Viņš ir daudzējādā ziņā pavisam parastais Latvijas vīrietis - viņam patīk tehniskas lietas, visnotaļ agresīvas filmas un multfilmas, slēpošana, alus un varbūt vēl kaut kas, kas diez ko nepatīk man. Tomēr man viņš ir nepārspējami LIELISKAIS.
Sākotnēji - bezcerīgi, bet vēlāk - Lieliskais vīrietis! (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsu stāsts sākās internetā ar draudzīgu saraksti un dažām tikšanām. Bija tikai viena problēma - viņš dzīvo ārpus Latvijas. Pēc pusgadu sazināšanās un nojausmas, ka neviens īsti savu dzīvi negribēsim kardināli mainīt, aizbraucu vēl tikai kopā nosvinēt Jaungada svinības, lai ar to arī mestu mieru šīm jaukajām, tomēr likās - bezcerīgajām attiecībām.
Tomēr augstāki spēki bija nolēmuši savādāk un šajā kopā būšanas laikā pieteicās trešais.
Mana dzīve bija pietiekami stabila, lai atļautos audzināt savu bērniņu viena, tomēr pārsteidzoša un apbrīnas vērta bija atbildības sajūta, ar kādu pret jaunumiem attiecās topošais tētis. Apprecējāmies, plānojām USG apmeklējumus tā, lai arī viņš varētu tajos piedalīties, kopīgi izvēlējāmies bērnu lietas. Kad man sākās dekrēta atvaļinājums, pavadījām brīnišķīgu laiku, ejot garās pastaigās viņa dzīvesvietas apkārtnē un vienkārši baudot skaistu kopā būšanu.
Sākotnēji it kā bezcerīgās attiecības laika gaitā ieguva tikai dziļumu
Pirmais gads jau trijatā bija no vienas puses ārkārtīgi grūts, bet no otras - vienmēr jutu blakus savu spēcīgo, vienmēr palīdzēt gatavo otro pusīti. Viņš, kad vien bija iespējams, aijāja un spēlējās ar dēliņu, mierināja, kad biju pilnīgā bezspēkā,
stundām sēdēja pie dēla slimnīcā gan dienās, gan naktīs.
Dēlam viņš ir visforšākais rotaļu biedrs, un man viņš ir vislieliskākais vīrs. Izbaudu reizes, kad kopīgi gatavojam ēst, pastaigājamies, apspriežam aktualitātes, spēlējam galda spēles, mīlējamies vai vienkārši skatāmies televizoru. Viņš cenšas saprast mani un es cenšos respektēt viņu.
Jā, blakus viņam jūtos pareizajā un vislabākajā vietā, tāpēc arī es tagad Latviju vairs tikai apciemoju. Iespējams, viss būtu savādāk, ja mēs jau sākumā abi būtu dzīvojuši Latvijā, tomēr attiecības taču veido cilvēki, ne valsts. Un varbūt kādā brīdī mūsu nu jau kopīgā dzīvesvieta arī būs Latvija.
Lai vai kā, esmu laimīga kopā ar Tevi, Mīļum!
Agita