Viduslaikos sievietes dzēra dzīvsudraba un svina maisījumu, lai tiktu pie bālas sejas ādas. Mūsdienās dāmas dzer proteīna kokteiļus un cilā lielus smagumus, lai iegūtu tvirtu sēžamvietu. Taču vai šiem pūliņiem ir kāds sakars ar skaistumu? Sarunu šovā «Starp mums runājot» kanālā «STV Pirmā!» skaidro fitnesa trenere un psihiatre Laura Štāne.
Skaistuma robežas – vai sievietei piestāv «uzkačāti» muskuļi?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāta par iemesliem, kāpēc sievietes sāk nodarboties ar sava ķermeņa veidošanu, Laura atklāj, ka visbiežāk dāmas grib pilnveidot savas «nepilnības» un auguma nianses, kas šķietami neatbilst sabiedrībā vispārpieņemtajiem standartiem.
«Pirmie vārdi, ko es bērnībā krievu valodā iemācījos, bija «tolstije nogi». Kad mamma mani aizveda uz deju pulciņu un vadītāji izvēlējās dalībniekus, tieši šī frāze tika raidīta manā virzienā. Tāpēc jau kopš mazotnes man bija «iegājies», ka tā problēma ar kājām ir. Tāpēc tagad ar fitnesa palīdzību uztaisu labāko kāju variantu, kādu varu dabūt,» savās atmiņās dalās Laura Štāne.
Viņa arī atklāj, ka šobrīd ir mainījušies vispārpieņemtie skaistuma standarti: ja agrāk par skaistiem tika uzskatīti ļoti tievi cilvēki, tad šobrīd vairāk tiek izcelti kopti un labi veidoti augumi. Tā ļaujot sevi pilnveidot arī tiem, kuriem daba nav devusi izteikti smalku ķermeni.
Mūsdienās lielākoties sievietes sporto, jo vēlas pilnveidot kādas konkrētas ķermeņa daļas - lai tās būtu formīgas un tonusā. Visbiežāk daiļais dzimums vēlas tvirtākus muskuļus un dibenu, šaurāku vidukli, preses reljefu, savukārt izteikts tievums vairs neesot prioritāte.
Laura neslēpj, ka nereti saņem arī ne visai glaimojošas piezīmes par savu muskuļoto augumu un pat pretenzijas no sava mīļotā vīrieša.
Jo īpaši laikā, kad, tuvojoties sacensībām, tauku procents viņas ķermenī tiek samazināts līdz minimumam.
«Tad labāk no attāluma skatīties, jo sievišķības ķermenim trūkst,» saka Laura,
piebilstot, ka sacensībām viņa gatavojas divas reizes gadā un pēc tam ķermenis atgriežoties «pieņemamā normā». Savukārt citām sievietēm Laura iesaka akli nesekot modes standartiem, necīnīties ar vējdzirnavām, bet ieklausīties savā ķermenī un atrast tieši sev piemēroto treniņa programmu.