"Galaproduktam jābūt tādam – dzērājšoferis pēc aizturēšanas saules gaismu vairs neredz. Viņu no ceļa nogādā uz atskurbšanu, pēc tam pie tiesneša, bet pēc tam uz kameru. Tādējādi sods būs neizbēgams, šoferim vairs nebūs laika meklēt slimības lapas un citus attaisnojumus," iespējamo likumu grozījumu būtību izklāsta Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Tomēr šādas sistēmas ieviešanai ir vajadzīgi lieli līdzekļi, turklāt juristiem rūpīgi jāizstrādā grozījumu nianses. "Mēs varam šādu sistēmu ieviest, bet ir vajadzīga virkne pasākumu pirms tam. Visā Latvijā ir nepieciešamas atskurbšanas telpas, kuru izbūve prasīs prāvus līdzekļus. Papildus vajadzēs arī tiesnešus," teic Ceļu policijas šefs. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš iepriekš norādīja, ka jaunie likumu grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada 1. janvārī.

Savukārt Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne uzskata, ka jaunā kārtība ir praktiski nerealizējama. "Vispirms ir jārada likumisks pamats, kāpēc cilvēku tā uzreiz varēs turēt apcietinājumā. Tad seko vēl vairākas nianses. Pirmkārt, dzērušu šoferi uz tiesu vest nevar, viņam jāatskurbst."

"Pieņemsim, ka tas notiek atskurbtuvē, un tad šoferi ved uz tiesu. Otrkārt, kas būs naktīs, brīvdienās un svētku dienās? Lai notiktu tiesas sēde, nepieciešams tiesnesis, sekretārs un, iespējams, arī tulks. Jāstrādā arī tiesas kancelejai. Tātad brīvdienās ir jānodrošina viss tiesas darbs, kas pašreizējā finanšu situācijā nav praktiski iespējams," uzsver I. Andžāne.

Tāpat viņa norāda, ka gadījumā, ja arī tiesas sastāvs brīvdienās sanāk, dzērājšoferiem ir citas iespējas novilcināt sprieduma pasludināšanu. "Katram aizturētajam ir tiesības nolīgt advokātu, pieteikt dažādus lūgumus, iesniegt dokumentus un pieaicināt lieciniekus. Ja tas notiek, tiesnesim tiesas sēde ir jāatliek un jādod iespēja aizturētajam vērsties pie advokāta. Un nākamā tiesas sēde jau nebūs tūlīt pēc pāris dienām, bet gan mēneša laikā. Ko tad ar aizturēto darīs? Vai šajā laikā viņu laidīs ārā vai arī liks sēdēt bez tiesas sprieduma?" jautā I. Andžāne.

Viņasprāt, likumu grozījumiem būtu jēga, ja tiešām dzērājšoferi no auto pa taisno nogādā kamerā, nosēžamo diennakšu skaitu nosakot pēc konstatētās dzēruma pakāpes. Šajā gadījumā vajadzētu izslēgt tiesas līdzdalību soda piespriešanā. "Tādam sodam tiešām būtu efekts. Bet ne juristi, ne cilvēktiesību speciālists nekad nepieļaus šādu likumu pieņemšanu," piebilst tiesas vadītāja.

Šogad tikai 60 procenti autovadītāju ir izcietuši sodu – arestu – par mašīnas vadīšanu reibumā, bet pārējo lietas vēl ir tiesvedības stadijā vai arī viņi ietilpst kategorijā, kad arestu nepiemēro, piemēram, sievietēm grūtniecēm. Pērn gada pirmajos piecos mēnešos tika aizturēti 3100 autovadītāju, kuru organismā alkohola koncentrācija pārsniedza atļauto normu, bet šogad šādu gadījumu skaits pieaudzis līdz 4137 jeb par 33 procentiem, liecina Ceļu policijas dati.