Nezinu - rakstu pareizam adresātam vai ne, bet man vienalga, jo gribas padalīties savās sajūtās. Tātad pie lietas..
Vai skolas mīla var atgriezties tavā dzīvē? (27)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sestdienas vakarā kā ierasts bija ballīte pie manis. Neilgi pirms 22.00 nācās skriet uz veikalu pēc papildinājuma un citām lietām ballītes turpināšanai.
Tā nu, izgājis cauri pagalmam un raiti ejot pa trotuāru, pagāju garām simpātiskai meitenei, bet tad
kā zibens no skaidrām debesīm - es pagriezos atpakaļ un teicu: «Čau!»
Izrādās, mēs pat esam pazīstami un mācījāmies pat vienā klasē. Tam sekoja draudzīgs apskāviens... Bet varbūt arī nedaudz vairāk kā draudzīgs, jo skolas laikā pat mēģināju «piecirst».
Protams, sekoja īsa saruna un izrādījās, ka dzīvojam ielas pretējās pusēs nu jau nedzimtajā pilsētā, kas mani ļoti iepriecināja, tāpēc ka šī meitene jau no skolas laikiem ir simpatizējusi.
Tā nu draudzīgi šķīŗāmies un es devos tālāk.
Pārnākdams no veikala, kļuvu nedaudz sapņains, jo šī tikšanās uzjundīja skolas laika jūtas...
Tikai tagad māc neziņa, kas būtu, ja būtu..
. Baidos vaicāt to, ko gribas vaicāt, jo negribas dabūt kurvīti vai sačakarēt kāda cita cilvēka attiecības... Protams, var jau konkrēti paprasīt, bet tajā pašā laikā gribas zināt, bet ne tā kā parasti...
Varbūt pie šīm jūtām ir vainīgs alkohols? Varbūt kāda sapņu pasaule?
Tā, lūk, ir pagājušas šīs brīvdienas man...
Paldies, ka uzklausījāt...
Kārlis
Kā ir bijis tev ar skolas laika mīlestībām?