Rakstu jums, jo vēlētos, lai manis aprakstīto situāciju publicētu TVNET portālā, kaut gan zinu, ka noteikti šādu situāciju Latvijā ir ļoti daudz, bet man vienkārši vairs nav spēka cīnīties ar šīs valsts sistēmu un palikt muļķes lomā. Gribu, lai varbūt kāds sāktu domāt arī par mums, vientuļajām mātēm, varbūt kādreiz...
Pati vainīga, ka gūlies apakšā!
Esmu vientuļā māte, kuras bērnam tūlīt paliks trīs gadi. Tātad, kad piedzemdēju bērnu - veicināju demogrāfisko situāciju valstī - un devos uz VSAA, uzrādot bērna dzimšanas apliecību, kur tēva vietā bija svītriņa, jo, lūk, tāda dzīve, šajā jautājumā dziļāk neiedziļināšos, bet reāli no šā cilvēka alimentus nevar nekādus iegūt, tad, uzdodot jautājumu par vispārējiem pabalstiem un tā tālāk, kas mani gaida nākotnē, un jautājumu, vai vientuļajiem vecākiem arī kaut kas papildus vēl pienākas, tad atbilde skanēja šādi:
«Pati vainīga, ka likies apakšā.»
Domāju ka sīkāki komentāri te vairs neprasās...
Bet, tā kā manī tas viss raisīja smieklus, tad domāju - laikam jau cilvēkam grūti šai darbā, ka var tā ar klientiem runāt. Varēju jau rakstīt sūdzību, bet žēl cilvēka, ja nu pēc tam paliek bez darba.
Bet tālāk runājot: pirmais gads, ļoti labs pabalsts, gandrīz algas apmērā, un, tā kā iepriekš biju strādājusi Rīgas Domes paspārnē, tad dzīvot par šo maternitātes pabalstu varēja. Bija par ko ratus, gultu un pamperus sagādāt.
Tā pagāja gads, un
tad no vidēji 500 Ls uzreiz uz 30+8 Ls.
Labi, bija šādi tādi iekrājumi, varētu vēl kādu pusgadu padzīvot ar cerību, ka būs dārziņš, bet kā jums liekas?
Valsts bērnudārzā, iespējams, tiksim tikai uz četriem gadiem, un tad tas būs mazākumtautības, jo tur ir mazākas rindas, bet tas ir krievu dārziņš, kurā es tikai spiestā kārtā liktu bērnu iekšā.
Ko es varu saņemt no savas maģistra izglītības un darba iespējām?
Tad pienāca laiks atgriezties darbā: hmm, tik jautājums - kurā? Rīgas Domē vairs nestrādāju, jo pirms grūtniecības - krīzes augstākajā punktā, kad jau veica štatu samazināšanu, labprātīgi biju aizgājusi prom.
Man vieslektores darbs vienā no valsts universitātēm: labi, varēšu tur vismaz kādu lekciju vadīt. Precīzos ciparos runājot - vadu 1-2 lekcijas nedēļā, kā kurā semestrī, un alga iznāk max 160 Ls pa visu semestri, tātad reizi pusgadā.
Man ir maģistra grāds būvzinātnes jomā, bet algu atbilstoši šim grādam nesaņemu. Un šogad vēl taisās samazināt piesaistītajiem mācībspēkiem atalgojumu, jo vienkārši nav finansējuma. Jāsāk rēķināt, vai degvielai pietiks līdz universitātei! Bet man tā patīk vadīt lekcijas, tas man ir vairāk pat kā hobijs, labdarība.
Ir savs uzņēmums, kur esmu valdes locekle un pildu lietvedības funkcijas, tātad darbs alga man tur ir 1,20 Ls stundā. Reāli strādājot 10 stundas nedēļa, vairāk nav nepieciešamības. Tātad mēnesī kopā iznāk 48 Ls, no kuriem vēl, protams, nodokļi ir jāatvelk!
Plus papildus šim veicu valdes locekles pienākumus, kad jātiekas ar klientiem, jābraukā uz citām Latvijas pilsētām. Arī te ir noteiktā stundas tarifa likme, jo vienkārši uzņēmumam nav tādu ienākumu, lai alga būtu, kādu vēlētos. Viss tiek ieguldīts uzņēmuma attīstībā.
Tātad uzņēmumā kopā sanāk kādi 100 Ls uz rokas, arī tas būtu max.
Bet ziniet, man ir vēl viens darbs. Un tas ir pētnieciskais darbs/zinātniskais darbs, arī vienā no valsts universitātēm. Alga 10 Ls mēnesī uz papīra, tātad kontā 8 Ls, par to, lai reizi gadā veiktu zinātnisko rakstu publikācijas sagatavošanu, sekotu līdzi pasaules tendencēm, veiktu ikmēneša atskaites utt. Darbs nav grūts, un vienreiz nedēļā ar to arī pietiek, bet, lūk, nav lielāka finansējuma, lai piesaistītu uz lielāku slodzi.
Tik tikko man nāca klāt vēl viens darba piedāvājums. Arī zinātniski pētnieciskais darbs, bet tikai divu mēnešu garumā. Ok, piekritu, jo citu variantu nav. Vismaz alga smuka (ap 600 Ls kontā). Divus mēnešus varēšu dzīvot normāli.
Vidējā alga uz rokas sanāk 200 latu!
Bērnam auto kā otrās mājas...
Un šajā punktā tagad apstājamies, jo man ir bērns, kuram nav iespējas iet dārziņā. Kurš visos uzskaitītajos darbos vienmēr man ir bijis līdz, sākot jau ar gada vecumu.
Kurš automašīnu pazīst kā savas otrās mājas,
tur ir bijušas gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas, gan pamperu maiņas un ģērbšanās procedūras, utt. Protams, prieks, ka man ir labi draugi, radi, kam šad tad, krīzes situācijā, varu bērnu atstāt uzvaktēt, piemēram, ja jābūt lekcijās, jo tur ar bērnu nu nekādi nevar.
Bērns ar svešiem pieaugušajiem jau ir labāk sadraudzējies nekā ar saviem vienaudžiem.
Protams, brīvajā laikā mēs dzīvojamies pa mājām, jo tad es varu vismaz strādāt pie datora, piemēram, meklējot internetā pasaules zinātnes attīstības tendences, gatavojot studentiem lekcijas, tulkojot tās utt.
Man ir žēl bērna, kurš pa logu skatās uz dārziņiem, kas ap manu māju ir divi, un saka man, ka viņš tik ļoti grib iet bērnudārzā.
Bet es nevaru atļauties, vienkārši nevaru, jo tad nebūs par ko ēst!
Tagad tieši uz projekta laiku sāku zvanīties pa privātajiem dārziņiem, saku, ka man vajag bērnu ielikt uz diviem mēnešiem. Atbilde: mums tas nav izdevīgi, ka tikai uz diviem, nāciet uz visu periodu, līdz skolas laikam. Bāc, par kādām finansēm! Aaaa, un plus vēl tak pat privātajos ir rindas, man pateica - uz marta beigām, uz augustu varētu kaut ko domāt. Ko tagad darīt? Kur lai lieku bērnu, kad aktīvi jāstrādā, uz momentu, uz sitienu, jo šis piedāvājums nāca burtiski nedēļas laikā.
Esmu sasodīta patriote
Teiksim tā, šobrīd ir paveicies ar dzīvošanu, jo, tā kā man nav īres maksas, - veicu ēkas uzkopšanu, kāpņu telpu tīrīšanu, lapu grābšanu, trotuāra tīrīšanu, protams, kopā ar bērnu, tad vismaz tas man atkrīt, bet ir malkas apkure, māja ir auksta, ļoti auksta, tātad ziemā gandrīz nemaz nedrīkst izbraukt no mājām.
Tātad dzīvesvietas izdevumi mēnesī man ir aptuveni 30 Ls vasarā, un 100 Ls ziemā (elektrība patērējas sildītājiem + malkas iegāde).
Ja man būtu jāīrē dzīvoklis, tad vienkārši es jau sen būtu aizdevusies uz citu valsti un kādā universitātē uz pilno slodzi pasniegtu lekcijas un dzīvotu vismaz normāli. Bērnam būtu dārziņš, man darbs un silta mājvieta.
Bet es esmu sasodīta patriote, kura nevēlas, lai buržuji pārņem šo valsti, lai Rīga paliek par «cittautiešu» dzimteni.
Bāc, kad reiz būs izglītības reforma, kad novērtēs, kādi te ir zinātnieki?!
Tagad kas notiek, nāk iekšā ārzemju investori un vienkārši izpērk gudros prātus un aizved prom no Latvijas, jo, lūk, valsts nevar pienācīgu algu maksāt.
PAR PABALSTIEM RUNĀJOT:
Šobrīd saņemu 8 Ls mēnesī bērna naudu.
Maznodrošinātā statusu nevaru iegūt, jo man, lūk, pieder savs uzņēmums un alga uz vidējā fona tomēr sanāk virs minimālā iztikas minimuma.
PĀRDOMAS PAR ŠO VISU:
Bija doma iet strādāt kaut kur uz pilnu slodzi, meklēju darbu. Piedāvāja man labā kompānijā, par 500 Ls uz papīrs, tātad ap 350 Ls kontā.
Izdevumi man būtu 150 Ls privātais dārziņš, jau atrēķinot 93 Ls līdzfinansējumu.
Ceļa nauda 30 Ls.
Ēšanas izdevumi darbā 20 Ls.
Tātad mājas uzturēšanai, ēšanai, bērnam, sev tie paši 200 Ls paliktu.
PROBLĒMA UN JAUTĀJUMS:
Kāpēc vientuļajiem vecākiem, kas pilnīgi vieni audzina bērnu, bez alimentu iespējām, bez maznodrošinātā statusa (alga ap 200 Ls uz rokas), nav iespēja bērnam tikt valsts dārziņā jau no 1,6 gadu vecuma, bet jāgaida aptuveni līdz 4 gadu vecumam?
Privātā dārziņa izmaksas, atrēķinot līdzfinansējumu, tāpat ir nesamērīgi augstas, ko viens cilvēks vienkārši nevar atļauties.
Tev arī ir ko teikt? Raksti: woman@tvnet.lv
