Pirmdiena, 18. decembris
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kurš šodien ir stiprais dzimums?

By HikingArtist.com Frits Ahlefeldt-Laurvig+ Add Contact | Foto: www.flickr.com

Stāsti par sievietēm, kuras ir sargājamas, aprūpējamas un lutināmas, arvien biežāk iegulst vēstures arhīvos, un šodienas sieviete mainās. Viņai ir ambīcijas, viņa veido karjeru, pelna un pati sevi apgādā. Vai vīrietis, kurš arvien mazāk var lepoties ar medījuma nešanu mājās, joprojām ir stiprs un vīrišķīgs, vai spēku samēri ir izlīdzinājušies?

Cosmo aicināja uz šo diskusiju četrus mūsdienīgus dažādu profesiju latviešu vīriešus – aktieri Andri Buli, žurnālistu, žurnāla Klubs galveno redaktoru Juri Šleieru, dīdžeju Tomu Grēviņu un ziņu aģentūras Reuters videožurnālistu Jāni Laizānu.

Kurš dzimums ir stiprāks – sieviešu vai vīriešu?

Jānis Laizāns: Es tomēr laikam izvēlēšos nemērīt stiprumu. Nedalīt šādi. Ja mēs runājam par fizisko stiprumu, tad noteikti vīrietis. Ja mēs runājam par emocionālo, teorētiski sieviete varētu būt stiprāka. Bet kopumā es teiktu, ka ir stipri cilvēki un ir vāji cilvēki.

Andris Bulis: Manuprāt, ir jāskatās konteksts – valsts, iekārta, reliģija un viss pārējais. Latvijā tāds matriarhāts ir bijis vienmēr, tāpēc, lai cik mēs teiktu, ka esam spēcīgi vīrieši... Vīrieši ir vainīgi pie tā, ka tā ir noticis. Cilvēks ir tik spēcīgs, cik viņš ir uzņēmīgs un mērķtiecīgs, ambiciozs. Ja sieviete var uzturēt vīrieti, tad viņa pati ir vainīga, ka iekūlusies tādā situācijā.

Juris Šleiers: Puikas jau pareizi pateica – dalīt stiprajos un vājajos ir galīgs old-school-s. Latvija nav tāda homogēna sabiedrība, šeit nav viens trends izteikts. Es biju interesantā seminārā, kur runāja viens zviedru futurologs, viņš teica – veči, ir galīgā pakaļā. Šobrīd daudz vairāk sieviešu iestājas universitātēs, šobrīd daudz vairāk sieviešu pabeidz universitāti, arvien vairāk sieviešu iet politikā, arvien vairāk sieviešu vada uzņēmumus. Viss. Punkts.

J.L. Tas ir tāpēc, ka mūsdienu sabiedrībā naudas loma ir pārspīlēta. Un laba izglītība nenozīmē labi atalgotu darbu. Vīrietim primāri ir labi apmaksāts darbs, lai viņš spēj uzturēt ģimeni un nopelnīt. Tāpēc, iespējams, viņš ātrāk aiziet tajā darba vidē un par izglītību aizmirst. Sieviete to kaut kā racionālāk pamanās darīt. Ilgtermiņā tas sāk strādāt uz otru pusi, un vīrietis ar savu īstermiņa panākumu sabrūk kā kāršu namiņš.

A.B. Bet tu pareizi pateici – mums jau tā sociālā loma ir tāda: ja tu mani appreci, tad tu par mani atbildi.

J.L. Nu, jā – iedomājamies ģimeni, kurai iet pavisam sūdīgi, sieva var pie tā vainot vīru. Diez vai vīrs varētu vainot sievu...

A.B. ...klausies, mazā, tu esi laba, bet jāsāk strādāt... (smiekli) Padomju laikos ģimenē abi strādāja.

Toms Grēviņš: Bet tas, ka tagad tikai viens strādā, tās ir dižķibeles paliekas. Pagaidi piecus gadus, un viss būs atkal vecajās sliedēs. Cilvēki joprojām internetā apgalvo, ka viņiem nav kur strādāt.

J.L. Bet arī pēc tās dižķibeles sievietes būs labāk izglītotas.

A.B. Tu te tagad velc uz vīriešu degradāciju...

T.G. Ir, protams, daudz stipro sieviešu, kas šobrīd mācās Goldsmitā, Bērklijā un Oksfordā. Tad, kad viņas atgriezīsies, mums būs jāsāk pamatīgi baidīties.

A.B. Atbrauks šeit – pie primātiem...

Vai ir kāda profesija, kas ir domāta tikai vīriešiem un kur strādā tikai vīrieši?

A.B. Hokejs ir tikai vīriešu sports. Sievietes arī spēlē. Es nezinu, kā viņas spēlē hokeju, bet vai vajag?

T.G. Bjorka kaut kad nesen, runājot par Džoniju Mičelu, teica, ka Mičela ir simtreiz krutāka par Bobu Dilanu, bet, tā kā mēs dzīvojam balto vīriešu pasaulē, kur vismaz kultūru pārvalda balts vīrietis, tad par Džoniju Mičelu neviens neko nezina un arī nezinās. Man vismaz ir tāda sajūta, ka baltā vīrieša kults vēl aizvien dzīvo. Un es uzsveru – tieši baltā vīrieša kults. Un arī Latvijā viņš turpina dzīvot.

J.Š. Vispārināt ir baigi riskanti. Ikvienā lietā, kur var izvēlēties sievieti, es izvēlos sievieti. Zobārsts, psihoterapeits un tā tālāk... Tikai sievieti. Jo viņām var uzticēties. Arī runājot par manu redakciju – ja man nebūtu vēsturiski uzspiesti priekšstati, kādai jābūt vīriešu žurnāla redakcijai, es strādātu tikai ar sievietēm. Tāpēc ar tām profesijām ir zini, kā... Un arī sieviešu teniss ir vislabākais. Visskatāmākais.

A.B. Jā, bet ir kaut kādas profesijas, piemēram, tā pati vadīšana, kur tīri praktiski ir jādomā, kur jāpieņem nepopulāri lēmumi. Tā – griežu un eju! Nu, bez emocijām. Ja jāatlaiž cilvēks no darba. Vieglāk atlaist vīrietim. Sievietei vienmēr ir...

T.G. Tas ir stereotips.

A.B. Varbūt. Bet teātrī man ir pieredze, ja sieviete apsolīja, viņa izdarīs... kaut kad. Bet džeks – aiziet, ejam un darām!

J.L. Es pirms dažiem gadiem filmēju NBS virsnieku sagatavošanas kursus, kā team-building pasākumu, kur bija spēles brīvā dabā, komandās. Tā uzreiz atlasa, kurš, piemēram, ir līderis, kurš uzņemas atbildību un kā komanda strādā. Bija vīrieši un sievietes. Un bija uzdevums – bija divas barjeras, dēlis un, nepieskaroties zemei, ir jātiek pāri. Un kas notika? Vīrieši paņem dēli, aizskrien līdz tai barjerai un sāk stumdīt, mēģināt, kā izdarīt. Sievietes aiziet līdz dēlim, sāk runāt, domāt, ko viņas darīs, un tad aiziet, un faktiski viņas tika pāri ātrāk. Arī, ja, piemēram, nevar attaisīt pudeli, vīrieši bļaustās – iedod man, nē, iedod man... un katram ir jāpamēģina.

J.Š. Es gribēju tev iebilst. Ietekmīgāko cilvēku sarakstā, es precīzi tev nepateikšu, pirmajās vietās ir sievietes. Walmart vadītāja ir sieviete. Brazīlijas prezidente ir sieviete. Visur ir sievietes, vecīt.

Bet sadzīviski – vai jūs varētu pieļaut, ka jūs aprūpē sieviete? Tradicionālais modelis kājām gaisā.

T.G. No personiskās pieredzes, man vienmēr ir licies, ka tādas lietas var fantastikas romānos lasīt. Ka sieviete pelna naudu un visu atnesīs mājās. Un vīrietis var sēdēt mājās un skatīties televizoru.

J.Š. Es nesaskatu problēmu, ka mana sieviete pelna vairāk nekā es. Ka man ir vairāk brīvā laika nekā viņai. Kur ir problēma? Partneri viens otru atrod, ne jau balstoties uz kaut kādiem fiskāliem aprēķiniem. Kad tu iepazīsties ar kādu vai kad tas eņģelis pārlido pāri, tu jau nenolasi to bank-account. Laika gaitā tas ir kā tāds savstarpējs līgums, kopējā vienošanās. Ja sievietei ir pieņemams vīrietis, kas viņu sagaida mājās, tad fine – tā ir viņas izvēle.

J.L. Skaidrs, ka varētu būt aizvainojoši, ka viens strādā par abiem un otrs to vienkārši izmanto un neko nedara. Ja vīrietim ir nodarbošanās un viņš nekad nepelnīs tik daudz, cik sieviete...

A.B. Piemēram, es. Mana sieva pelna vairāk. Cits jautājums, ja abi strādā un viens pelna vairāk, otrs mazāk, viens uzņemas vairāk, otrs mazāk. Es, piemēram, esmu uzņēmies daudz. Es nevaru atļauties nolīgt kādu, tāpēc es kompensēju to, veltot vairāk laika kaut kam, kas citiem ir tikai samaksāt naudu un lieciet mani mierā. Lasot daudz lugu, it sevišķi tādas pēckara lugas, redzu, ka tur dzīvo nabadzīgāk, bet ir bohēma. Visi ir laimīgāki. Bet tagad ir tik daudz bagātu cilvēku, kuri ir nelaimīgi. Viņiem viss ir sajucis. Viss ir sačakarēts galvā.

Sievietes mūsdienās meklē naudu? Cik svarīgs viņām ir vīriešu materiālais stāvoklis?

A.B. Tās, kuras saka - nē, nē, tā nav -, tām vajag ieskatīties acīs.

T.G. Spriežot pēc sevis, es nezinu atbildi uz šo jautājumu.

J.L. Sieviete meklē drošību. Drošība ir naudā. Varbūt tas nav primārais, bet tas nav mazsvarīgi.

J.Š. Tas viss ir bulšits. Nauda pie cilvēka nenonāk nejauši. Nauda ir kaut kādu spēju apliecinājums. Tas ir viens no kritērijiem. Mēs varam moralizēt, tā un šitā, bet nauda ir kritērijs kaut kādiem sasniegumiem. Parādiet man kādu, kurš netiecas pavadīt kaut kādu daļu savas dzīves ar kādu, kurš būtu, teiksim, vai nu labāks par viņu, vai sekmētu viņa izaugsmi. Bagātiem ir cita problēma, viņiem sākas paranoja, viņi nesaprot, ko no viņiem grib. Saproti, ir ļoti viegli uzsēsties uz astes kādam, kuram ir nauda, un neko nedot pretī. Svarīgi, lai būtu divvirzienu plūsma. Tāpēc nauda, manuprāt, ir ļoti būtiska.

A.B. Ir viens stereotips par sievietēm, par kuru es vienmēr esmu domājis. Varbūt es esmu ļoti naivs cilvēks. Piemēram, jauna, skaista sieviete, bet blakus vīrietis ļoti lielos gados... Dzīves...

J.Š. ...rudenī.

A.B. Jā, dzīves rudenī. (smiekli) Nu labi, varbūt viens, divi tādi pāri var būt, bet, ja tu zini tādus vairākus, kaut kā aizdomājies. Vai mēs esam jau mutanti kļuvuši, ka mums nesakrīt?

J.Š. Tā ir ļoti laba tēma. Es tev pastāstīšu vienu piemēru. Zinātniski, starp citu, ir izpētīts – kas ir vīrietis? Vīrietim atšķirībā no sievietes ir testosterons – viņš rāpjas, tēlo gorillu un tā tālāk. Novecojot viņam tas zūd, vīrietis kļūst apātiskāks. Kas attiecas uz seksualitāti vai vispār spēju tajā jomā, testosterons ir svarīgs. Un, jo mazāk paliek, jo vajag lielāku kairinājumu. Viens no aspektiem tāpēc ir jaunākas sievietes. Tāpēc tiem vecajiem perdeļiem viņas ir. Vienkārši tiem, kuriem ir nauda, ir vieglāk viņas dabūt.

T.G. Nav taisnība. Jaunās paaudzes sievietēm, kurām tagad ir 22–24, tādas dāvanas vispār neinteresē. Tie ir mani novērojumi. Absolūti nē. Tiem cilvēkiem, kas ir dzimuši 90.gados, šausmīgi tagad modē ir do-it-yourself. Pāri visam materiālajam ir piedzīvojums un kaut kas paštaisīts – tas šobrīd ir pilnīgā topā.

Un kurš maksā restorānā?

A.B. Kuram tajā dienā ir alga.

T.G. Tas, kurš grib iet uz restorānu.

A.B. Šur tur notiek tā, ka rēķinu maksā uz pusēm. Vai nu tā ir kultūra, vai tā ir pieklājības forma, bet, ja mani uzaicina, kad atnes čeku, es automātiski ķeros pie kabatas.

J.L. Ir sievietes, kurām liekas ļoti aizvainojoši, ja viņām restorānā ir bijis jāmaksā.

A.B. Kur tas bija – Zviedrijā – ka vīrieti apēdīs, ja viņš attaisīs durvis?

T.G. Jā, Skandināvijā tas ir raksturīgi, es arī pāris reizes esmu tā iekūlies... piedāvājot, piemēram, transportā apsēsties.

Kas vīrietim attiecībās liek justies vajadzīgam? Kas sievietei ir jādara, lai vīrietis justos viņai vajadzīgs?

T.G. Jāsagaida. Visplašākajā šī vārda nozīmē.

A.B. Tas ir talants.

J.L. Viņa raugās uz tevi kā uz vīrieti. Liek tev justies kā vīrietim.

J.Š. Pastāsti Cosmo lasītājām, kā uz tevi raugās sieva, kad tu jūties kā vīrietis? Labi, es tev palīdzēšu – saliec, Jāni, lūdzu, plauktiņu, ieskrūvē spuldzīti!

J.L. Nē, tas man neliek justies kā vīrietim. Kaut kādas sadzīves lietas plus mīnus vīrietim būtu jāmāk izdarīt. Ne jau tāpēc es jūtos kā vīrietis. Kā riktīgs vīrietis vari justies pēc seksa.

T.G. To var ļoti daudz cilvēku, man liekas, ka vajadzīga tā unikālā lieta, ko tikai tu vari izdarīt.

J.L. Protams, ne jau spuldzīte man liek justies kā vīrietim. Kaut kādas sarunas, abpusēja sapratne, ja sieva ieklausās manī. Man ir svarīgi, ko saka viņa, un, galvenais, viņai ir svarīgi, ko saku es. Tas manī vairo to vīrieša, to vīra lomu, kāpēc es jūtos vajadzīgs. Ja kādam ir svarīgi, ko es domāju, ko es jūtu utt.

J.Š. Bet dzīve ir vienkāršāka.

T.G. Ej nu ej?

J.Š. Sievietei ir svarīgi a apriori – vīrietis ir stiprākais, kuram praktiskās lietas būtu jāizdara, tā ir universāla lieta. Tas ir globāli – gan Afganistānā, gan Amerikā.

A.B. Ir kaut kas – vienā vārdā – atbildība. Es nevaru nosaukt, kas atbildībā ietilpst, tur pat nav pilošs krāns, bet galu galā, ja būs jāpieņem galīgais lēmums, kas ietekmē ne tikai mani, bet es uzņemos atbildību par visiem. Te nu var teikt, ka tā ir vīrieša loma ģimenē vai vīrieša loma dzīvē. Ja sievietei ir uzticība, tad tu esi viņas vīrietis. Vīrietim arī vienmēr patīk, ja viņu pažēlo, bet ir brīži, kad sievietei gribas, lai viņai priekšā ir klints.

J.Š. To vajadzētu atcerēties. Vīrietim patīk, ja viņu pažēlo.

J.L. Bet nemāca un nesaka priekšā, kā jādara...

Kādas vājības sievietēs jūs tracina? Ja pieņem, ka sievietes nav stiprais dzimums, kas ir tās vājības – pinkšķēšana, īdēšana, prasīšana – ko tu domā?

T.G. Sieviete un narkotikas ir briesmīgi. Pilnīgi nopietni. Man liekas, ka sievietei daudz vieglāk ir aizrauties ar kaut ko. Ja viena vājība viņai sāk attīstīties, tad viņai tas aiziet baismīgā tempā. Tas ir jebkas – saldumi, cigaretes, alkohols, sports... arī vīrieši. Un visu laiku to pavada tāda pašanalīze – nē, man tas nav vajadzīgs, es saprotu, ka tas ir slikti, bet bliež tālāk.

A.B. Es nezinu, vai tā ir vājība, bet viena no īpašībām, kas tracina, ka sievietes sarežģī vienkāršas lietas.

J.Š. Piemēru. Konkrēti. Piedod, es jūtos kā darbā, arī kā žurnālists. Davai, konkrēti.

J.L. Šie piemēri jau daudz žurnālos aprakstīti. Tu brauc mašīnā, problēmas nav, nekas – zero topiks, kas tiek uzcelts, uzkurbulēts līdz drāmai, pēc tam tādā pašā veidā atrisinās un nomierinās. Sieviete izdzīvo vienkārši savu kreņķi, tad apvaino tevi. Tu neko pat neesi darījis. Bet tad tas viss iziet, tā arī norimst. Māk radīt problēmas tur, kur viņu vispār nav. Bet mums ir dažāda izpratne par problēmām. Nu, iebraucam grāvī... tev liekas, nu, sūds, iebraucām grāvī, tūlīt izvilksim, brauksim tālāk. Sievietei liekas, bet viņa taču varēja nosisties!!! Bet tam var piekrist, ja tu uz to raugies no tāda skatu punkta, tad tā ir problēma.

J.Š. Vīrietis domā par mašīnu, sieviete domā par bērniem. Man arī bija case – kad mēs braucām taksī. Taksis brauca pāri mirgojošam dzeltenajam, standarta situācija, un tieši ātrie brauca. Reāli gandrīz ietesās sānos. Man sirds arī palēcās mutē, bet viss kaut kā nomierinājās, bet sieviete bija pilnīgi nost. Bet tad es sapratu – viņa domāja tobrīd par bērnu, kas palicis mājās. Tur tā sievietes un vīrieša uztvere ir citādāka, tur zemapziņa domā par citu.

A.B. Ja ir kāda ekstremāla situācija un ir jautājums, ko tagad darīt, vīrietim ieslēdzas kaut kas cits, sievietei – pilnīgi cits. Tas ir pierādīts – sieviete, ja jāpieņem ekstremāls lēmums, ir daudz racionālāka nekā vīrietis. Sieviete pieņems pašu labāko, drošāko lēmumu.

J.Š. Piemērs no manas dzīves. Es esmu aizrāvies ar alpīnismu un kāpju kalnos sasaistē. Tur iet pa divi, pa trīs. Man sasaistē ir divas sievietes. Tāpēc, ka tas ir vislabākais. Ir dažādi paņēmieni, kā sasaistē viens otru pārbauda. Viens no paņēmieniem ir uztaisīt tādu kā drošināšanās staciju, tu ej pa klinti un saliec āķus klintī, kuros tev pēc tam ir jākarājas. Pirms mēs gājām uz reālu klinti, mēs tādā nosacīti drošākā klintī taisījām katrs atsevišķi, lai mācītos. Es tur uztaisīju tādu interpretāciju, nu, apmēram, bet tad, kad es redzēju, ko uztaisīja tās sievietes, es sapratu, ka tās ir pilis. Viņas ar citādāku atbildības sajūtu izturas pret to visu. Vīrietis vairāk riskē, iziet uz kompromisiem.

A.B. Varbūt es kļūdos, bet es uzskatu tā. Ja es riskēju, tad es riskēju. Sieviete vienmēr domā par kaut ko vēl aiz viņas. Es to jūtu pēc tā, kā mūsu dzīve mainījās, kad piedzima dēls, mēs apprecējāmies. Ja agrāk varēja tā – uz dullībām, tiklīdz parādās, ar ko tu riskē, iestājas kaut kāda cita prizma. Sieva bieži pieņem tādus lēmumus, ka man liekas – kas, tu esi stulba? Pēc pusstundas saprotu, ka pats esmu stulbs. Viņa ir izdomājusi tādu kaut ko intuitīvi... Pierakstiet, stiprām sievietēm ir labāk attīstīta intuitīvā puse. Jo var smieties par to sieviešu intuīciju, bet tur ir ielikta kaut kāda Dieva enerģija, kas nav izskaidrojama.

J.Š. Jebkuram inteliģentam vīrietim ir skaidrs, ka sieviete bioloģiski, fiziski, morāli, ētiski ir labāk attīstīta par vīrieti. Ar vienu “bet”... ja viņa ir viena pati... tas ir tāpat kā ar sauli – viena pati visumā – viņai ir kaut kam tas siltums jāatdod.

J.L. Sieviete ir stiprāka kooperatīvā, vīrietis ir stiprāks pats par sevi.

A.B. Tas, ko Juris teica, – sievietēm, kuras ir pašpietiekamas, kurām ir izglītība, darbs, viss, ļoti bieži nav ģimenes. Tur ir tā robeža, kur sākas melnā puse. Tev ir viss, bet tev nav tā otra piepildījuma, kā sievietei, kurai nav nekā tāda, bet ir ģimene. Tur ir tā traģēdija. Ir man zināmas sievietes, kurām ir viss, bet ir tā otrā puse... Un tad jāsāk domāt - a kur ir labāk, kurā pusē ir labāk būt? Pa vidu jau nekad nav. Vīriešiem jau patīk, ja sievietes ir vājas.

J.Š. Sīkie jau uzsūc to, kādas apkārt ir attiecības, viņi tos kodus nolasa – tētis dara to, mamma dara to. Es esmu princese, viņš Ziemassvētku izrādē ir lācītis. Es esmu sniegpārsliņa. Tas jau bērniem notiek – tā kadrācija, kas ir kas. Ka viņa ir sniegpārsliņa, kas neies pie lāča dot pa bieti.

T.G. Bet šitā pļurkstot... tu iedomājies vienu rītu pamosties pasaulē, kuru pārvalda sievietes. Es vismaz zinu droši, ka es to negribu. Es tādam laikam neesmu gatavs.

A.B. Vīrieša apziņa to nevar pieņemt.

T.G. Tas ir iracionāli.

Ja labā feja piedāvā izvēlēties – tava sieviete būtu stipra, gudra vai seksīga... kura ir vismazāk vajadzīgā īpašība? No kā tu atteiktos?

T.G. Es kā vīrietis ar milzu ego visvairāk no tās gudrības baidos.

J.L. Es gan droši vien no stipruma varētu atteikties. Es noteikti nevarētu no gudrības atteikties.

A.B. Es no seksīguma atsakos. Tāpēc, ka es uzskatu, ka erogēnā zona ir smadzenēs. Ja ir stipra un gudra sieviete, tad viņa izdarīs visu, lai tu viņu gribētu. Tur pārējais ir mazsvarīgs...

J.Š. Es saprotu šo spēli... Bet atteikties no kaut kā – tā ir nabaga filozofija. Es ne no kā neatteiktos.



85 Komentāri