Pērn trīs mēnešos galvaspilsētā bija 24 upuri, šogad - 17. Tas šķiet kā tāds mazs gaismas stariņš tumsas valstībā, jo līdz šim nav bijis iemesla priecāties par satiksmes drošības uzlabošanos ne Rīgā, ne Latvijā. Pērn visa gada laikā Rīgas ielās dzīvību zaudēja vairāk nekā 90 cilvēku. Tādēļ, runājot par bojā gājušo skaita samazināšanos, visprātīgāk ir trīs reizes nospļauties pār kreiso plecu.

Kas tad īsti notiek?

Vai mazāk avāriju? Izrādās – nekā. Smago (ar cietušajiem, ievainotajiem vai bojā gājušajiem) avāriju skaita samazinājums Rīgā pavisam niecīgs – pagājušā gada 3 mēnešos 450, šogad – 442. Nav pat pieminēšanas vērts, jo iepriekšējos gados tas bijis krietni mazāks – zem 400. Savukārt ievainoto skaits pat mazliet pieaudzis – no 522 pērn līdz 525 šogad, un tas, lai cik skumji būtu, jau ir jauns melnais rekords. Var jau sevi mierināt ar domu, ka liela daļa droši vien cietuši viegli, tikuši cauri ar pāris kārtīgiem sasitumiem un pušumiem, un tomēr – ja nu puse ir sakropļoti uz mūžu? Kaut vai trešā daļa? To vairs tik sīki neviens neuzskaita. Galvenais tomēr – mazāk mirušo. Tātad var secināt (cik nu vispār var secināt no 3 mēnešu statistikas), ka avārijas ir vieglākas. Vai arī mediķi strādā vēl profesionālāk.

Gājēju bleķi neglābj

Rīgā ātrumi, ar retiem izņēmumiem, nav tik lieli kā uz šosejas. Tādēļ, ja notiek divu mašīnu sadursme, to bleķi parasti izrādās pietiekami biezi, lai dzīvību nosargātu. Gājēju nesargā nekas. Ja nu vienīgi mazais nieciņš – atstarotājs. Pašā pilsētas centrā, kur ielas spoži apgaismotas, bez tā var arī iztikt. Tikko mazliet no centra nost – tā ielu apgaismojums ir nepietiekams, diemžēl. Ne velti pat satiksmes noteikumos ieviestas izmaiņas, kas paredz, ka atstarotājs jālieto arī uz slikti apgaismotiem ceļiem un ielām arī apdzīvotās vietās, ne tikai uz galīgi tumšām ārpilsētu trasēm.

Prieks vismaz, ka pamazām sabiedrības attieksme pret spožajiem nieciņiem mainās – jaunieši, piemēram, atstarotājus jau uzskata par stilīgiem. Ieskatieties – slāj pa ielu tīņu bariņš, bikšu gali pusmetru pa zemi velkas, viens riņķis degunā, pa trim katrā ausī – bet pie somām atstarotāji. Nu die"s ar tiem riņķiem un visu pārējo – bet izdzīvos!

Ja viņiem varētu vēl arī ieskaidrot, ka nav "kruti" braukt dzērumā un pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu – tad varbūt, pētot negadījumu statistiku, vairs nevajadzētu spļaut pār kreiso plecu.

Par maz smalkjūtības

Viens no RB lasītāju uzrādītajiem problemātiskajiem krustojumiem, kur ļoti bieži veidojas bīstamas situācijas, ir Raņķa un Balasta dambja sadurē pie Zunda kanāla, kā arī Daugavgrīvas un Meža ielas krustojumā. Tur, kā informē Satiksmes departamenta Transporta attīstības daļas vadītāja Eva Kalviņa, paredzēta būtiska satiksmes reorganizācija un braucamās daļas rekonstrukcija, kas jau iekļauta Eiropas reģionālās attīstības programmā. Septembrī tiks izvērtēti skiču projekti, tad izstrādās tehniskos projektus, bet būvdarbu sākšanos un luksoforu uzstādīšanu krustojumos pagaidām grūti plānot, jo var aizkavēties zemes atsavināšana. Taču Eva Kalviņa domā, ka darbi tomēr varētu sākties jau 2006. gadā. Bet pagaidām šos krustojumus grūti ir šķērsot kā braucējiem, tā gājējiem, kuri vēlas turpināt kustību Meža ielas virzienā.

Satiksmes dalībnieku drošību visai krietni varētu palielināt tie autovadītāji, kuri brauc pa Raņķa dambi no Akmens tilta puses un plāno nogriezties pa kreisi vai pa labi uz Balasta dambi. Nepieciešams tikai laikus parādīt pagrieziena signālu, nevis nogriezties pēdējā mirklī, tikpat kā nesamazinot ātrumu. Kustība pa Raņķa dambi notiek trīs joslās, un tā šķērsotājiem uzmanīgi jāaprēķina, pa kuru spraugu varēs pārskriet brauktuvei. Ja autovadītājs laikus neparāda pagriezienu, tas nozīmē, ka viņš neļauj laikus aprēķināt manevra sākumu tiem, kuriem jāšķērso Raņķa dambis. Pēdējā mirklī mēģinādami izmantot situāciju, viņi nereti gandrīz vai uzskrien virsū pa vidējo joslu lielā ātrumā braucošajām mašīnām.

***

FAKTI

Smago avāriju skaits pirmajos trīs mēnešos ir samazinājies pilnīgi visur – gan lielākajās pilsētās, gan lauku rajonos. Izņēmums ir Rīgas rajons, kur:

pērn trīs mēnešos bija 14 upuri;

šogad jau 16;

ievainotie – 124 un 130.

Visā Latvijā 83 bojā gājušie šogad, 115 pērn, 1120 ievainotie šogad, 1269 pērn.