Visiem zināms, ka «laime» ir lietvārds. Tomēr tā nav! Laime neslēpjas mantās un lietās, pēc kurām alkstam, un pat ne tajās, kuras iegūstam. Kur tad meklējama laime, to stāsta personīgās izaugsmes trenere Laila Zariņa.
Mēs zinām, kur patiesībā slēpjas laime (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir jāsaprot, ka laime nav lietvārds, laime ir darbības vārds. Tas ir process – būt laimīgam!
«Bieži laimi meklējam sev apkārt kā tādu nezināmu objektu, kuru galu galā iegūstam vai nopērkam. Tomēr patiesībā laime ir darbība, sajūta, kustība, plūsma un process, kas mūs ikdienā pavada! Un tad,
kad to saprotam, šo laimes sajūtu ir vieglāk noķert un sevī noturēt.
Tas arī ir lielākais noslēpums,» stāsta Laila Zariņa.
Bieži par laimi runājam kā par kaut ko, kas stāv ārpus mums – jaunu kleitu vai skaisti uzadītu cepurīti, bet laime nav ārpusē, tā ir mūsos iekšā!
Tas savukārt nozīmē, ka
process, kurā dodamies uz laimi, arī ir laime.
Tātad ceļš uz laimi ir laime! Ne par velti pastāv aforismi par daudzām mazām laimītēm, kuras krājas.
Un tad, kad mums izdodas noķert kaifu no tā, ko ikdienā veicam, darām, smaržojam, garšojam, baudām – tā ir tā laimes sajūta, kuru sevī uzpildām.
«Īpaši svarīgi, lai šo laimes sajūtu mēs sevī ielaistu šobrīd - pavasarī, neatkarīgi no tā, vai ārā ir mākoņi vai spīd saule! Tas ir būtiski, lai mēs spētu skatīties savām acīm un redzēt tās lietas, uz kurām vēlamies tiekties, un ļaut citiem būt tādiem, kādi viņi ir, kamēr pašas savu laimes sajūtu spētu sevī paturēt,» tā Laila Zariņa.