Neskatoties uz to, ka strauji pieaug transporta skaits Rīgas ielās un paaugstinās satiksmes intensitāte, ceļu satiksmes negadījumu skaits Rīgā ar katru gadu samazinās: 2004. gadā reģistrēti 2027 satiksmes negadījumi ar cietušajiem, 2005. gadā – 1817, 2006. gadā – 1737. Tātad – negadījumu skaits samazinās vidēji par 8% gadā.

Uzlabojumi ir un būs

Pērn Rīgā 15 neregulējamās gājēju pārejas pārbūvētas par regulējamām, 9 neregulējamām pārejām uzstādīts speciāls papildu apgaismojums, bet 2 krustojumi aprīkoti ar luksoforiem. Uzsākta arī ceļu horizontālā apzīmējuma uzklāšana ar izturīgiem plastikāta materiāliem, kas mūsu klimatiskajos apstākļos, ņemot vērā satiksmes intensitāti un transporta vadītāju braukšanas kultūru, saglabājas ilgāk.

Šogad Rīgā paredzēts uzstādīt gājēju drošības barjeras 2400 metru garumā. To mērķis ir maksimāli ierobežot gājēju vēlmi šķērsot ielas vietās, kur tas ir bīstami. Tā kā ceļu satiksmes negadījumi visbiežāk notiek krēslas stundās un naktīs, 8 gājēju pārejas tiks aprīkotas ar papildu apgaismojumu. Vietā piebilst, ka 2003. gadā bija apgaismoti 1704 kilometri ielu, bet pērn šis skaitlis palielinājās vēl par 58 km, savukārt šogad plānots to palielināt vēl par 13 km - līdz 1775 km.

Tiks izbūvēti arī 20 jauni ātrumvaļņi jeb "guļošie policisti", kuru skaita palielināšana pēdējo divu gadu laikā ir atmaksājusies vairākkārtīgi, - ceļu satiksmes negadījumu skaits uz ielām, kurās izbūvēti ātrumvaļņi, ievērojami samazinājies. Secinājums - autovadītāji tomēr nav sajūsmā par apskādētiem spēkratiem, kas pēc straujas ātrumvaļņa šķērsošanas var palikt labākajā gadījumā bez izpūtējiem.

Respektē regulējamus krustojumus

Pieredze liecina, ka ceļu satiksmes dalībnieki (gan autovadītāji, gan riteņbraucēji, gan arī gājēji) tomēr respektē regulējamus krustojumus un gājēju pārejas. Krustojumos vietās notiek nepilni 20% ceļu satiksmes negadījumu. Lai paaugstinātu satiksmes drošību krustojumos, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu plānots uzstādīt luksoforus vēl 19 krustojumos, tostarp arī gājēju pārejās. Kopumā līdz 2009. gadam iecerēts palielināt regulējamo krustojumu un gājēju pāreju skaitu no pašreizējiem 270 līdz 300.

Protams, regulējamu krustojumu un gājēju pāreju nekad nebūs par daudz. Taču uzstādīt luksoforus ik pēc 100 vai 200 metriem visā pilsētā nav reāli., īpaši jau uz lielajām transporta maģistrālēm (Jūrmalas, Bauskas, Jelgavas, Daugavpils, Tallinas šosejas u.c.), un finansiālais aspekts šoreiz nebūt nav noteicošais - uz lielām maģistrālēm gan autovadītājiem, gan sabiedriskā transporta pasažieriem sastrēgumos nāktos pavadīt vēl vairāk laika.

"Melno punktu" būs mazāk

Izanalizējot 2006. gadā notikušo ceļu satiksmes negadījumu vietas, ir izveidota tā dēvētā "melno punktu" karte, kurā iekļauti arī vairāki krustojumi. Statistikas dati liecina, ka šobrīd bīstamākie krustojumi pilsētā ir: Dzelzavas iela - G.Astras iela A.Čaka iela - Pērnavas iela - Zemitānu tilts A.Saharova iela - M.Keldiša iela 13. janvāra iela - Gogoļa iela - Marijas iela - Raiņa bulvāris Ventspils iela - Lielirbes iela.

Lai mazinātu šo un daudzu citu krustojumu bīstamību, tiek izstrādāti to rekonstrukcijas un pārbūves projekti. ***

Zināšanai

Izejot uz ielas, mēs visi - gan autovadītāji, gan velosipēdisti, gan kājāmgājēji, gan arī sabiedriskā transporta pasažieri - kļūstam par ceļu satiksmes dalībniekiem ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kā veiksmīgāk, bez liekiem starpgadījumiem, zilumiem un puniem nokļūt no punkta A līdz punktam B?

Pirmkārt un galvenokārt, ir jāievēro elementārākie ceļu satiksmes noteikumi un drošības pasākumi. Proti, ielas jāšķērso nevis kur pagadās, bet gan šim nolūkam īpaši paredzētajās vietās - uz gājēju pārejām. Tāpat jāatceras, ka atstarotāji nav paredzēti tikai skolas vai pirmsskolas vecuma bērniem, kuri, starp citu, ceļu satiksmes noteikumus ievēro daudz rūpīgāk par saviem vecākiem.

Otrkārt, ceļu satiksmes dalībniekiem ir jārespektē citam citu, jo mums visiem mēdz gadīties tā dēvētās "melnās dienas", kad šķiet - pasaule brūk un jūk.

***

Eksperta viedoklis

Andrejs Požarnovs, Rīgas domas Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs

- Neskatoties uz satiksmes intensitātes pieaugumu Rīgas pilsētā, kas vidēji ir 15 līdz 20 reižu augstāks kā nekā vidēji valstī, statistika liecina, ka pēdējo 6 gadu laikā Rīgā satiksmes drošībai ir tendence uzlaboties gan ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo, gan cietušo cilvēku skaita ziņā,. Domāju, tas ir labs rādītājs.

Un tomēr - vairāk vai mazāk nopietni ceļu satiksmes negadījumi notiek ik dienas, un visvairāk tajos cieš gājēji, bet jo īpaši bērni. Tā ir viena no vismazāk aizsargātajām satiksmes dalībnieku kategorijām, kuru drošībai Rīgas dome velta īpašu uzmanību. Šobrīd mūsu primārais mērķis gājēju drošības uzlabošanai laikā līdz 2009. gadam - samazināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo skaitu par vismaz 20%.

Lai to sasniegtu, tiek īstenoti dažādi pasākumi. Taču galvenā problēma, organizējot satiksmes plūsmu Rīgā, ir nepieciešamība sabalansēt autobraucēju, kājāmgājēju, sabiedriskā transporta lietotāju un riteņbraucējus visai pretējās intereses. Katrs no viņiem pretendē uz prioritāti satiksmē, un neviena no šīm grupām nekad nebūs pilnībā apmierināta ar to, ka satiksmes plūsma tiek organizēta nevis tikai viņiem par labu, bet gan atbilstoši satiksmes drošības un mobilitātes prasībām.