RB jau rakstīja, ka, pēc policijas sniegtās informācijas, satiksmes speciālisti apzinājuši 24 ielu krustojumus, nodēvējot tos par "melnajiem punktiem" biežo ceļu satiksmes negadījumu dēļ. Par īpaši bīstamu tiek uzskatīts krustojums, kurā notikuši vairāk nekā 75 ceļu satiksmes negadījumi. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ieva Prauliņa RB informēja, ka daži no tiem jau rekonstruēti, vairākiem izstrādāti pārbūves projekti. Piemēram, Maskavas un Krasta ielas krustojumā pie Slāvu tilta sakarā ar Dienvidu tilta būvniecību mainīta satiksmes organizācija, līdz ar to krustojums vairs nav tik bīstams kā iepriekš. Luksofors izbūvēts bīstamajā Ulmaņa – Vaiņodes – Garozes – Valdeķu ielas krustojumā. Brīvības – Biķernieku – Ropažu ielas krustojumā mainīta satiksmes organizācija, nomainītas ceļa zīmes un ielu horizontālais apzīmējums. 13. janvāra ielas, Marijas un Gogoļa ielas un Raiņa bulvāra krustojumā pilsētas centrā rekonstruēts luksofors, turklāt fiksēts, ka līdz ar to ceļu satiksmes negadījumu skaits šajā vietā krietni samazinājies.

Luksofors rekonstruēts arī A. Deglava un Ilūkstes ielas "melnajā punktā," kā arī Bauskas – Mūkusalas – Ziepniekkalna ielas krustojumā. Ulmaņa – Vienības gatvē tika veikta ielas rekonstrukcija, vienlaikus mainot satiksmes organizāciju un rekonstruējot luksoforu. Virknes "melno punktu" likvidēšana ir projekta stadijā. Plāns satiksmes organizācijas un drošības uzlabošanai izstrādāts A. Čaka – Pērnavas ielas un Zemitānu tilta krustojumam; A. Saharova un M. Keldiša ielas krustojumam; G. Astras un Dzelzavas ielas krustojumam; Liepājas ielas un Ulmaņa gatves krustojumam. "Šos projektus varēs īstenot, tiklīdz būs finansējums. Apsolīt, ka tas notiks jau nākamgad, nevar. Bet tas, ka ir projekts, jau vien ir daudz – tas nozīmē, ka tehniskais risinājums ir atrasts, atliek tikai to īstenot," norāda I. Prauliņa.

"Melnie punkti" mainās

Satiksmes departamenta Satiksmes organizēšanas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs norāda, ka, mērķtiecīgi pilnveidojot satiksmes infrastruktūru un satiksmes organizāciju, "melnie punkti" mainās. "Parasti lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir pilsētas maģistrālo ielu krustojumos, kur ir intensīva satiksmes plūsma. Nosakot satiksmei bīstamākos krustojumus, ir svarīgi analizēt negadījumu skaitu attiecībā pret satiksmes intensitāti. "Melnie punkti" var būt mainīgi uz mazākas nozīmes ielām, kur satiksmes plūsmas un autovadītāju ikdienas maršruti var mainīties atkarībā no jaunu objektu izbūves. Piemēram, autovadītāji, kas līdz šim ir braukuši mājup pa vienu ieliņu, pēc kāda lielveikala izbūves var braukt pa citu ielu, lai piestātu pie veikala," skaidro G. Sovetovs.

"Gaisa tiltus" vajag vēl

Par efektīvāko līdzekli, kā samazināt gājēju bojāeju, tiek uzskatīta vairāku līmeņu pāreju izveidošana. Tādas Rīgā ir divas - Brīvības ielā pie tirdzniecības centra "Alfa" un Kārļa Ulmaņa gatvē pie lielveikala "SKY". Abiem projektiem tērēti ievērojami līdzekļi (teju miljons latu katram), taču to lietderību vairākkārt apšaubījuši paši kājāmgājēji. Ielu pie "Alfas" var šķērsot pie luksofora, bet K. Ulmaņa gatvē cilvēkiem līdz pārejai jāiet pat vairāki kilometri, līdz ar to viņi bieži redzami riskējam ar dzīvību un ielu šķērsojam, lienot pa žoga apakšu neatļautā vietā. I. Prauliņa uzsver, ka vairāku līmeņu pārejas tomēr ir vajadzīgas, jo nodrošina gājējiem iespēju droši šķērsot intensīvas satiksmes maģistrāles, kur ir divas vai vairāk braukšanas joslu katrā virzienā. "Šāds pārvads gājējiem sniedz iespēju šķērsot ielu, negaidot atbilstošu luksofora signālu un nebaiļojoties par to, vai autovadītāji apstāsies pie gājēju pārejas. Savukārt autobraucējiem tas sniedz iespēju braukt pa maģistrāli bez apstāšanās pie luksofora un uzturot raitu satiksmes plūsmu. Protams, no gājēju viedokļa daudz ērtāk ir šķērsot ielu pa brauktuvi, nevis kāpt pārvadā, tāpēc pilsētas teritorijā gājēju drošībai pēc iespējas tiek ierīkotas vienlīmeņa gājēju pārejas uz ielas. Gājēju pārvadus ir nepieciešams būvēt tikai tajās vietās, kur satiksme tiešām ir intensīva un kur tas ir vienīgais optimālais risinājums," norāda I. Prauliņa. Satiksmes departaments apzinājis vēl vairākas vietas Rīgā, kur pār intensīvas satiksmes maģistrālajām ielām būtu nepieciešams un atbilstoši normatīviem iespējams izbūvēt gājēju pārvadus. Šādi pārvadi būtu nepieciešami Maskavas ielā pie stacijas "Dārziņi", Viestura prospektā 97 pie Mežaparka, Kārļa Ulmaņa gatvē pie Beberbeķu ielas un Kārļa Ulmaņa gatvē pie Gaviezes ielas. Šajās vietās ir intensīva gājēju un transporta satiksme, tāpēc piemērotākais risinājums ielas šķērsošanai ir gājēju pārvada izbūve. Departaments arī izvirzījis prasību tirdzniecības centram "Stockmann" izbūvēt divu līmeņu šķērsojumu gājējiem pār Gogoļa ielu, ko uzņēmēji vilcinās darīt.

Daudzas ielas aizvien vēl tumsā

Gājēju un satiksmes drošība lielā mērā ir atkarīga arī no ielu apgaismojuma. Nav noslēpums, ka daudzas nelaimes notiek tieši tumsā un krēslā, kad kājāmgājēji, īpaši bez atstarotājiem, ir grūti pamanāmi. Rīgā joprojām ir aptuveni 200 neapgaismotu ielu. Pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" jau pērn šim gadam tika piešķirti 340 000 latu, lai apgaismotu sešas galvaspilsētas ielas. "Rīgas gaismas" direktors Ansis Kreicbergs RB atzīst: "Tie laiki, kad operatīvi varējām strādāt, sen ir garām. Tagad ilgu laiku prasa projektu, topogrāfisko plānu un mērījumu izstrāde vien." Mazāk nekā puse no vajadzīgajiem līdzekļiem piešķirta Viestura prospekta, Maskavas ielas posma apgaismošanai, kā arī Hanzas ielas apgaismojuma sakārtošanai, kur joprojām karājas alumīnija vadi un veci poļu lukturi. "Pašlaik darbi ir tik tālu, ka notiek projektēšana, bet galvenais, ka tai pašā laikā cenas aug. Ceru, ka šos trīs projektus izdosies pabeigt šogad," norāda A. Kreicbergs. Tāpat šogad jau paveikti vairāki darbi, kam nebija vajadzīgi projekti: nomainīti 16 kilometri kailo gaisa vadu pret kabeļlīnijām, izgaismoti atsevišķi iekškvartāli, piemēram, Maskavas ielā. Palikuši arī vēl pērnā gada parādi, piemēram, grūtības sagādāja apgaismojuma projektēšana Čiekurkalnā, jo ielas tur šauras, bet komunikāciju daudz. "Citus gadus īstenojām dažādus projektus par astoņsimt, deviņsimt, pat miljonu latu gadā. Varbūt ir kāda vēlme mūs "izprecināt" ārzemniekiem vai citi iemesli, kāpēc naudu tagad dod tik maz, bet, kā ir, tā ir – cik nu iedod, tik izdarām," teic A. Kreicbergs.

Skolēniem ceļš drošāks

Šā gada laikā projekta "Drošais ceļš uz skolu" ietvaros satiksmes drošība būtiski uzlabota arī pie vairākām Rīgas izglītības iestādēm. Pie 19 skolām uzstādītas gājēju drošības barjeras, sešās vietās uzlabotas un ierīkotas jaunas gājēju pārejas, 16 vietās uzstādītas jaunas ceļa zīmes, 10 vietās izbūvēti jauni ātrumvaļņi, četrās vietās uzklāti jauni ceļu horizontālie apzīmējumi, divās vietās uzstādīts speciāls neregulējamu gājēju pāreju apgaismojums, vienā vietā veikta satiksmes reorganizācija, un pie vienas skolas pat pārvietota sabiedriskā transporta pieturvieta. Līdz šā gada beigām tiks pabeigti luksoforu izbūves darbi sešu Rīgas skolu tuvumā. Divu mācību iestāžu tuvumā uzstādīs gājēju drošības barjeras, pie vienas skolas ierīkos speciālu apgaismojumu neregulējamai gājēju pārejai un divās vietās pārcels sabiedriskā transporta pieturvietas.