Ko darīt, ja vienā brīdī attiecības, kuras kopā tur tikai fantastisks sekss, pāraug pamatīgā apjukumā, jo piedzimst bērniņš, kurš nu prasa rūpes un atbildību?
Kad bērna vecāki nemīl viens otru...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savu stāstu uztic Sieviešu kluba lasītāja Indra.
"Pirms diviem gadiem iepazinos ar vīrieti. Mums bija vieglas, virspusējas attiecības, jauki kopā pavadīts brīvais laiks. Mums nebija nekādu tālejošāku plānu attiecībā vienam pret otru.
Bet tad mainīju kontracepciju, kaut kas tajā nenostrādāja, un man pieteicās bērniņš. Nolēmām viņu atstāt. Tagad tik ļoti dēliņu mīlam. Nekad nebiju gaidījusi, ka mans draugs izrādīsies tik mīlošs un gādīgs tētis.
Bet kopš bērna piedzimšanas (tas ir jau astoņus mēnešus!) mūsu starpā vairs nav seksa. Dzīvojam kopā kā tādi saticīgi kaimiņi, vienkārši draugi. Vienīgā mūsu kopējā interese ir tikai bērns. Guļam katrs savā istabā. Nav nekādu strīdu vai nesaskaņu.
Ļoti gribu, lai mans bērns ir laimīgs un lai viņam būtu abi vecāki.
Bet man gribas arī pašai sajust mīlestību.
Šajās attiecībās laikam to gaidīt nevaru, bet citas dibināt arī grūti. Par savām sajūtām runāju arī ar savu draugu – viņš teica, ka seksu vairs nevēlas nedz ar mani, nedz kādu citu sievieti. Viņš tikai gribot strādāt un audzināt dēlu.
Citām attiecībām neesmu gatava. Kā atrisināt šo manu situāciju?"
Atbild geštaltpsihoterapeite Solvita Vektere.
Mēs reizēm esam tādi gudrinieki, kuri apmānam gan sevi, gan savas iekšējās vajadzības, godīgi sev neatzīstot, kas ar mums patiesībā notiek.
Šai sievietei (tāpat arī visām citām, kas ir apjukušas un netiek skaidrībā ar savu dzīvi) ieteiktu veikt pavisam vienkāršu eksperimentu. Apskatīties uz savu dzīvi bez skaņas. Gluži kā vecajās melnbaltajās filmās, kurās nebija iespējams sarunāties.
Tas, ka nejūtat savā starpā mīlestību, nenozīmē, ka tās arī nav. Bērni tāpat vien nedzimst un arī kopdzīve divu gadu garumā tāpat vien nav iespējama!
Visticamāk, jūsu starpā tomēr ir kaut kas vairāk.
Šajā stāstā var just, ka sieviete tiecas pēc vīrieša, bet vīrietis – pēc sievietes.
Zudusi seksualitāte? Ar to ir gluži tāpat kā ar bitēm – nekad neko skaidri nevar zināt! Varbūt vīrieša seksualitāti ietekmējusi bērniņa piedzimšana? Tāpat kā sieviete pēc dzemdībām mainās, tā mainās arī vīrieši. Izmaiņas notiek pavisam niansēti, un vīriešiem pat par to reizēm kauns runāt.
Pēc dzemdībām vīrietis savā mīļotajā var vairs nesaskatīt kaisles un iekāres objektu, bet tikai sava bērna mammu.
Iespējams, tev jādod laiks vīrietim, lai viņš aprod ar jauno situāciju.
Varbūt tāds pats laiks vajadzīgs arī tev pašai?
Nekas jau nenotiek tāpat vien! Vīrietis no atbildības nav atteicies: viņš nav aizmucis, bet audzina jūsu kopīgo bērniņu. Ielaid savās attiecībās laiku pārdomām. Varbūt visi notikumi paši no sevis atrisināsies. Pat tad, ja nolemsi visam pielikt punktu un veidot attiecības ar tādu vīrieti, kurš gatavs sniegt tev pretī mīlestību un radīt ar tevi ģimeni. Bet tikmēr, kamēr sevī meklē gala atbildi, ļaujies laika plūdumam. Nu ir jau ir taisnība mūžvecajam teicienam – laiks visu pats sakārtos pa vietām. Tikmēr – esi pacietīga!"