Kad mums ir grūti, mēs meklējam tuvāko draugu atbalstu. Vislabprātāk tieši tādās situācijās mēs izvēlamies draugus, kas vislabāk prot uzklausīt un dot kādu padomu. Vai jūs protat uzklausīt?
Iemācies uzklausīt savus draugus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. Uztveriet, vai cilvēks jums stāsta tikai faktus, vai atklāj savas sajūtas. Esiet īpaši uzmanīgs pret cilvēku, kurš savā būtībā ir ļoti noslēgts. Tas nozīmē, ka viņš ir nolēmis atklāt tieši jums savas sajūtas un tas viņam ir ļoti svarīgi. Ja jūs nepratīsiet uzklausīt, citreiz viņš vispār negribēs ne ar vienu runāt.
2. Uz viņa jūtām un emocijām reaģējiet ar visu sirdi un dvēseli, fakti lai paliek otrā plānā.
Piemēram, jūsu bērns saka: “Man ir bail – zem manas gultas ir briesmonis!” Daži vecāki izturas pret bērnu izjūtām ar sapratni un saka: “Izklausās, ka tev ir bijis slikts sapnītis.” Savukārt citi saka: “Nebaidies, tur nav nekādu briesmoņu!” Šī atbilde bērnā var izraisīt sajūtas, ka viņš netiek uztverts nopietni un viņa domas un emocijas ir mazsvarīgas.
3. Ja citās sarunās klusuma brīži var mulsināt un radīt neērtu situāciju, tad šādās sarunās klusums ir pilnīgi normāla lieta. Ja jūs nezināt, ko teikt, vienkārši izdzīvojiet arī jūs viņa emocijas, izrādiet sapratni un aizkustinājumu. Izvairieties pateikt kaut ko tikai tāpēc, ka jums kaut kas ir jāpasaka, – tas būs samāksloti un pilnīgi nevajadzīgi.
4. Ja jūs jūtat, ka klausītājam tomēr nepieciešams, lai jūs kaut ko apstiprinātu, kaut vai tikai ar skaņām vai žestiem (piemēram, nopūtieties, pamājiet ar galvu utt.), dariet to.
5. Koncentrējieties tikai uz to, ko jums stāsta. Ja jūs stāstīšanas laikā domāsiet jau par to, ko teikt pēc tam, tad nespēsiet visā kārtīgi iedziļināties un dot labu un derīgu padomu.
6. Lai labāk zinātu, kā izturēties, mēģiniet ieklausīties dziļāk – klausieties viņa balss tembru, emocijas, vēlmes, priekšrocības un trūkumus. Izvēlieties pareizos vārdus, bet galvenais, lai tie nāktu no sirds.
7. Ja jums stāsta kaut ko ļoti svarīgu un nopietnu, centieties atbildēt īsi. Garas atbildes stāstītājam varētu likt justies nemierīgam, jo rodas sajūta, ka tomēr runāt jums patīk labāk, nekā klausīties.
8. Atcerieties, ka galvenais ir klausīties, klausīties un vēlreiz klausīties. Mums taču Dievs ir devis divas ausis un tikai vienu muti!! Turklāt tā jūs varat iegūt daudz draugu.
9. Atcerieties arī to, ka attieksme, kas nāk no sirds un ir patiesa, būs daudz svarīgāka par vārdiem, ko jūs pateiksiet.