Pēc bērna nāves šķirta laulība un pašnāvības mēģinājums (21)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flickr.com

Šis stāsts ir patiess... Tas nelīp. Tas nenes līdzi kaunu vai sliktu veiksmi. Bet diemžēl tas notiek un nemaz ne reti. Bērni mirst, arī modernajā divdesmit pirmajā gadsimtā. Negaidīti, līdz griezīgumam sāpīgi un tā, ka tajā brīdī Tev, māmiņai vai tētim, nāksies darīt visu, lai saglabātu saprātu, nezaudētu prātu un nedotos viņam, mazajam eņģeļbērniņam, pakaļ.

Mana dzīve iedalās divos posmos - pirms un pēc bērna zaudējuma. Jo pēc tam vairs nekas nav un nekad nebūs tā kā pirms. Nebūs dienas, kurā Tu par to nedomātu, un - pirmajos gados - nebūs dienas, kurā Tu neraudātu. Nebūs gadu, kuros tajā laikā, tajos datumos, ko kalendārā gribētos apvilkt ar melnu līniju vai, vislabāk, izsvītrot pavisam, Tu justos labi.

Jo nekad neviens Tev neaizpildīs to tukšumu sirdī, ko atstāj bērna zaudējums.

Ar mani tas notika divreiz

Pirmo reizi zaudēju bērniņu astoņās grūtniecības nedēļās. Es biju tam pilnīgi nesagatavota, jaunības naivumā ticot, ka nākamais solis pēc divām strīpiņām grūtniecības testā ir mazliet pagaidīt un tad saņemt smaidīgu mazuli dzemdību namā. Fortūna nebija man labvēlīga, un manā ceļā nepatrāpījās neviens dzīvesgudrs vai ar patiesu sirsnību pildīts cilvēks, kas spētu palīdzēt noorientēties šajā brīdī. Tā vietā es saņēmu: «ak, tas jau nekas nav», «sīkums vien, nestreso» un pasaulē sliktāko padomu konkrētajā situācijā:

«izliecies, it kā nekas nebūtu bijis».

Tā bija droša biļete uz neveiksmi, es iekritu vienās no tipiskākajām lamatām vecākiem pēc zaudējuma un steidzu uz karstām pēdām palikt stāvoklī vēlreiz. Tas izdevās pēc diviem mēnešiem un beidzās pēc vēl astoņiem.

Plaisa attiecībās, sirdspukstu nav, pašnāvības mēģinājums...

Pa šo laiku «izliecies, it kā nekas nebūtu bijis» bija radījis nopietnu plaisu mūsu attiecībās ar vīru, nodrošinot ne mazumu problēmu mums abiem. Es biju vientuļa, stresaina un nelaimīga, toties

neko nenojautu brīdī, kad ārste pārbaudē izsauca ātro palīdzību, sakot, ka ultrasonogrāfijā neredz mazuļa sirdspukstus.

Sekoja ļauns murgs, sajūta kā filmā - tas noteikti nenotiek ar mani, pēc visļaunākajiem murgiem taču pamostas… nē, pēc šī nepamostas gan, tā ir realitāte. Realitāte izrādījās katalizators attiecībām ar cilvēkiem, cīņa par izdzīvošanu, cīņa par nesajukšanu prātā. Emociju kokteilis, palīdzība no citiem, izmisums. Kā šis stāsts beidzas? Trīs gadus pēc meitiņas nāves (jā, mēs visi pēc-cilvēki skaitām gadus pēc zaudējuma) mana

bilance ir viens pašnāvības mēģinājums, viena psihoterapija, viena šķirta laulība.

Viena cita dzīve - citā vietā, ar citu vistuvāko cilvēku, ar citiem draugiem. Un tiem, kuri ir ierakstīti manas sirds grāmatā zelta burtiem tādēļ, ka sniedza man atbalstu, mīlestību, draudzīgu plecu vai siltu samīļojienu vissmagākajā dzīves pārbaudījumā. Es ļoti ceru, ka pārējiem dotais neatdosies.

Laila

Biedrība «Alisbetas sirds» – atbalsts vecākiem pēc bērna nāves

Biedrība «Alisbetas sirds» savu iespēju robežās cenšas palīdzēt eņģeļu vecākiem, kā vien var, sniedzot emocionālu, garīgu un praktisku atbalstu. Biedrība piedāvā vienai personai piecas bezmaksas psihologa konsultācijas, tikšanās ar citiem eņģeļu vecākiem, uzticības/atbalsta personas. Šobrīd tiek realizēts projekts «Vecāku sirds iepriecinājumam», un, pateicoties, mūsu daudzajiem atbalstītājiem, vecākiem tiek piedāvātas dažādas atpūtas iespējas - sporta klubi, deju nodarbības, teātri, kino, izjādes ar zirgiem, masāžas u.c.
www.alisbetassirds.lv
Ziedojumu tālrunis 90006082 (1 zvans=1 Ls).

Komentāri (21)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu