroja M.Kleinbergs, likums paredz, ka policijai automašīna stāvlaukumā jātur gadu. Pēc tam, ja saimnieks par to neinteresējas, automobiļus nodod izsolei.
Taujāts, vai pietiks vietas stāvlaukumos, priekšnieks bija optimistiski noskaņots. Atšķirībā no pašiem dzērušajiem šoferiem, kuriem Liepājas PRPP izolatoros Rakstvežu ielā reizēm nepietiek vietas (15.novembrī policija pirmo reizi saskārās ar šo problēmu), kā dēļ vienu otru jāved uz Pašvaldības policijas aizturēšanas telpām, ar automobiļiem problēmu neesot. Un, ja tādas radīsies, tad arī tām meklēs risinājumu.
Birokrātijas žņaugos Ceļu policija uzskata, ka sadarbība ar tiesu ir veiksmīga. Taču slodze tiesībsargājošajām iestādēm palielinājusies. "Darba apjoms palielinājies, jo ne tikai vairāk dokumentu jāraksta, bet palielinās arī laiks, ko patērējam uz ceļa. Ir gadījumi, kad jāuzraksta divi protokoli, piemēram, ja ir alkohola reibums un nav veikta auto civiltiesiskā apdrošināšana. Viens protokols jānoformē par reibumu, ko nosūtīs tiesai, bet otrs par apdrošināšanu, ko izskata policijā," skaidroja amatpersona. Paredzēti divi pārkāpumi izskatīšanai pēc piekritības.
Papildu darbs policistiem ir to personu meklēšana, kurām tiesa piemērojusi administratīvo arestu. Ceļu policijas inspektori, patruļdienests, iecirkņu inspektori brauc šīs personas meklēt.
Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības Kā atzina M.Kleinbergs, viņu pašu pārsteidz vadītāju vieglprātība, sēžoties pie stūres reibumā. Visbiežāk vadītāji grēko, būdami absolūti pārliecināti, ka viņus jau nepieķers. Aizturēti vadītāji, kuri gadiem tā braukuši un nav aizturēti, bet nu iekrīt. Piemēram, reiz jau sodīts pirms gadiem pieciem vai desmit. Savukārt jaunieši savā maksimālismā joprojām uzskata, ka tas var gadīties ar citiem, bet ne jau ar viņiem.
Daļa aizturēto saka, ka neko nav dzirdējuši par likuma grozījumiem. "Protams, liekas neticami, ka cilvēks ne avīzes lasa, ne televizoru skatās, taču likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības," atgādina policists. Ir vadītāji, kuri taisnojas, ka neesot domājuši, ka pēc alus pudeles izdzeršanas būs tāda reibuma pakāpe.
Ļoti bargs administratīvais sods Kad Ceļu policijas noformētā administratīvā lieta nonāk Liepājas tiesā, to izskata konkrētajā dienā dežurējošais tiesnesis. Pirmās divas lietas izskatīja tiesnesis Didzis Aktumanis. Viņu "Kurzemes Vārds" lūdza pastāstīt par visai neilgo tiesu praksi, dzērājbraucēju lietu izskatīšanā.
D.Aktumanis: "Uzskatu, ka jaunie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas attiecas uz braukšanu alkohola reibumā, ir ļoti stingri. Tagad tie paredz ne tikai naudassodu, bet arī autovadītāja apliecības atņemšanu un vēl arī arestu personām, kurām alkohola klātbūtne organismā konstatēta vairāk par vienu promili. Tomēr, ņemot vērā aizvien lielāko alkohola reibumā izraisīto negadījumu skaitu, manuprāt šāds likumdevēja solis bija tikai loģisks. Aizvadītā mēneša laikā, kopš grozījumi stājušies spēkā, manā praksē nav bijis neviens tāds gadījums, kad uz šo administratīvo lietu izskatīšanu aicinātās personas norādītajā laikā nebūtu ieradušās tiesā."
Lietas izskatīšanas process, kuru vada tiesnesis viens pats, atšķirībā no daudzām krimināllietām un civillietām parasti nav sarežģīts. Kaut gan nevar noliegt, ka gadās arī tādas administratīvās lietas, kuru izskatīšana aizņem pat vairāk laika nekā atsevišķu krimināllietu vai civillietu izskatīšana. Katrai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, izskaidro tās tiesības. Proti, tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieaicināt aizstāvi, sniegt paskaidrojumus, iesniegt tiesai lūgumus, pārsūdzēt pieņemto lēmumu. Tad paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu un izskata pieteiktos lūgumus. Tiesas sēdes laikā cilvēku aicina pastāstīt par notikušo, t.i. par policijas protokolā konstatēto faktu – braukšanu dzērumā, un jautā, vai viņš atzīst savu vainu pārkāpuma izdarīšanā. Tad tiesnesis pārbauda citus pierādījumus – nopratina lieciniekus, pārbauda lietas materiālus un dodas pieņemt lēmumu. Ir divi varianti. Vai nu tiek pieņemts lēmums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu, vai arī lietvedību izbeidz. Tiesnesis lēmumu paziņo tanī pašā lietas izskatīšanas dienā.
Pārsūdzēt var, bet... Ja administratīvi sodītais nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas atrodas Rīgā. Tikai jārēķinās, ka tajā izskata no visas Latvijas atsūtītās pārsūdzētās administratīvās lietas un gaidīt uz savas lietas izskatīšanu var nākties ilgi. Pie tam, kas visbūtiskākais, ja arī dzērājbraucējs lēmumu pārsūdz, tas nenozīmē, ka tiek apturēta lēmuma izpilde attiecībā par arestu un vadītāja tiesību atņemšanu. Pārsūdzot var panākt tikai to, ka personai nav jāsamaksā naudassods, ja Administratīvā apgabaltiesa lēmumu atceļ un lietvedību izbeidz.
Visā šajā procesā jāņem vērā, ka nekādu joku ar piespriestā naudassoda nomaksu nav. Šīs summas var būt no 400 līdz 500 latiem, ja alkohola koncentrācija pārsniedz 1 promili un, kā paredzēts likumā, naudas sods jāsamaksā trīsdesmit dienu laikā. Kamēr tas nav izdarīts, nav iespējams no maksas stāvvietas saņemt tur novietoto automašīnu. Par to rēķins visu laiku aug. Ja naudassods mēneša laikā nav samaksāts, tālāk lietu par piedziņu nodod tiesu izpildītājam.
Ne viens vien Liepājas tiesas tiesnesis, kas izskatījis dzērājbraucēju lietas, atzīst, ka cilvēku daba ir visai prognozējama. Jo, lai arī pārkāpums izdarīts, raksturīgi, ka šoferis ķeras pie vissīkākā salmiņa, lai tikai izvairītos no soda.
D.Aktumanis: "Izskatot administratīvās lietas par braukšanu dzērumā un lemjot par soda piemērošanu, likums tiesnesim dod ļoti minimālu iespēju soda noteikšanā. Administratīvo pārkāpumu kodeksā konkrēti norādīts, ka par braukšanu dzērumā jāpiemēro visi trīs soda veidi: naudas sods, arests un autovadītāja tiesību atņemšana.
Nosakot sodu, likums tiesnesim atļauj variēt tikai attiecībā uz aresta diennakšu skaitu, tomēr Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nepieļauj iespēju piemērot zemāku sodu par sankcijā noteikto minimālo robežu. Ja cilvēks transporta līdzekli vadījis alkohola reibumā, kas pārsniedz 1 promili, vadītājs sodāms ar administratīvo arestu no 5 līdz 10 diennaktīm. Ja alkohola reibums pārsniedzis 1,5 promili – no 10 līdz 15 diennaktīm."
Tātad velti lolot cerības, ka izdosies no tiesas izlūgties tikai vienu vai divas diennaktis! Vienīgie, kas administratīvajās lietās var cerēt uz to, ka viņiem kā soda mērs netiks piemērots arests, ir grūtnieces, sievietes, kam ir bērni līdz 12 gadu vecumam, nepilngadīgie līdz 18 gadu vecumam un 1., 2. grupas invalīdi.
Kā tur ir – aiz restēm? Tiem, kuri izcieš administratīvo arestu, uz dižām ērtībām nav ko cerēt, kamēr nav gatava Policijas pārvaldes jaunā administratīvā ēka.
Liepājas PRPP Kārtības policijas priekšnieks Gints Ešenvalds: "Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes ēkā Rakstvežu ielā 7 aizturēšanas kamerās ir vietas 16 personām. Par braukšanu reibumā ar sutkām sodītie nav vienīgie, kuriem tur nākas paviesoties, jo te atrodas arī citi īslaicīgi aizturētie. Noteikumi paredz, ka atsevišķi jāizvieto sievietes un nepilngadīgie, kā arī vienā telpā nedrīkst atrasties administratīvi sodītie ar tiem, pret kuriem uzsākts kriminālprocess. Līdz ar to jau nācies piedzīvot situāciju, kad visiem aizturētajiem Rakstvežu ielā vietas nepietiek." Taču, kā uzsvēra Kārtības policijas priekšnieks, problēma tiek risināta, jo īslaicīgās aizturēšanas telpas ir kā Aizputes iecirknī, tā arī Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas telpās Jelgavas ielā 48. Daļa aizturēto izvieto tur.
Viens aizturētais dienā izmaksā aptuveni vienu latu. Šos līdzekļus piešķir valsts. Kārtības policijas priekšnieks atzina, ka sēdēšana kamerā kūrorts neesot gan. Aizturētos pabaro ar siltu ēdienu, viņiem ir iespēja sevi sakopt. "Dušas vecajā policijas ēkā aizturētajiem nav. Jāmazgājas pie izlietnes. Tualete ir kopīga," skaidroja G.Ešenvalds un cerīgi piebilda, ka jaunajā policijas ēkā Bāriņu ielā ērtības būs daudz lielākas. Duša un tualete būs katrā kamerā. Bez tā, ka reibumā pieķertais ir izolēts no ārpasaules, viņam vēl jāievēro visi tie paši ierobežojumi, kas ikvienam kamerā nonākušajam. Proti, ir lietu saraksts, kuras uz kameru līdzi neļauj ņemt. Piemēram, visi asie priekšmeti, auklas.
Jākārto gan teorētiskais, gan braukšanas eksāmens "Grūti iet tiem autovadītājiem, kuriem ar tiesas lēmumu atņemta autovadītāja apliecība," pieredzē dalās Ceļu satiksmes drošības direkcijas transporta līdzekļu vadītāju kvalifikācijas galvenais inspektors Roberts Vaičikausks. "It sevišķi tiem, kuri braukuši un aizturēti dzērumā." Viņiem vadītāja apliecības tiek atņemtas un pēc tiesas lēmuma pasludināšanas iznīcinātas.
Nebūt nav tā, ka pēc autovadītāja apliecības atņemšanas soda laika beigām cilvēks ierodas direkcijā un bez problēmām atkal saņem savu apliecību. Kad beidzies tiesas noteiktais termiņš, piemēram, divi gadi, kas pavadīti bez autovadītāja tiesībām, personai vispirms jādodas uz medicīnisko komisiju, uz kuru viņu norīkojusi Ceļu policija. Tajā ir vairāki speciālisti, un tiek lemts – dot vai nedot medicīnisko izziņu. Par šo komisiju jāsamaksā apmēram 40 latu. Ja šoferis agrāk vairākkārt ticis aizturēts par braukšanu dzērumā, ļoti iespējams, ka komisijas pozitīvu slēdzienu viņš arī nesaņems.
Ja komisijas lēmums bijis labvēlīgs un, lai atkal saņemtu dokumentu – autovadītāja apliecību, personai Ceļu satiksmes drošības direkcijā jānokārto kā teorētiskais, tā arī braukšanas eksāmens. Šie abi eksāmeni izmaksā vairāk nekā 20 latu. "Statistika liecina, ka liela daļa autovadītāju, kas tiesības ieguvuši pirms daudziem gadiem, pirmajā reizē eksāmenus nemaz nespēj nokārtot," atzīsts R.Vaičikausks. "Tad eksāmeni jākārto atkārtoti, protams, atkal maksājot noteikto summu. Visbeidzot naudu maksā arī no jauna saņemtā autovadītāja apliecība. Šobrīd tie ir 11 lati un 68 santīmi."
Pēc R.Vaičikauska domām vēl jāpaiet kādam laikam, lai braucēji reibumā saprastu jauno sodu patieso bardzību, jo, kamēr cilvēks notiekošo nav izbaudījis uz savas ādas, tas liekas kaut kas abstrakts un neiespējams. Jo vairāk cilvēku tiks sodīti par braukšanu dzērumā, jo vairāk būs to, kam autovadītāju tiesību atgūšanai atkārtoti būs jākārto teorētiskais un braukšanas eksāmens un jāizcieš pārējie sodi, jo drīzāk samazināsies dzērumā braucošo autovadītāju skaits.