Lai bērns attīstītos pilnvērtīgi, vecākiem laikus nepieciešams sākt komunikāciju ar mazuli, kas ietver ne tikai emocionālu kontaktu, bet arī īpašu runas veidu, ko vecāki lieto saziņā ar zīdaini. Medicīnas sabiedrības ARS audiologopēde Jevgēnija Savenkova TVNET lasītājiem piedāvā nelielu ieskatu dažādos «knifos», kas palīdz veidot veiksmīgu kontaktu ar mazuli un attīstīt viņa komunikācijas prasmes. Viņa norāda, ka bērna labākā «rotaļlieta» pasaulē ir pats pieaugušais.
Viņa norāda - maldīgs ir uzskats, ka televizors, radio vai citas mūsdienu interaktīvās rotaļas aizstāj komunikāciju ar vecākiem un veicina mazuļa attīstību. Vecākiem un mazuļu aprūpētājiem iespējami biežāk jākomunicē ar bērnu, turklāt biežāk izmantojot intonāciju, uzsvarus un emocijas.
Komunikācija ar zīdaini noris dažādos veidos: paužot emocijas, mainot sejas izteiksmi, ar pieskārieniem, glāstiem un apkampieniem. Liela nozīme ir arī īpašam runas veidam jeb tā sauktajai «uz zīdaini vērstai runai» vai «mātes runai». Tas nav tas pats, kas vecāku mēģinājumi imitēt bērna lalināšanu vai izdomātu vārdu atkārtošana. Lietojot uz zīdaini vērsto runu, vecākiem jāizmanto tie paši vārdi, ko lieto parastā runā, kas ir domāta pieaugušam cilvēkam, taču informācija jāpasniedz citādi.
Atšķirībā no mūsu runas ikdienā
uz zīdaini vērstai runai ir jābūt lēnākai, bagātākai ar intonācijām un augstajiem balss toņiem.
Vienlaikus nepieciešams vienkāršot teikumu struktūru un izrunāt vārdus, stiepjot patskaņus, piemēram, «mans maazais», kā arī pagarinot pauzes starp teikuma vienībām. Tāpat vēlama bieža vārdu atkārtošana un emociju pārspīlēšana, turklāt svarīgi, lai emocionālā nokrāsa būtu pozitīva. Šo komunikācijas veidu ar zīdaiņiem plaši lieto daudzās pasaules valodās.
Kā uz zīdaini vērstā runa ietekmē bērna valodas attīstību? Kādēļ tā jāizmanto?
Šis runāšanas veids piesaista bērna uzmanību, līdz ar to ir vieglāk «pieslēgt» bērnu runai. Savenkova skaidro, ka, visticamāk, bērna piesaiste notiek, pateicoties balss paaugstinātam tonim un bagātai emocionālai nokrāsai. Pētījumos ir pierādīts, ka šis runāšanas veids ietekmē bērna smadzeņu darbību, palielinot to aktivitāti. Tas ir īpaši svarīgi, jo šādi tiek nostiprināti nervu ceļi, kas ir saistīti ar valodas attīstību.
Lēna un izteiktāka runa atvieglo katra atsevišķa vārda sadzirdēšanu.
Runājot ar zīdaini, zinoši vecāki, kā arī vecāki ar pieredzi cenšas runāt lēni, izdalot katru vārdu teikumā vai frāzē, tādējādi ļaujot bērnam noteikt vārdu robežas runas plūsmā. Tas pats notiek, runājot ar jebkuru cilvēku, kas sāk mācīties svešvalodu. Dzirdot ātru runu, vārdi saplūst kopā, un līdz ar to bieži vien nav iespējams saprast, kur ir vārda sākums un kur ir beigas. Piemēram, ātri pateikto teikumu «Man ir putra» var interpretēt kā «Manir putra», «Ma nirputra» vai «Man irpu tra». Dzirdot tos pašus vārdus atkārtoti, bērns sāk atpazīt skaņu sakopojumus un saprot, ka «putra» ir īstais vārds, bet «nirputra» nav.
Runājot lēni un pagarinot pauzes starp teikto, vecāki dod zīdainim laiku un iespēju parādīt savu reakciju un attieksmi par dzirdēto. Tas var izpausties kā smaids vai smiekli no zīdaiņa puses vai arī kā pieslēgšanās dialogam, ja bērns «atbild» uz vecāku runu vokalizējot. Kad bērns iesaistās šāda veida runas rotaļā, tas nozīmē, ka viņš saprot, ka valoda ir komunikācijas līdzeklis.
Labākais veids, kā attīstīt bērna valodu, ir sociālā mijiedarbība
Valodu var klausīties televizorā vai radio, taču Savenkova atsaucas uz profesori Patrīciju Kulu (Patricia Kuhl). Viņa ir viena no pasaulē pazīstamākajām speciālistēm, kas pēta valodas attīstību zīdaiņu vecumā, un ir pārliecināta, ka nav tādas rotaļlietas, televīzijas vai datora programmas, kas aizstātu zīdainim dialogu ar pieaugušajiem.
Labākā «rotaļlieta» pasaulē ir pats pieaugušais jeb aprūpētājs.
Televizora lietošanai drīzāk ir negatīvs efekts, jo tas novērš uzmanību no runas – pavadot laiku pie ekrāna, vecāki mazāk laika velta saskarsmei ar zīdaini.
Komunicējot ar zīdaini, ir svarīgi, lai bērns fiksētu skatu uz sejas un lūpu kustībām. Ārvalstu speciālistu pētījumos tika pierādīts, ka runas-redzes uzmanība palīdz zīdaiņiem atšķirt vienu skaņu no otras, kā arī noteikt skaņu robežas, respektīvi, kur beidzas viena skaņa un sākas nākamā.
Pētījumi rāda, ka spējas uztvert un atšķirt skaņas zīdaiņa vecumā ietekmē valodas attīstību tālākajā dzīvē. Tāpēc ir svarīgi pievērst bērna uzmanību runai un tādējādi atvieglot bērnam «orientēšanos» valodas skaņās, t.i., valodas skaņu sadzirdēšanu jau agrīnā vecumā, jo tas atstāj nozīmīgu iespaidu uz turpmāko runas un valodas attīstību.
Spēja analizēt valodas skaņas jeb fonemātiskā uztvere ir īpaši svarīga pirmsskolas un skolas vecumā, kad bērns mācās lasīt un rakstīt. Bērniem, kam ir nepietiekami attīstīta fonemātiskā uztvere, bieži ir grūtības šo iemaņu apguvē. Visi vecāki taču vēlas, lai viņu mazulis izaug par apķērīgu un gudru bērnu. Tāpēc speciāliste aicina katru vecāku ieklausīties savā atvasītē jau zīdaiņa vecumā, rūpīgi sekot līdzi valodas attīstībai un arī pašiem darboties kopā ar mazuli.
