Latvijā samazinās neizskatīto lietu uzkrājums tiesās, tomēr valstī ir zemākais tiesnešu vērtējums par sava darba neatkarību, secināts Eiropas Komisijas (EK) veiktajā pētījumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES) «Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā».
Šis ir jau ceturtais EK ziņojums par tiesiskumu ES, kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība 28 ES dalībvalstīs.
Kā informēja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola, apkopotie dati par Latviju uzrāda pozitīvu tendenci būtiskos tiesu efektivitātes rādītājos: tiesvedības ilgums, neizskatīto lietu uzkrājums, digitālo risinājumu ieviešana tiesu darbā.
EK ziņojumā Latvija saistībā ar lietu izskatīšanas termiņu ilgumu kopumā ierindota 16. vietā ar aptuveni 180 dienām, kas vidēji nepieciešamas vienas lietas izskatīšanai. Visgarākie lietu izskatīšanas termiņi ir Itālijā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem gandrīz 400 dienu, Maltā - gandrīz 600 dienu un Kiprā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem vidēji 900 dienu jeb aptuveni 2,5 gadus.
Maksātnespējas lietu izskatīšanas termiņu ziņā Latvija ieņem 12.vietu - vidēji ir nepieciešams pusotrs gads vienas lietas izskatīšanai, savukārt Lietuvā šo lietu izskatīšanai nepieciešami aptuveni 2,3 gadi, bet Igaunijā trīs gadi. Visilgāk - četrus gadus - šo kategoriju lietas tiek skatītas Slovākijā.
Latvijā samazinās arī neizskatīto lietu uzkrājums tiesās - Latvija ieņem 4.vietu, krietni apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kur vērojama pretēja tendence - neizskatīto lietu uzkrājums palielinās. Līdzīgi rādītāji ir arī attiecībā uz sarežģītu lietu un administratīvo lietu izskatīšanu un to uzkrājuma samazināšanos, proti, tiesās tiek izskatīts vairāk lietu, nekā tiek saņemts. Ar šiem rādītājiem Latvija ierindota 5.vietā 28 ES dalībvalstu vidū.
Pirmo reizi ziņojumā iekļauti Eirobarometra dati par to, kā sabiedrība un arī uzņēmēji uztver tiesu varas neatkarību. Latvijas iedzīvotāji par tiesu varas neatkarību pārsvarā snieguši vērtējumu «drīzāk labi» vai «drīzāk slikti». Savu viedokli Latvijas iedzīvotāji pamato ar bažām par iejaukšanos tiesas darbā vai spiedienu uz tiesnešiem, lai īstenotu kādas ekonomiskās intereses vai mēģinātu ietekmēt tiesu varu.
Ziņojumā analizēts arī pašu tiesnešu vērtējums par sava darba neatkarību - Latvija ieņem zemāko vietu pēc tiesnešu pašnovērtējuma rādītājiem. Kopumā tiesnešu sniegtais zemais novērtējums apliecina nepieciešamību stiprināt tiesu varas neatkarību, Saeimā pieņemot Tieslietu ministrijas sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus likumā «Par tiesu varu», kas izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas tiesnešu neatkarības no likumdevēja varas un izpildvaras stiprināšanai.
Ministrijā uzsver, ka ir būtiski, ka Latvija 17 ES novērtēto dalībvalstu vidū ir saņēmusi visaugstāko vērtējumu par izveidotajām tiešsaistes sistēmām, kas sabiedrībai sniedz vispārēju aktuālo informāciju par tiesību sistēmu valstī.
Tāpat Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kurās pieejama elektroniska komunikācija starp tiesu un advokātiem, kā arī publiski elektroniskā veidā pieejami tiesu nolēmumi.
«EK ziņojumā Latvijas tiesu sistēma saņēmusi pozitīvu novērtējumu. Lietu izskatīšanas termiņu, kā arī lietu uzkrājumu samazināšanās ir vairāku kompleksu un vairāku gadu garumā konsekventi īstenotu tiesu sistēmas reformu rezultāts. Esmu gandarīts par iegūto visaugstāko novērtējumu jautājumā par tiesu komunikāciju ar sabiedrību. Arī turpmāk tiks pilnveidota tiesu sadarbība ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un skaidroti tiesu nolēmumi, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai Latvijā,» tā stāsta tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Ziņojumā izmantoti valstu sniegtie statistikas dati un informācija par reformām, kas attiecas uz periodu no 2010. līdz 2014. gadam.
