Drāmas terapijā ar lomu spēļu palīdzību iespējams palūkoties uz kādu reālu tavas dzīves problēmsituāciju no malas un rast tai risinājumus. Par to, kā grupā iespējams risināt personiskus problēmjautājumus, stāsta drāmas terapeite Anna Šteina.
Risini problēmas ar lomu spēlēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apskatīt problēmu no dažādiem skatpunktiem
Drāmas terapija notiek gan individuāli, gan grupā, tomēr praksē biežāk tiek rīkotas grupu sesijas.
"Ja cilvēks nespēj rast risinājumu kādai problēmai, drāmas terapijas laikā, kopā ar citiem grupas dalībniekiem izspēlējot dažādas situācijas, uz savu problēmu iespējams paskatīties no dažādiem skatu punktiem, tātad tai ieraudzīt vēl citus risinājumus. Piemēram, ja grupā darbojas seši cilvēki, katrs no tiem problēmai sniedz savu redzējumu.
Ļoti bieži gadās, ka, noraugoties kāda cita izspēlētajā situācijā, pēkšņi saproti – es taču rīkojos tāpat! Šādi tu it kā ieraugi sevi no malas," stāsta Anna Šteina.
Protams,
tas, ka to tikai saskati, vēl neko neatrisina.
Tādēļ kopumā drāmas terapijas kursu veido 10 – 12 sesijas, kuru laikā cilvēkam ir iespēja problēmu ne tikai ieraudzīt, bet arī mēģināt transformēt veidu, kā viņš uz problēmsituāciju reaģē.
Kā top terapijas dalībnieku grupa?
Pirms sāk grupas nodarbību, atlasot tās dalībniekus, notiek individuāla izvērtēšanas intervija, kuras laikā terapeits noskaidro problēmu, kuru cilvēks terapijas laikā vēlas risināt.
Tad, ja klients pats problēmu nesaskata, visticamāk, viņš uz terapiju nemaz neatnāks vai arī motivācijas trūkuma dēļ ar viņu nebūs jēgas strādāt.
Tieši tādēļ
individuālās intervijas laikā lielos vilcienos ar klientu tiek parunāts par dzīvi,
par to, kā savu problēmu redz viņš pats, kad tā varētu būt sākusies un kā cilvēks to risinājis līdz šim.
"Atlasot dalībniekus grupas sesijām, cenšamies apvienot cilvēkus ar līdzīgu problēmu. Piemēram, sava maģistra darba ietvaros pētīju depresijas mazināšanu pacientiem ar ēšanas traucējumiem. Šajā gadījumā vienā grupā bija svarīgi apvienot cilvēkus tieši ar šādiem simptomiem – gan depresiju, gan ēšanas traucējumiem!
Tad, ja cilvēkam nav konkrētas, specifiskas problēmas, bet viņš vēlas sevi izzināt vai arī viņa mērķis terapijas apmeklējumam ir pašizaugsme, grupas dalībniekus atlasīt ir vienkāršāk," skaidro drāmas terapeite.
Izveidotajai grupai ir jābūt homogēnai, jo sesiju laikā terapeits strādā tikai ar konkrētu, visas grupas problēmu!
Kā apgalvo drāmas terapeite, tieši tādēļ dažkārt dalību grupā kādam nākas arī atteikt, ja individuālais mērķis neatbilst konkrētās grupas mērķim.
„Šādā gadījumā ar klientu strādājam vai nu individuāli, vai arī iekļaujam viņu citā grupā ar citu kopīgu problēmu. Tad, ja vienā grupā darbotos cilvēki ar ļoti atšķirīgiem individuālajiem mērķiem, agrāk vai vēlāk tā vai nu izjuktu, vai cilvēks ar atšķirīgo problēmu no tās aizietu," tā Anna Šteina.
Slēgta un atvērta grupa
Drāmas terapijas grupas tiek iedalītas slēgtajās un atvērtajās.
Slēgtā grupā sesijas parasti sāk 6 vai 8 cilvēki, un ir zināms, ka katrā sesijā piedalīsies tieši šie dalībnieki. Šādā grupā, līdz ar katru sesiju,
tās dalībnieku starpā pamazām pieaug atklātības pakāpe.
Otra drāmas terapijas forma ir atvērtās grupas. Šādā grupā katru nākamo sesiju apmeklē jauni dalībnieki, un katra sesija ir veltīta kādai citai tēmai.