Tā uzskatot arī partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti. "Mūsu doma ir noteikt šiem autovadītājiem jau pēc pirmā pārkāpuma kriminālatbildību," laikrakstam sacījis Segliņš.

Tagad kriminālatbildība ir paredzēta tikai par atkārtotu braukšanu dzērumā un ir ierobežotas iespējas vērsties pret autovadītājiem, kas brauc bez tiesībām, jo tās nevar atņemt. Turklāt tiesas ļoti reti nosakot reālu brīvības atņemšanu, visbiežāk piemērojot nosacītu sodu. JL un TP deputāti paredzot grūtības konfiscēt transporta līdzekli gadījumos, kad tas pieder līzinga kompānijai vai tā lietotāja darba vietai.

JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars ierosināšot noteikt administratīvo arestu uz 15 diennaktīm par braukšanu dzērumā un bez tiesībām jau pēc pirmās reizes, bet pēc atkārtota pārkāpuma - brīvības atņemšanu atklātā tipa cietumā bez tiesībām piespriest nosacītu sodu.

Grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz arī automašīnu aizturēšanu un konfiskāciju par braukšanu dzērumā un bez tiesībām, Saeima ir pieņēmusi pirmajā lasījumā, šodien beidzas termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Nav zināms, kad Saeima varētu pieņemt likuma grozījumus - tas var būt gan kādā ārkārtas sesijā vasarā, gan septembrī, kad beigsies parlamenta brīvdienas.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ģenerāldirektors Andris Lukstiņš automašīnu konfiskāciju uzskata par vienīgo iespējamo veidu, kā īstenot soda neizbēgamības principu un efektīvi cīnīties pret šiem pārkāpējiem. Viņš minēja piemēru, kad ar vienu automašīnu, kuras īpašniecei pašai nav autovadītājas apliecības, četri dažādi cilvēki ir izdarījuši 17 pārkāpumus, no kuriem 13 ir par braukšanu dzērumā un bez autovadītāja apliecības.

"Laukos cilvēki sametas kopā, nopērk vecu mašīnu, reģistrē uz kaimiņienes vārda un brauc bez tiesībām visi pēc kārtas," sacījis Lukstiņš. Viņš neredz šķēršļus auto konfiskācijai arī tad, ja tas pieder firmai, jo uzņēmuma vadītājs varbūt nespējot fiksēt, ja kāds brauc reibumā, bet viņš nevarot pieļaut uzņēmuma auto vadīšanu bez tiesībām.

Pret atteikšanos no auto konfiskācijas būs arī Latvijas Pirmā partija, kuras vadītās Satiksmes un Iekšlietu ministrijas bija ierosinājušas minētās izmaiņas APK, "Dienai" sacījis frakcijas priekšsēža vietnieks Dzintars Jaundžeikars. Viņš arī pieļāvis, ka ierosinājuma pretinieki varētu lobēt kādas intereses, piemēram, līzinga kompāniju.

Savukārt Kampars sacīja, ka tiklab arī mašīnu konfiskācijā kāds varētu būt ieinteresēts, jo "par transporta līdzekļu uzglabāšanu, transportēšanu, realizāciju kādam būs jāsamaksā".