Spilveni un citas smalkas ierīces

Diemžēl vairākumam pie mums lietoto transportlīdzekļu, pateicoties to cienījamajam vecumam, nav ne gaisa spilvenu, ne citu tamlīdzīgu elektroniski vadāmu drošības ierīču, jo tikai pirms divdesmit gadiem pirmo reizi sērijveida automašīnā – S klases Mercedes – sāka uzstādīt gaisa aizsargspilvenu. Kā jau visas jaunas un dārgas luksuslietas, arī gaisa spilvenus sākumā varēja sastapt tikai lepnos limuzīnos. Vēlāk tie jau kļuva pieejami arī nedaudz lētākos modeļos kā papildaprīkojums par papildus samaksu. Tagad gaisa spilveni vadītājam un blakussēdētājam iekļauti vismasveidīgāko auto modeļu standartaprīkojumā - tehnikas attīstība iet plašumā un kļūst pieejama plašākam autobraucēju lokam. Pneimospilveni jau tiek montēti ne tikai priekšā sēdošo aizsardzībai, bet arī sānu trieciena atvairīšanai gan pirmajā, gan otrajā rindā esošajiem. Tagad vairs nevienu nevar pārsteigt ar sānu statnēs un virs durvju ailēm iemontētiem gaisa spilveniem vai pat visus sānus braucēju galvu augstumā nosedzošiem aizkariem. Turklāt visas šīs komplicētās ierīces, ko mēdz dēvēt arī par inteliģentajām drošības paketēm, ir apgādātas ar īpašu vadības bloku, kurš atkarībā no avārijas apstākļiem regulē katra air bag piepūšanas ātrumu un pakāpi. Piemēram, vieglāka trieciena gadījumā spilvens piepūšas tikai ar pusspēku vai arī tukšo sēdvietu aizsargi vispār netiek iedarbināti. Ir pat izstrādāti drošības jostās iemontēti gaisa spilveni priekšā un aizmugurē sēdošajiem, kā arī īpaši sēžamvietas spilveni.

Aktīvie pagalvji, kas avārijas brīdī noliecas uz priekšu un samazina uz braucējiem darbojošos inerces spēkus, ir jau pieejami vairākiem vidēji lielās klases modeļiem. Savukārt elektroniskie jostu piespriegotāji, kas frontāla trieciena gadījumā savelk stingrāk drošības jostas un tādā veidā notur braucējus drošākā pozīcijā, jau tiek uzstādīti pat pašos pieejamākajos automobiļos.

Stipri dzelži

Liekas – kas gan var notikt, avarējot ar šādu gaisa spilvenos un aizkaros sapakotu automobili? Tomēr izrādās, pašas par sevi visas šīs smalkās ierīces vēl nebūt negarantē drošību. Vispirms jau pats elementārākais – visiem braucējiem obligāti jābūt piesprādzētiem. Nedrīkst aizmirst arī par auto virsbūves stingrību un trieciena absorbēšanas spējām. Ļoti svarīga ir visu šo faktoru atsevišķās īpašības un kopējā sabalansētība. Tikai tad efekts ir maksimāls.

Mūsdienu automobiļu virsbūves tiek konstruētas tā, lai avārijas gadījumā maksimāli slāpētu triecienu un mašīnā esošajiem cilvēkiem būtu jāpārcieš pēc iespējas mazākas pārslodzes. Pēdējā laikā mūsu sabiedrība ir īpaši satraukusies par lielu bojā gājušo skaitu uz Latvijas ceļiem. Ja nerēķinām tādu izplatītu parādību kā drošības jostu nelietošana, tad vēl viens būtisks faktors, kas palielina bēdīgo statistiku, ir novecojušie automobiļi. Par spilgtu piemēru var kalpot kāds fragments no televīzijas vakara ziņu raidījuma, kur tiek rādīta kārtējā traģiskā avārija – Ford Focus un Opel Kadet frontāla sadursme. Forda vadītājs sveiks un vesels sniedz paskaidrojumus, bet opeļa šoferis – beigts. Piecpadsmit gados, kas ir šo vienas klases mašīnu vecuma starpība, pasīvās drošības jomā noticis milzīgs progress. Un tas nebūt nav tikai gaisa spilvenu nopelns.

Pašos jaunākajos drošības testos piegriezta vērība arī gājēju drošībai. Tiek pat veikti izmēģinājumi ar īpašiem, gājējiem paredzētiem drošības spilveniem. Līdz to ieviešanai sērijveidā gan laikam vēl patālu, taču mašīnas priekšdaļas saudzīgākai formai – attiecībā pret sadursmi ar gājēju – jau tagad tiek pievērsta uzmanība. Starp citu, šī paša iemesla dēļ tuvākajos gados Eiropas savienībā tiek paredzēta arī tā saucamo ķengursitamo aizsargrežģu aizliegšana.

Izturības pārbaude

Pēdējos gados gan autobraucēji, gan paši autoražotāji ar pieaugošu interesi seko tā sauktajiem crash testiem, ko veic neatkarīga asociācija EuroNCAP. Šī Eiropas jauno automobiļu vērtēšanas programma, kuru finansē vairāku valstu valdības, autoklubi, kā arī FIA (Starptautiskā automobiļu federācija), savu darbību sāka 1997. gadā. Pa šo laiku EuroNCAP veikusi praktiski visu populārāko auto modeļu testus. Visiem nopietnajiem autoražotājiem, protams, ir savas crash testu laboratorijas, taču tās ir paredzētas iekšējai lietošanai, un rezultāti parasti tiek turēti lielā slepenībā. EuroNCAP par saviem līdzekļiem kā ierindas lietotājs iepērk vienas klases mašīnas standarta komplektācijā un neatkarīgās laboratorijās pēc vienotas sistēmas veic pārbaudi. Pamatpārbaude ir frontālais crash tests, kurš notiek, automobilim ar 64 km/h ātrumu triecoties pret deformējamu šķērsli ar 40 procentu vadītāja puses pārklājumu, kā arī sānu trieciens, kad nekustīgas mašīnas vadītāja durvīs ar 50 km/h ātrumu iebrauc ratiņi ar deformējamu šķērsli. Savukārt tie modeļi, kuri apgādāti ar sānu drošības spilveniem, iziet papildu pārbaudi, kad uz ratiņiem novietots auto 29 km/h ātrumā ar vadītāja durvīm tiek triekts pret stabu. Galvenais kritērijs šajās pārbaudēs ir mašīnā atrodošos manekenu pašsajūta pēc avārijas imitācijas. Par to ekspertiem ziņo neskaitāmi signālu devēji, kas iemontēti manekenā.

Kurš auto ir drošākais?

Kopumā, ņemot vērā fizikas likumus, drošāki ir lielāki automobiļi. Tāpēc pārbaudot tiek salīdzināti vienas klases spēkrati. Interesanti, ka nevar nosaukt vienu vadošo auto marku, jo dažādās klasēs ir citi līderi. Vēl vairāk – pat vienam un tas pašam modelim pēc pāris gadiem varmainīties pozīcija salīdzinājumā ar konkurentiem, jo vai nu pats kļuvis drošāks, vai sāncenši uzlabojuši rādītājus. Pēdējā laikā autoražotāji ļoti vērīgi ieklausījušies neatkarīgo testu rezultātos, un vairāki jaunākie auto modeļi ir uzrādījuši daudz labākus rezultātus par šīs pašas markas priekšgājējiem.

Pagājušajā gadā EuroNCAP eksperti pārbaudījuši 25 dažādu klašu automobiļus, no kuriem augstāko piecu zvaigznīšu novērtējumu saņēmuši 16 auto. Kopumā pašlaik pati veiksmīgākā kompānija ir Renault – mazais vienapjoma Modus ir jau septītais šīs firmas modelis, kurš saņēmis piecas zvaigznītes. Kompaktklasē augstāko vērtējumu izpelnījušies Ford Focus, Citroen C4, Opel Astra, Volkswagen Golf un BMW pirmā sērija, vidējā klasē – Citroen C5, Volvo S40, Toyota Prius, Peugeot 407 un Audi A6, bet kompaktvenu klasē pie piecām zvaigznītēm tikuši Toyota Corolla Verso un SEAT Altea.