Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits un frakcijas deputāti pieprasa Rīgas Domes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam (JL) un Rīgas pilsētas izpilddirektoram Ērikam Škaparam (JL) anulēt izsniegto atļauju seksuālo minoritāšu parādes rīkošanai Rīgā 23. jūlijā.
Kā aģentūru LETA informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis, Šmits vēstulē norāda, ka atbilstoši Satversmes 100. un 103. pantam «ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus», un «valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību».
Satversmes 110. pants garantē, ka «valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības», bet 116. pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100. un 103. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, «lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību».
Līdz ar to Satversmē garantētās visu pārējo pilsoņu tiesības un sabiedrības tikumība bija pietiekams pretarguments, lai nesaskaņotu homoseksuālistu parādi Rīgas ielās, uzskata Šmits.
LPP frakcijas deputāti arī izsaka neizpratni par apstākļiem, kādos ir saskaņota seksuālo minoritāšu konferences rīkošana Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta telpās, un pieprasa to nepieļaut, sevišķi tāpēc, ka konferences plānotā tēma ir par homoseksualitātes un baznīcas attiecībām.
«Tādu vispār nav, ja par attiecībām neuzskata homoseksuālisma un jebkādu citu ģimeni graujošu attiecību kategorisku nosodījumu no kristīgās baznīcas puses. Gribētos arī uzzināt, pēc kādiem principiem pašreizējais integrācijas ministrs un viņa sekretariāts nosaka prioritātes sabiedrības integrācijas jomā. Maz dzirdēts par tiešām nozīmīgo problēmu risinājumiem mazākumtautību vai cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, toties seksuālo minoritāšu integrācija acīmredzot tiek atzīta par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem,» spriež LPP pārstāvis.
LPP frakcijas priekšsēdētājs, kurš ir arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs, vēlas noskaidrot, vai partija «Jaunais laiks» (JL), kas pirms 8. Saeimas vēlēšanām deva zvērestu baznīcā, atbalsta savu pārstāvju — Aksenoka, Škapara un īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas Ainara Latkovska — rīcību.
LPP prasa, vai JL ir gatavs izvērtēt šo personu atbildību «vai arī JL publiski izteiktais atbalsts prostitūcijas legalizācijai un prostitūtu «darba» apstākļu uzlabošanai, azartspēļu izplatības veicināšanai un tagad arī pievienošanās homoseksuālisma popularizēšanai ir konsekventa JL politika».
Rīgas Domes Informācijas un sabiedrisko attiecību projektu koordinators Uģis Vidauskis aģentūrai LETA teica, ka pašvaldība atļauju seksuālo minoritāšu gājienam, visticamāk, neanulēs. «Tas var radīt precedentu, kad pašvaldība no sākuma saskaņo pasākumu, bet vēlāk saskaņojumu anulē tikai tāpēc, ka kādam šīs lietas nav pieņemamas,» teica Vidauskis, norādot, ka saskaņojums izsniegts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldība ir saskaņojusi nevis seksuālo minoritāšu parādi, bet gan gājienu, kura mērķis ir «vecināt toleranci pret seksuālajām minoritātēm Latvijas sabiedrībā».
23. jūlijā pirmo reizi Latvijas vēsturē notiks geju, lesbiešu un biseksuāļu pasākums «Rīgas Praids 2005».