Cik liela nozīme ir ožai partnera izvēlē?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pētījumi parāda, ka ne tikai redze, bet arī oža un pirmais skūpsts spēlē neatsveramu lomu mūsu partnera izvēlē. Kopumā partnera izvēli nosaka gēni, imunitāte, dzimumhormonu daudzums, aptaukošanās, smarža, garša un apkārtējā vide. Taču vairāk par ožu...

Tā kā daudziem dzīvniekiem ir ļoti labi izpētīta feromonu sistēma, kas atbild par seksuālo uzvedību katras sugas ietvaros, ko nodrošina vomeronazālais orgāns (VNO, Jakobsona orgāns), un cilvēkos ir atrasti iespējamie feromoni,

tad rodas jautājums, vai arī cilvēkiem partnera izvēli nosaka atbilde uz feromoniem.

90% cilvēku patiešām attīstās vomeronazālais orgāns, taču tas izskatās nefunkcionāls, jo ar to nav neironu savienojumu, kā arī tam nav funkcionālu receptoru. Un tomēr mēs varam uztvert aromātus, kas nodrošina mums informāciju ne tikai par indivīda identitāti tādā pašā veidā kā ar redzi, atpazīstot seju un citas lietas, bet arī par veselību, dzimumu un reproduktīvo statusu. Galvenokārt šīs aromātiskās molekulas satur MHC (major histocompatibility complex) peptīdus un dzimumhormonu atvasinājumus.

1995. gadā veikts pētījums parādīja, ka spējam ar ožas sistēmu uztvert MHC gēnu rajona produktus. MHC atbild par imunitāti, un, jo daudzveidīgāki ir MHC gēnu varianti organisma genotipā, jo plašāka ir šā organisma izstrādāto antivielu daudzveidība un organisms spēj veiksmīgāk pretoties dažādiem slimību izraisītājiem. Pētījumā koledžas meitenēm lika ostīt savu koledžas biedru kreklus, kurus puiši bija valkājuši divas naktis. Dalībnieki iepriekš tika genotipēti pēc pāris MHC gēniem.

Foto: PantherMedia/ScanPix
Rezultāti parādīja, ka sievietes tiecas izvēlēties vīriešus, kuru genotips ir pēc iespējas atšķirīgāks no pašu genotipa.

Šim atradumam ir milzīga nozīme, skatoties evolūcijas perspektīvā, jo tas liek secināt, ka mēs savus partnerus neapzināti izvēlamies tādus, lai mūsu pēcnācēji būtu veselīgāki un skaistāki. Šis pētījums sarunvalodā ir ieguvis nosaukumu «netīro kreklu tests».

Bet Zviedrijā neiroloģes Ivankas Savikas (Ivanka Savic) vadībā testēja cilvēku atbildi uz šķietamiem cilvēka feromoniem (dzimumhormonu atvasinājumiem), kuriem nav atšķirīgas smaržas, ar PET (pozitronu emisijas tomogrāfiju). Heteroseksuālas sievietes un homoseksuāli vīrieši uzrādīja atbildes reakciju uz AND (4,16-androstadien-3-one (progesterona atvasinājums)), kas tika izdalīts no vīriešu sviedriem, hipotalāmā. Turpretī heteroseksuālu vīriešu hipotalāms reaģēja uz EST (estratetraenolu (estrogēntipa viela)), kas bija izdalīts no grūtnieču urīna, bet nereaģēja uz AND. Tam sekoja pētījums, piedaloties homoseksuālām sievietēm, kas, kā izrādās, pārstrādāja AND elpošanas sistēmā ne frontālajā hipotalāmā, kā tas bija heteroseksuālu sieviešu smadzenēs. Turklāt, ostot EST, homoseksuālas sievietes uzrādīja frontālā hipotalāma aktivāciju līdzīgi, kā tas tika novērots heteroseksuālu vīriešu smadzenēs. Lai apstiprinātu to, ka šīs atbildes reakcijas nav iemācīšanās efekts, tika veikts pētījums arī ar ne-homoseksuāliem vīrieša-sievietes transseksuāļiem. Šis pētījums atklāja, ka šo transseksuāļu smadzenes atbildēja uz abiem feromoniem dzimumatipiskā veidā, vairāk līdzinoties sievietēm. Tādējādi šo pētījumu rezultāti sakrīt ar pastāvošo neirobioloģijas teoriju, kas izskaidro smadzeņu dzimumdiferenciāciju embrionālās attīstības laikā. Varam secināt, ka hipotalāma ceļi ir apvienoti kodolu tīklojuma sistēmā, kas atbild par seksuālo uzbudinājumu.

Pavisam nesen Ķīnā tika veikts līdzīgs pētījums, kur cilvēkiem lika skatīties uz punktveida cilvēka - gājēja atveidu un vēlāk arī ostīt dažādus aromātus kā kontroles un šos pašus feromonus, kurus izmantoja Savika. Heteroseksuālie indivīdi, skatoties uz dzimumneitrālu gājēju un ostot šos vīriešu vai sieviešu steroīdus, gājēja dzimumu identificēja pretēji, proti, heteroseksuāli vīrieši tiecās figūru identificēt kā sievieti, kad tika pakļauti EST, bet heteroseksuālas sievietes gājēju identificēja kā vīrieti AND klātbūtnē. Turpretī homoseksuāli vīrieši atbildēja uz AND līdzīgi heteroseksuālām sievietēm. Bet homoseksuālas vai biseksuālas sievietes, ostot abus steroīdus, neuzrādīja atšķirības starp tiem. Bez jau pieminētajiem feromoniem pastāv arī citi iespējamie feromoni.

Kā tad cilvēki var atbildēt uz feromonu kairinājumiem, ja tiem nav funkcionāla VNO? Domāju, ka atbilde ir, ka, visticamāk, ar galveno elpošanas epitēliju, jo tā funkcijas bieži vien pārklājas ar VNO funkcijām daudzās sugās. Visticamāk, ka atbildes reakcijas uz feromoniem ir pilnībā neapzinātas, līdz ar to bioloģiski iekodētas smadzenēs agrajā attīstībā.

Kā jūs domājat, cik liela nozīme ir ožai partnera izvēlē?

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu