Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks RB sacīja, ka varētu aizbildināties ar straujo pavasara iestāšanos. Tomēr bedres parādās tur, kur ceļš nav sakārtots hroniski, un tāpēc jārunā par kapitālu remontu. Mērs pieļāva, ka jau šā gada budžeta grozījumos varētu piešķirt papildu līdzekļus ielu seguma atjaunošanai, kaut arī konkrētu summu neminēja.

"Es neloloju ilūzijas, ka tas ar vienu vēzienu pēkšņi atrisinās visas problēmas. Bet tas, ka ielu segumam jāpievērš lielāka uzmanība un jāvelta lielāki līdzekļi, ir neapstrīdami," sacīja mērs.

Ceļu būvniecības uzņēmuma "Binders" tehniskais direktors Aldis Putniņš RB sacīja, ka Rīgā, tāpat kā visā valstī, ceļu remonti nav veikti laikus, turklāt galvaspilsētā situācija esot pat labāka nekā reģionos. Asfalts brūk, un bedru kļūst arvien vairāk tādēļ, ka vairums ielu klātas pirms 20 gadiem un pat senāk ar vecām tehnoloģijām un materiāliem.

Lai tās kārtīgi saremontētu, nepietiek arī uzklāt jaunu, četrus, piecus centimetrus biezu asfalta kārtu, bet jāmaina arī klājums zem tās. Šis darbs procesu ievērojami sadārdzina.

Vistraģiskākā situācija ir iekškvartālu ielās padomju varas norietā būvētajos mikrorajonos. "Es piedalījos to apsekošanā, un pavērās šausmīgs skats – asfalts tur ir vienkārši uzsmērēts kā sviests," konstatēja speciālists. Šādā tehnoloģijā klātas ielas nevar ilgi saglabāties, tādēļ pašlaik mazās ieliņas izskatās tik traģiski. Tā kā viss piederēja tautai, būvētāji daudzās vietās pamanījās nošmaukt asfaltu un šķembas, lai nobruģētu piebrauktuves savām mājām.

Lemts mūžīgiem remontiem

Līdzīgs bēdu brālis ir Salu tilts. Lai arī šogad piešķirti 120 tūkstoši latu asfalta seguma atjaunošanai, tas vēl nenozīmē, ka tilts paliks mūžīgi gluds. Klājumā zem asfalta ir izmantots keramzīta betons. Tiltu būvējot, tas darīts, lai konstrukcijas atvieglotu. Tagad, uzklājot jaunu asfaltu, droši var sacīt, ka tas nokalpos paredzēto garantijas laiku – trīs gadus. Taču ar laiku sāks drupt zem asfalta esošais keramzīts, un tas nozīmē, ka vēl pēc dažiem gadiem bedres veidosies atkal.

Jāņem vērā arī, ka agrāk ielas un tilti būvēti daudz mazākai transporta plūsmai nekā tagad, piebilda A. Putniņš. Pašlaik gan Rīgas ielās ienākušas jaunas tehnoloģijas. Pēdējos divos trijos gados rekonstruētajām ielām normatīvi ir stingrāki. Tāpēc, piemēram, rekonstruētais Gogoļa ielas posms zem tuneļa, Salu tilta uzbrauktuves un vairākas citas pēdējā laikā remontētās ielas palikšot gludas desmit un vairāk gadu.

Darbs līdz maija vidum

RB novēroja dīvainības asfaltēšanā vairākās pilsētas vietās. Piemēram, Ulmaņa gatvē bedru vietā tagad autovadītājiem jāšķendējas par "pumpām". Satiksme ir atklāta Kokneses prospektā, kur ziemā mainīja ūdensvadu. Tur uzklāti dažādi asfalta segumi, bet starp tiem atstāta vairākus metrus gara sprauga gandrīz mašīnas riteņa platumā.

Satiksmes departamenta pārstāvis Andris Pudāns RB skaidroja, ka ziemā aizdarīt nelielās bedrītes, kā arī noasfaltēt ielu pēc komunikāciju pārbūves kvalitatīvi nav iespējams. Tādēļ sākumā tās salāpa tiktāl, lai mašīnas varētu pārbraukt pāri, bet, iestājoties siltākam laikam, saremontē līdz galam. Tā tas ir arī šajos gadījumos, un normatīvajos aktos noteikts, ka asfalts galīgi jāsakārto līdz 15. maijam.

Arī RB aptaujātie ceļu būvniecības speciālisti apliecināja, ka ziemā, kad temperatūra ir zem nulles, remonti nav iespējami. Bedrītes vienkārši aizber ar aukstu asfaltu, nolīdzina un gaida labāku laiku.

Cerība mirst pēdējā

A. Pudāns atzina, ka Rīgas ielas kļūs ik gadus sliktākas, ja jaunu segumu klāšanai piešķirtie līdzekļi ievērojami nepalielināsies. Uzņēmuma "Ceļu pārvalde" vadītājs Jānis Zauers - Zauls situāciju raksturoja ar vārdiem: "Cerība mirst pēdējā." Viņš piekrita, ka vistraģiskākā situācija ir mazajās ieliņās.

Jaunais Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs atturējās prognozēt, vai dome tuvākajā laikā piešķirs papildu līdzekļus ielu atjaunošanai. Samērā nekonkrēti viņš novērtēja arī esošo situāciju, atzīmējot to pašu, ko citi: nomaļajām ieliņām esot jāvelta lielāka uzmanība.

Komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Zvirbulis savukārt jokoja, ka jaunajā komitejas vadībā ir divi ārsti - A. Požarnovs un Jānis Zaržeckis, kuru vakar arī ievēlēja par vietnieku. Tādēļ ceļi tikšot laboti ar ķirurģisku precizitāti. Deputāts piebilda, ka sliktais ielu stāvoklis ir sekas hroniskam līdzekļu trūkumam. "Asfalta segums prasa regulāru apkopi un ieguldījumus. Tāpat kā automašīnai - regulāri jānomaina eļļa, filtri un jāveic tehniskā apkope. Ja to nedara, kādu laiku var braukt, bet tad motors nobrūk pavisam," viņš salīdzināja. J. Zvirbulis lielas cerības liek uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Šogad dažādiem satiksmes uzlabošanas projektiem - krustojumu, luksoforu sistēmas modernizācijai u.c. Rīgā piesaistīti aptuveni 15 miljoni latu ES naudas. Deputāts piebilda, ka jautājums par Rīgas ielu segumu uzlabošanu jārisina kopā ar ceļu remontu visā valstī. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers apņēmies sešu gadu laikā sakārtot vairumu Latvijas autoceļu. Šo termiņu varētu attiecināt arī uz galvaspilsētas ielām.

RB aicina lasītājus ziņot par lielām, grūti izbraucamām bedrēm Rīgas ielās pa e - pastu balss@rb.lv vai tālruni 7062417.

***

FAKTI

2004. gadā Rīgas ielu uzturēšanai, ieskaitot uzturēšanu ziemā, iztērēti pieci miljoni latu, bet šogad paredzēti seši miljoni. Šogad pirmo reizi atsevišķi līdzekļi piešķirti ielu seguma atjaunošanai - tam paredzēts viens miljons.